"tad neizpratne par būvvalžu piekasīgumu saprotama, kaut likums ir likums"

Patiesa neizpratne ir par to, ka būvvaldē katrā kabinetā runā kaut ko citu. Daudzas prasības nav likumos skaidri noteiktas, tad nu katrs saprot kā grib. Piemēram, uz nodošanu ir jābūt virtuvei. Ko tas nozīmē? Varbūt es vecpuisis, kurš mājās neēd. Vēl - kāpēc būvinspektoru ļoti uzrauc, ka durvju aila ir par daždesmit cm nobīdīta, bet neintresē, ka iekšējām kāpnēm nav margu? Reāli bīstami. Bet nē, par to neko nesaka.

jūrnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cezars Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Jautājums zinošiem. Vai ja kautko neizbūvē,
> > piemēram pie mājas nojumi mašīnai, tas arī
> ir
> > jāsaskaņo.
>
> Visam, kas saistīts ar ēkas ārējo fasādi un
> teritoriju, ir jāatbilst projektam. Manā
> gadījumā ārpusē šis tas tika pārbūvēts,
> nāca klāt vai vispār nebija. Tādas būtiskas
> izmaiņas kopā salasījās kādas 10. Fasādes
> krāsas maiņa, jumta segums, nepaguvu ne bruģi,
> ne terasi izbūvēt utt. Uzjautāju būvvaldē un
> tā arī teica, ka nāksies taisīt Izmaiņu
> projektu, jo pārāk daudz izmaiņu vai
> neesamību. Nu un ja jau taisīju Izmaiņu
> projektu, tad saliku arī visas mazās izmaiņas,
> kas attiecās uz ēkas iekštelpām. Lai jau tad
> viss kā pēc papīra. Izmaiņu projekts
> izmaksāja 300 eur, bet bruģim un terasei
> joprojām krāju.. :)

Sveiks,

Vai pareizi sapratu ,ka varēji māju nodot ekspluatācijā bez bruģa un terases?
Vai dēļ krasu atšķirības projektā un reālās krāsas uz fasādes bija jātaisa izmaiņas?

Projektā pat ugunsdzēsēji skatās pie nodošanas, mums ugunsdzēsējs apskatījās, ka gāzes katlam pēc projekta jābūt virtuvē pie sienas, bet atrodas pagrabā (t.i.puspagrabā) un teica, ka pēc noteikumiem katlu telpā jābūt vēl otrām durvīm, kuru mums nav un viņš neko neparakstīšot.

Pēc tieši kuriem noteikumiem katlu telpā jābūt vēl otrām durvīm?

Gāzes projektētājs teica, ka viņš tos noteikumus zinot tikpat labi kā ugunsdzēsēji un ka otras durvis esot vajadzīgas ja ir pagrabs vai 9 stāvu utt.mājām, bet privātmājai puspagrabam nevajag. Tā ka parakstu beigās dabūjām bez papildus izdevumiem.

"Vai pareizi sapratu ,ka varēji māju nodot ekspluatācijā bez bruģa un terases? "

Mums bez terases nepieņēma. Bijām sapratuši, ka ne fasādes pusē viss var nebūt pabeigts, tad nu tā terase nebija uztaisīta. Nekā, nācās uzbūvēt. Vēlāk, pie pieņemšanas pakāpienus skaitīja, vai sakrīt ar projektu.

Inspektors arī purpināja, ka apzaļumošanas, redz, neesot. Jā, nebija gatavs klasiskais mauriņš, bet zeme bija nolīdzināta, viss akurāti, daži kociņi, kāda puķīte. Labi, par to tikai papurpināja, bet nelika neko uzreiz darīt.

Ja es pareizi saprotu, tad dažādās būvvaldēs mājas pieņemšanas kārtība atšķiras? Mums Rīgā nekādus ugunsdzēsējus nevajadzēja.

Māju nodevām 2002.gadā Rīgā, tad pirms iešanas uz būvvaldi, vajadzēja ugunsdzēsēju un vēl divus parakstus, no kaut kāda higiēnas? kantora Maskavas ielā un no kaut kāda Vides dienesta. Kaimiņš teica, ka viņam ugunsdzēsējs gājis pārbaudīt bēniņos koka konstrukcijas ap skursteni, vai ievēroti pareizie attālumi.

Arī šī tēma aktuāla - mums rekonstrukcija, kuras ietvaros mājai izveidota piebūve.

Kā šo procesu pareizi sākt - vai vispirms pasūtīt visus mērījumus (inventarizāciju Puškina ielā, ģeodēziskos uzmērījumus) un tad iet uz Būvvaldi (Rīga) konsultēties vai atkāpes pietiek arhitektei ierakstīt autoruzraudzības žurnālā/ vai arī jāpārskaņo viss projekts kopumā?

