Divstāvu māja celta 80-to gadu sākumā, tās bēniņos atrodas centrālapkures sistēmas tā saucamais izplešanās trauks, iet resnās caurules, kuras nopakotas ar tolaiku stikla vati, arī visi griesti noklāti ar stikla vati. Mājai ir lēzens vienslīpu jumts - pacēlums augstākajā punktā nedaudz virs metra, laidums ap seši metri. Pirms diviem gadiem visu šo bēniņu telpu piepūtu ar ekovati, jo tas bija visvieglākais siltināšanas risinājums, bet gaidītā efekta nav, jo ziemā tajā vietā uz jumta, kur apakšā ir halle abu stāvu augstumā, kūst sniegs - taisnība, ne vairs tik daudz kā līdz tam, bet tomēr...Nav ideju pašam, ko tagad darīt, vai ir izdarīts kaut kas nepareizi ?

Uztaisi mājāi termogrāfiju, gaisa caurlaidību, tad sapratīsi kas un kur pa vainu ir!

No apraksta es saprotu, ka daļai no jumta " tajā vietā uz jumta, kur apakšā ir halle abu stāvu augstumā" bēniņu nav un tur ir tikai - stikla vate?
Ja tā, tad iespējams, ka stikla vate sasēdusies un izveidojušās spraugas starp spārēm - kur siltums pa tiešo nokļūst uz jumta. Varbūt aprunājies ar termogrāfijas speciālistiem - siltuma attēls palīdzētu saprast problēmu bez jumta pārbūves.

Cik bieza kārta ir tai ekovatei? Ja ekovati pūš bēniņos netaisa nekādu pretvēja aizsardzību, tad ja ir mazāk par 15cm viņa vispār nestrādā, jo vējš tai izpūš cauri.

Virs halles ir bēniņi, jo halles griesti ir vienā līmenī ar otrā stāva griestiem. Varbūt problēma ir tajā, ka halles griesti ir apdarināti ar tā saucamo ,,vagonku,, ,kura laika gaitā rāvusies un spundējuma vietās parādījušās spraugas. Varbūt tās jāpiepilda ar silikonu ?

tu vēlies sacīt kā pārseguma konstrukcija sekojoša:
izžuvuši un sarāvušies spundēti dēlīši ~19mm biezumā - ar spraugām
sijas - pieņemu 5*h15 solis ~650..750mm
stikla vate (80 gadi) uz dēļīšiem
~35...45cm vidēji ekovate _iespējams daļēji sasēdusies
..... uz jumta daļas (kore; dzegas; pie dūmeņa; pie lūkas) kūst sniegs ... vai lāstekas veidojas, vai bēniņu siltumizolācija izveidota.... ir nācies saskarties ar gadījumu, ka bēniņi netiek vēdināti un siltumizdalījumi no mūrētā dūmvada tādi, ka tam apkārt 1..1,5m zonā kūst sniegs.

Atceroties tā laika tehnoloģijas, apmēram tāds tas pīrāgs arī varētu būt, stikla vate pa tiešo uz dēļiem (labākajā gadījumā aiz vagonkas ir vēl melnie griesti), bet jebkāda paklāja, ne papīra vai tajā laikā pieejamā pergamīna, ne plēves (milzīgs deficīts, jo tika lietderīgi izmantota lecektīs un siltumnīcās). Par tādu mūslaikos pierastu lietu kā tvaika izolāciju nemaz nezināja. Attiecīgi siltums pa visādām šķirbām izplūst kosmosā un pa ceļam kausē sniegu. Arī jumta segumā nekādas vēja barjeras nav, attiecīgi siltumizolācija tiek vēdināta (no vienas puses labi - neuzkrājas kondensāts, no otras - kosmosa apkurināšana).

Tā kā nākas pašam domāt, ko darīt ar senču māju, secinājumi nav iepriecinoši - saprātīgs risinājums ir stipri finansietilpīgs, bet pārējie ir tikai kā asfalta bedrīšu lāpīšana, gala rezultātā iztērēts n-reizes vairāk naudas, tikai izstiepts daudzu gadu garumā.

Pārseguma konstrukcija ir tieši tāda kā tu raksti. Sniegs kūst faktiski tikai tajā jumta daļā, kur halles griesti apdarināti ar dēlīšiem. Veidojas lāstekas. Dūmvads nevarētu būt vainīgs, jo tam iekšā ir tērauda caurule - mūrētā daļa nesakarst. Man nav īstas saprašanas par bēniņu ventilāciju, kā viņai jābūt veidotai.Bet varbūt tiešām jāsāk ar dēlīšu spraugu aizpildīšanu.

