Pilnīgi gan man tā atdalīšanas teorija nav skaidra. No lauku ceļa viedokļa smilts ir pārāk irdena, slapjš māls var uzrūgt, taču smilts ar nelielu māla piedevu ir pat ļoti OK. Savukārt no entropijas viedokļa sistēma tieksies vienmērīgi samaisīties, pēc kā jāiestājas stabilam līdzsvaram.

jankam... tu pārspīlē ģeotekstila nozīmi.
Iemaisot rupjas daļiņas - būvgružus mālos tu neļauj tiem zem slodzes izslīdēt no slogotā pamata apakša un tādejādi pacel to - pamatnes nestspēju - pretestību spiedei un to tuvini esošā nebojātā māla pamatnes slāņa izturībai.
Teorētiski ģeotekstils veic to pašu darbu, tikai tavs slapjais atpakaļ iestrādātais māls ir mazāk blīvs nekā nesajauktais... tātad šim mitrajam mālam ar laiku pazaudējot ūdeni - tas saruks. Ub zem ēkas pamata lentas ģeotekstils uzvedīsies savādāk nekā zem ceļa klātnes. Ceļa klātne 4,2 vai 6m plarumā tiek lokāli slogota ar koncentrētu slodzi no pārbraucošas mašīnas riteņiem - slodzes pielikšana ir ļoti īslaicīga un dinamiska, taču ēkai tā ir statiska. Statiskās slodzes izpausmes mēs varam novērot pie smago automobiļu pieturām, kur pie Rīgas stacijas sabiedriskajās pieturvietās automašīnas apstājoties un stāvot ātri vien rada bedres, kamēr daļā, kur satiksme pārvietojas ātri šo bedru tikpat kā nav.
Betonētās pamatnes atdalei no balsta vietas nav nekādas nozīmes, ja vēlies ieklāj avīzi, tā neļaus cementa pienam iekļūt apakšējā slānī.... bet es vēlreiz saku, ka tam nav nozīmes. Betonu taču betonē ārī zem ūdens un te neizmanto nekādus atdalošos materiālus vai plēves.

Tas viss ir ok! Bet cik saprotu, tad jautājuma autoram ir problēma ar pamata sablīvēšanu pirms pēdas, ko ātri varētu atrisināt, ieklājot ko atdalošu, lai smilts un šķemba neiejauktos mālos pie blīvēšanas.

Sākotnēji tika atrunāts, ka tad, kad izveidota neizjauktas struktūras pamatne... tātad pieņemu, ka pamatu kontūrai šobrīd neizjauktie māli mīsies ar pieblīvētu māla masas+neorgamisko būvgružu vai šķembu pildījumu... tad uz tās nosacīti miklās virsmas tiek uzbērtas šķembas, kurā vai nu ir iemaisīti vai tiek iebērtas rupjas ( grants) smiltis ar cementa piemaisījumu. Un tad šī sausā massa tiek pieblietēta - tā kā to dara būvējot ceļa klātni. Nedomāju, ka blīvējot 25..30cm biezu šķembu bērumu tā intensīvi spēs ieblīvēties mitrajā pamatnē, jo tai - šķembās taču atradīsies smilts- cementa maisījums, kurš sāks kapilāri uzsūkt ūdeni no pamatnes apakšas un tādejādi samazinās pamatnes māla plūstamību. Tātad mēs planējam blietējot ēkas pagraba sienas nesošo pamata lenti, kurā - materiālā iemaisītais cements izveidos apmēram B0,5 (M8)... līdz B1.5(M20) slodzi uzņemošu pamata plātni 80cm platumā un 20..30cm augstumā. Tālāk montē veidņus, tajos ārsienām var ievietot siltumizolāciju un betonē pamata sienas.

Tas pie noteikuma, ja būvbedrē ir samērā sauss, ja ir augsts gruntsūdens, tad būs problēmas ar to sablīvēšanu.

Nu, jā gruntsūdens... tas vai nu uz iestrādes brīdi jānosūknē vai arī tad jābetonē ūdenī... bet tad bez blīvēšanas un pēdai izmantojams jau betons vismaz ar stiprību B20 - cementa izskalošanas draudi.

Te kads dzīvs un aktīvs vēl ir?

Gribēju pie tās pašas mālainās grunts pajautāt... arī ir noskatīts zemes gabals, kuram blakus nesen arī uzcelta neliela mājiņa. Tur īpašnieks saka, ka mālainās grunts dēļ esot ielējis 1,7m dziļus pamatus. Tagad saka, ka ar tādiem pamatiem droši varot arī trīsstāveni tur būvēt virsū (Dabā ir keramzīta vienstāvene). Sakiet lūdzu, 1,7m tiešām nav baigais perebors?

Man bija plāns 40 cm plata un 20 cm augsta pamatu pēda un tad 1m augsti pamati, bet tagad nezinu, kā būt. Pat nezinot 100%, kas tur apakšā ir, vai tādi pamati mazstāvu ēkai paši par sevi nav kaut kas lieks un ekskluzīvs?

