Esmu iesācis lentveida pamatus pēc šādas shēmas sk.bildē:
[desmond.imageshack.us]

Tagad man ir jāber grants-šķembas un jāblietē vai man pietiks ar 10cm biezu slāni. Pamatu pēda man ir paredzēta ~ 85cm plata, jo grunts ir mālaina un pāris vietās mazliet arī tā kā šūpojas. Ir paredzēts celt divu stāvu māju no keramzītbetona ar ķieģeļu apdari un ar paneļu pārsegumu.

Pamatu dziļums ir izvēlēts vairāk par 1,20m, jo Baldones raj. mēdz grunts aukstās ziemās sasalt līdzpat šādam dziļumam (1,20m).

Slapjā un mālainā gruntī tās šķembas ieblietēt?... jo, ja saki "grunts ir mālaina un pāris vietās mazliet arī tā kā šūpojas" tad iespējams, ka blietes darbība tev tikai sašķidrinās to mālu un rezultātā būs vēl sliktāk.
Manuprāt pietiek iebērt šķembas un tajās iebērt sausu grants 6d:1d . cementa maisījumu... tas cements uzsūcot ūdeni sacietēs un tev veidosies tava 85cm platā pēda uz kuras varēsi montēt veidņus un izliet stiegroto ēkas pamatu. Caursalšanas dziļums attiecas tikai uz ārējiem pamatiem, iekšējiem pamatiem iestrādes dziļums var būt konstruktīvs, jo te izsalšana pie apkurināmas ēkas diezin vai būs.

Un ko dod tādas blietētas šķembas vai smiltis, ar max papildus biezumu 30 cm?

> Manuprāt pietiek iebērt šķembas un tajās iebērt sausu grants 6d:1d . cementa
> maisījumu... tas cements uzsūcot ūdeni sacietēs un tev veidosies tava 85cm
> platā pēda uz kuras varēsi montēt veidņus un izliet stiegroto ēkas pamatu.

Bet šajā gadijumā vispār man smilti apakšā ir nozīme bērt (25cm)? Jo es lasiju, ka uzberot un noblietējot smilti tā māla šūpošanās varētu pazust.

Kas Tev tur šūpojas? Stabilā gruntī nekas nevar šūpoties, taču tamdēļ jāievēro tādi sīkumi, ka ar ekskavatoru nedrīkst rakt līdz dibenam - jānobeidz ar lāpstu:

Tāpat nedrīkst piebērt ar irdeniem materiāliem vai blietēt.

> Kas Tev tur šūpojas? Stabilā gruntī nekas nevar šūpoties, taču tamdēļ jāievēro
> tādi sīkumi, ka ar ekskavatoru nedrīkst rakt līdz dibenam - jānobeidz ar lāpstu:
> Tāpat nedrīkst piebērt ar irdeniem materiāliem vai blietēt.

Mālainā grunts tā kā nedaudz šūpojas tikai pāris vietās, tur kur būs garāža, bet zem pašas mājas grunts nešūpojas.

Šie sīkumi nav tikuši ievēroti, jo pamati tiešām tika rakti ar ekskavatoru un nevienmērīgā apakša tika pielīdzināts ar tiem pašiem māliem. Kādi tagad ir varianti, lai ko labotu ??? - kaut kā īsti negribās dziļāku bedri taisīt, jo man jau tagad dziļums ir ap 2m un pagraba man nebūs.

Redzi tu vai eskavatorists ir izdarījis klasisku kļūdu. tava metode ar smiltīm nedarbosies, jo daļa no pamatnes apjoma ir uzirdināta māla masa, kas pilna ar ūdeni. Tu vari veikt eksprimentu stikla burkā... samitrini savus mālus ieberot 1/2 no burkas, uzber smiltis un no augšas uzspied ar koka mieta galu... apskaties kā tas tev uzvedās. Smiltīm ir mazāka mitruma uzsūkšanas spēja nekā mālam un māls ūdeni piesaista kapilāri, kamēr smiltis ūdeni laiž cauri.
Mans ieteikums, atrakt līdz stabilam pamatam izvācot slapjos mālus. Tad šos mālus betonmaisītājā sajaukt ar neorganiskiem būvgružiem - mūra atliekām, pusķieģeļiem, betona lauskām un iestrādāt atpakaļ - tādai masai var veikt virsmas pieblietēšanu, jo tas ir māla betons. Tīras smiltis izmantot nav jēgas, bet tālāk lietot manis atrunāto metodi - šķembas, kurās iebērta sausa cementa masa... pamatu pēdai tev lielu betona stiprību nevajag, pietiek B1 (M12) vai B2 (M25) klases stiprība, jo malā grunts pretestība spiedei būs apmēram B0,4 (M6) vai 5..6kg/cm2. Tālāk uz šis sausās pēdas tu vari liet savu betona B15 vai B20 pamatus.

> Redzi tu vai eskavatorists ir izdarījis klasisku kļūdu. tava metode ar smiltīm nedarbosies,
> jo daļa no pamatnes apjoma ir uzirdināta māla masa, kas pilna ar ūdeni.

Izskatās, ka pie vainas šoreiz nebūs zemes nepareiza uzirdināšana. Paraku 1m uz sāniem ar lāpstu kur vēl traktors nebija racis, bet grunts tāpat nedaudz tur šūpojas. Vai pie vainas nevarētu būt gruntsūdens augstums (???) vai vēl kas cits, jo 90% no izraktās pamatu bedres viss ir normāli.

Varbūt ir vēl kādi varianti?