Ja pārskaņo projektu, vai tam jāatbilst jau jaunajam (okt2014) likumam, vai arī viss iet pēc vecajiem PAU un tehn.noteikumiem?

Būvprojekta sadaļas ietvēra arī ūdens/kanalizācijas un elektrības projektu (Būvvaldes prasība), savukārt gāzes ievilkšanai bija atsevišķs teh.projekts. Rīgas ūdens un Latvijas Gāze ir devušas savu akceptu (gatavība ekspluatācijai), vai no Sadales tīkliem arī ko vajag ? faktiski elektr.skaitītājs kā bija tā ir uz ielas, pieslēguma jauda nemainījās, vai par elektrību arī prasīs ģeodēzisko uzmērījumu?

Ko vispār mērnieks mēra šajos ģeodēziskajos uzmērījumos? Māju, bruģi, žogu, reljefu?

Kamēr nav jebkādas atkāpes no sākotnējā projekta saskaņotas būvvaldē, tērēt naudu inventarizācijai utt. var tikai tad, ja naudu nav kur likt. Ja mainījies ģenplāns, izmaiņas jāveic uz derīgas topogrāfijas (te var apvienot pie vienām sāpēm topo priekš nodošanas un priekš izmaiņām, tikai ar mērnieku jāvienojas).

Ar jauno likumdošanu vecā kārtība "autouzraudzības kārtībā" ir likvidēta.

Par uzmērīšanu mērniekam tā kābūtu visu jāzin, par pārējo aizstaigāt līdz savam būvinspektoram būvvaldē.

Vispār ir saprātīgi to visu uzticēt projekta autoram autoruzraudzības darbu ietvaros (samaksa jau ietverta vai atsevišķi, kā nu esat sarunājuši, parasti jau privātmājām autoruzraudzība ir formalitāte, ko dara bez maksas vai simboliski, projekta izmaiņas un konsultācijas būvvaldē jau ir reāls un svarīgs darbs).

Ka vajagot inventarizācijas lietu man teica Būvvalde, kad zvanīju uz klientu apkalpošanas tel. (Rīgā).

Bet ja man būvprojekts un atļauja vēl pirms 2014.g. septembra, tad taču autoruzraudzības kārtība vēl darbojas?

Jaunais būvniecības regulējums paredz, ka pasūtītājs-būvnieks-projektētājs būvniecības procesā drīkst veikt izmaiņas ( autoruzraudzības kārtībā ) izsniegtās būvatļaujas ( akceptētā projekta ) ietvaros, ciktāl tās neskar ēkas novietni gruntsgabalā, ēkas funkciju , ēkas apjomu . Izmaiņas iesniedzamas būvvaldē akceptēšanai.
Pie ēkas nodošanas ekspluatācijā šobrīd ( vismaz Rīgā, citur droši vien vieglāk ) ir jāisniedz izpilduzmērījumi.
Inženiertīkli. 2014. gada rudenī pieņemtie MK noteikumi par inženiertīkliem nosaka, ka pielaide tīklu izbūvē ir 30 cm
Ēka un labiekārtojums. Rīgas būvvaldes būvinspektori pieļauj nobīdes 10 cm pa horizontāli un pa vertikāli. Reglamentē MK noteikumi par inženierģeod. uzmērīšanu. Tur minēta pielaide 5cm. Tos 10 cm laikam jāsaprot kā 5cm kļūda nospraužot + 5cm kļūda uzmērot.
Invnetarizācija. VZD jāpainteresējas kāda pielaujamā kļūda . Man pašam nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem viņi strādā. Katrā ziņā pēc VZD uzmērījumiem spriest par ēkas patiesajiem izmēriem nebūtu vēlams.
Kopsummā. Ja ,kāds no augstākminēto uzmērījumu rezultātiem tiek atzīts par neatbilstošs projektam, tad projekts jālabo un projekta izmaiņas jāakceptē būvvaldē.

Pielaides inventarizācijā - kādas precīzi, neesmu pētījis, nerupjas iespējamas attiecībā uz telpu izmēriem (iespējams, tie paši 5-10 cm), attiecībā uz logu un durvju novietojumu plānā jau lielākas (ja projektā durvis sienas vidū, bet uzmērījumā sienas stūrī, tad varētu būt rupja neatbilstība, tas pats, ja projektā bija 2 durvju ailas šajā sienā, bet uzbūvēja tikai vienu utt. utml.).

Par inventarizāciju un naudu - jau taisa priekš nodošanas ekspluatācijā, mērnieks/inventarizators veic atzīmi par uzmērījuma (ne)atbilstību projektam, tāpēc "skriet pa priekšu vilcienam", kamēr nav saskaņotas projekta izmaiņas, vajag uzmanīgi.

Ja dumvads atrodas nedaudz cita vietā neka projektā norādīts tas ietekmēs majās nodošanu ekspluatācija?