Paldies!

Klauns Wrote:
-------------------------------------------------------
> Te kads dzīvs un aktīvs vēl ir?
>
> Gribēju pie tās pašas mālainās grunts
> pajautāt... arī ir noskatīts zemes gabals,
> kuram blakus nesen arī uzcelta neliela mājiņa.
> Tur īpašnieks saka, ka mālainās grunts dēļ
> esot ielējis 1,7m dziļus pamatus. Tagad saka, ka
> ar tādiem pamatiem droši varot arī
> trīsstāveni tur būvēt virsū (Dabā ir
> keramzīta vienstāvene). Sakiet lūdzu, 1,7m
> tiešām nav baigais perebors?
>
> Man bija plāns 40 cm plata un 20 cm augsta pamatu
> pēda un tad 1m augsti pamati, bet tagad nezinu,
> kā būt. Pat nezinot 100%, kas tur apakšā ir,
> vai tādi pamati mazstāvu ēkai paši par sevi
> nav kaut kas lieks un ekskluzīvs?
>
> Paldies!

Gruntī vismaz kopējo 1.2-1.3m pamatu dziļumu vajadzētu.
1.7m priekš mazas mājas ir par daudz. Ja nu vienīgi gribās baigi celt augšā virs esošā relfeja visu ēku, tad savādāk.

Var arī seklāk, bet tad jāliek horizontālā siltumizolācija pa pēdas augšējās virsmas perimetru- jārēķina, kas finansiāli izdevīgāk- zemes darbi un betons, vai arī putupolistirola izmaksas.

Paldies, vīri, par viedokli!

zhuks, baigi negribas tur virskārtā vēl kaut ko siltināt - pie tam plānā ir dobeles paneli izmantot kā veidņus, kas nozīmē to, ka pamati jau tā visā metra dziļumā (neskaitot pēdu) būs nosiltināti.

Klauns Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paldies, vīri, par viedokli!
>
> zhuks, baigi negribas tur virskārtā vēl kaut ko
> siltināt - pie tam plānā ir dobeles paneli
> izmantot kā veidņus, kas nozīmē to, ka pamati
> jau tā visā metra dziļumā (neskaitot pēdu)
> būs nosiltināti.

Uzmet aci igauņu termoplokk - [www.termoplokk.eu]

Vēl mazāks čakars kā dobeles panelim. Pēda + pamati vienā lējienā.

Kludzins Wrote:
-------------------------------------------------------
> Klauns Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Paldies, vīri, par viedokli!
> >
> > zhuks, baigi negribas tur virskārtā vēl kaut
> ko
> > siltināt - pie tam plānā ir dobeles paneli
> > izmantot kā veidņus, kas nozīmē to, ka
> pamati
> > jau tā visā metra dziļumā (neskaitot pēdu)
> > būs nosiltināti.
>
> Uzmet aci igauņu termoplokk -
> [www.termoplokk.eu]
> ermoplokk/work-instructions-for-a-plokk/
>
> Vēl mazāks čakars kā dobeles panelim. Pēda +
> pamati vienā lējienā.


Ooh, interesanti! Es gan tur visā tajā uzreiz neiebraucu... saprotu, ka armatūra vēl pašam jāliek.. Lai nu kā, pēc cenām laikam tomēr diezgan pasālīti sanāk. Dobeles Paneli salikt nav problēma, tieši pēda šajā gadījumā ir tā laikietilpīgākā, taisot no dēļu veidņiem. Īsti par tām cenām lapā gan neiebraucu - kas ir tas tk + km?

Armatūra uz šķembām pēdai - siets un pēc tam katrā rindā pa 2 gab. blakus samet.
Cenas tur ir par gabaliem.
Pēdas bloks 3m garumā ar cenu. Sienas bloks gab. Cena.

Es izdarīju mazliet savādāk, uz riska robežas. Nemācīties no manis, jo pamati jātaisa pēc projekta!
Noraku melnzemi un nedaudz mālus aptuveni 60cm. Ielēju pēdu, pa virsu 2 rindas FSB bloki un izlīdzinošā josla. Pamatus apbēru ar uzbērumu tā, lai tie būtu zem zemes 1,2m. Pēdu liku pa taisno uz grunts. Šo risinājumu izvēlējos, jo vaidzēja ātri atrakt un aizrakt, tā lai māls nepārvēršas par šļuru un nezaudētu nestspēju lietus periodā. Pamati ziemu ir nostāvējuši, nekas nekur nav sēdies un plaisājis (pirmo rindu ar gāzbetona blokiem jau esmu uzlicis, kļūda aptuveni 1cm robežās uz hidroizolācijas rēķina). Projektā man bija paredzēti monolītie pamati dēļ švakās grunts un krietni dziļāki dēļ izsalšanas. Par pēdas platumu – tur nav ko knauzerēties, tāpat darbs ir jādara un nav liela atšķirība starp 40 vai 60cm platumu.