Kāds ir saprātīgs risinājums pēc tavām domām?

Plēst visu veco drazu ārā (iespējams, ar griestu demontāžu) un taisīt jaunu. Ekovate varbūt izmantojama atkārtoti, ja izdodas normāli izvākt (darbietilpīgi varētu būt) un nav bojāta (galvenokārt dēļ mitruma).

Tāpat labi būtu nomainīt veco centrālapkures sistēmu, tagad bez bēniņu sadales.

Tas viss maksā un ne maz, toties pēc tam izdevumi par apkuri mazāki, bet komforta sajūta mājā augstāka (senču mājā vien logu nomaiņa un siltumizolācijas iepūšana ārsienu gaisa spraugā jau deva jūtamu efektu).

Mans priekšlikums ir no apakšas pie vagonkas pielikt pieskāvot/pilīmēt tvaika plēvi un tad virsu jaunu griestu apdari.

Gan 80-to gan tagat siltina līdzīgi, problēmas atkārtojas jo nav saprašanas ar materiāla pielietojumu.
Kamēr nenodrošināsi telpas blīvumu vatei nav nozīmes! sk [www.rbb.lv]
situācija ir jāskata uz vietas un tad var ieteikt kādu risinājumu

draugi apskatiet Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" pielikuma 1.tab. piezīmi "vēja barjera nav nepieciešama siltumizolācijai aukstajos bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s." Bēniņi ir jāvēdina, taču tikai retos gadījumos mēs varam panākt VIENMĒRĪGU gaisa plūsmas ātrumu virs 0,5m/s jo nepieciešamie atvērumi 1/400 no jumta laukuma nav tik lieli. Piemēram jumtam 100m2 vēdināšanas atverei gaismā vienā pusē jābūt 0,125m2 un tātad lai ~9*9m bēniņu telpai ar vidējo augstumu 1,2m un caurplūdes griezums 9*1,2m~10,8m2 radītu 0,5m/s plūsmu, kas pārvieto ~5,4m3/s gaisu vējam jāpūš tieši atverē ar ātrumu 43m/s vai 155km/stundā. Kur Latvijā tādi vēja ātrumi... tad jau no zaļās 'vēja' enerģijas mēs stāvus palikti bagāti.
Jebkuru siltumizolāciju var izmantot atkārtoti... aksioma"NAV SLIKTU CELTNIECĪBAS MATERIĀLU..IR TIKAI VIŅU NEPAREIZA PIELIETOŠANA", jo jebkura siltumizolācijas materiāla pamatā ir mazkustīgs gaiss tā porās. Tātad ja caur vagondēlīšiem infiltrējas siltais gaiss, tad iekšpusē piestiprini ALU - papīru - tvaika un gaisa izolācija un apšuj vēl vienu apdares kārtu griestiem.
bet jumta zemsegums jāvēdina - atveres dzegā un pie kores augšpusē... gaisa ievads no apakšas zem jumta kastes un izvads tāpat.

Cik biezs ir ekovates slānis?

Piepūsta ir visa bēniņu telpa zem lēzenā jumta, biezumā no 20 cm līdz vismaz pusmetram

man ir līdzīga situācija:
2 slīpu lēzens jumts, aukstie bēniņi pie kores apmēram 0.5-1m , laidums uz katru pusi ~6m.
2.stāva griestos ir kādi 10cm skaidas, tad spāres, retināts dēļu klājs, pape, šīfera jumts.
Kādi labākie varianti nosiltināt aukstos bēniņus vai varbūt labāk jaukt nost 2.stāva griestus un siltināt pašu lēzeno jumtu?

man ir līdzīga situācija:
2 slīpu lēzens jumts, aukstie bēniņi pie kores apmēram 0.5-1m , laidums uz katru pusi ~6m.
2.stāva griestos ir kādi 10cm skaidas, tad spāres, retināts dēļu klājs, pape, šīfera jumts.
Kādi labākie varianti nosiltināt aukstos bēniņus vai varbūt labāk jaukt nost 2.stāva griestus un siltināt pašu lēzeno jumtu?

Ja pieejami rūķīši, var mēģināt ko darīt tajā "šaurajā bezizejā". Tehnoloģiski prātīgāk būtu pie reizes mainīt jumta segumu un tad pārsegumam tiktu klāt bez problēmām. Jumtu siltināt būtu jēga tad, ja tas paliek kā slīpie griesti.

bet ja jumts ir ļoti lēzens, un grib piepūst kādus 30cm ekovati, tad tur īsti nepaliek vietas nekādai ventilācijai zem metāla seguma. Tad nav nepieciešama ventilācija?