Māls, kas vienmēr ir šķidrs (dubļi 1 m dziļumā zem zemes)? Vai tāds grunts veids pastāv? Formāli to nosaka ģeoloģiskā izpēte, kas nosaka grunts veidu, pieļaujamo pretestību deformācijai paskālos un virkni citu parametru. Tu varētu sabildēt situāciju, paņemt līdzi pāris māla paraugus un aiziet pakonsultēties pie inženierģeologa.
Pamatu ierīkošana mālā lietainā laikā varētu būt cits stāsts, var gadīties, ne vienmēr iespējams.
Bildē redzamos pamata pēdas blokus es vēl paspēju uzsēdināt uz javas uz sausa māla, kamēr būvbedres vidū zem plānotās starpsienas viss jau bija salijis un izmicīts pietiekami mīksts, lai par bloku likšanu vai pēdas "betonēšanu grunts veidnī" nebija ne domas. Kautkā izlīdzējos, no pusblokiem veidojot tranšejai bortus:

> Posted by: būvinženieris Ivars Brinkmanis (213.252.199.---)
> Mans ieteikums, atrakt līdz stabilam pamatam izvācot slapjos mālus. Tad šos mālus
> betonmaisītājā sajaukt ar neorganiskiem būvgružiem - mūra atliekām, pusķieģeļiem,
> betona lauskām un iestrādāt atpakaļ - tādai masai var veikt virsmas pieblietēšanu, jo
> tas ir māla betons. Tīras smiltis izmantot nav jēgas, bet tālāk lietot manis atrunāto
> metodi - šķembas, kurās iebērta sausa cementa masa...
>
> Manuprāt pietiek iebērt šķembas un tajās iebērt sausu grants 6d:1d . cementa maisījumu...
> tas cements uzsūcot ūdeni sacietēs un tev veidosies tava 85cm platā pēda uz kuras varēsi
> montēt veidņus un izliet stiegroto ēkas pamatu.
>
> pamatu pēdai tev lielu betona stiprību nevajag, pietiek B1 (M12) vai B2 (M25) klases stiprība,
> jo malā grunts pretestība spiedei būs apmēram B0,4 (M6) vai 5..6kg/cm2. Tālāk uz šis
> sausās pēdas tu vari liet savu betona B15 vai B20 pamatus.

Droš paliek droš - nolēmu sekot tavam ieteikumam un man radās vēl trīs jautājumi.
1) Bet vai tādā gadijumā armatūra tur pamatu pēdā iekšā nav jāliek?
2) Cik "cm" biezu kārtu tu ieteiktu cementa maisījumam 6d:1d"?
3) Un uz tā pīrāga uzreiz bliežam augšā betona pamatu sienu?

Ja visu pareizi sapratu -tad vizuāli tas viss pīrāgs izskatīsies šādi:

Vienkāršāk būs ieklāt virs māla ģeotekstilu un tad pīrāga pirmo variantu, ģeotekstils neļaus mālam sajaukties ar smilti blīvēšanas laikā! Smiltij stabilizācijai var piešaut ~ 2% cementa. Otrajā variantā tāpat māla un būvgružu maisījums pie blīvēšanas sajauksies ar ūdens piesātināto pamatu.

Jautaajums vai tik ar to 'geostiklu varēs pietiekami noblieteet slapjos un uzirdinaatos maalus?

Ir doma, ka ģeotekstils nelaiž cauri mālu? Un kā vēl laiž! Reiz mēģināju vibrosūknīti ietīt ģeotekstilā, lai ar māliem neaizrijas. Un kā vēl aizrijās!

Vajag likt biezo - hidrotehnisko, ko lieto ceļinieki mālainās gruntīs. Darbojas perfekti, tā, ka ar vibroveltni var mierīgi smilti sablīvēt. Tas ko tirgo Depo un pārējie, ir kaut kāds plāns mēsls.

to: Janka666
Tava ideja bija likt hidrotehnisko ģeotekstilu tikai horizontali pa pēdas līniju vai arī locīt tam ģeotekstilam uz augšu malas?

Malas var uzlocīt smilts slāņa biezumā, tos 25 cm, tā ,lai blietējot smilti, tās nesajauktos ar mālu. ģeotekstila slānis arī nedaudz noarmētu pamata grunti, tā palielinot grunts nestspēju zem pēdas.

Te viena bilde no ceļa izbūves līdzīgā variantā:



Pirms tam mālā ekskavators grima nost!

IvarsB..am no 23.09.2012 . Tā arī kā shēmā 2 domāts. Tas augstums (???) aplēšams kā balsta pamata platums (800mm) atņemot pamata sienas platumu ~200...300mm un starpību dalot uz 2, bet ne mazāk par 200mm... lieta tāda, ka spiedes spēki no slogojuma pārdalās piramīdas veida sprieguma epīrā apmēram 45 grādu leņķī. Tātad ja pamata sienas balstā spriegums 20cm *10kg/cm=200kg... tad pēdas balstā 200/80~2,4kg/cm.
Taču risinājumam rūpīgi jāpārdomā virszemes ūdens novads no ēkas, lai nebūtu tā, ka pie pamatiem piebērtā smilts veido lietus ūdeni labi vadošu slāni un tas nesāk krāties, kādā ēkas stūrī.
Par ģeotekstilu... manuprāt tas labāk piemērojams ceļa būvēm, kur mālainās gruntīs tāpat rūpīgi seko tam , lai novadītu no virsmas lietus ūdeņus. Vai ap ēku tu raksi grāvi?

Ar ģeotekstilu būs vienkāršāk sablīvēt slāņus virs māla, mērķis jau ir nesajaukt mālu ar ar pēdas pamatu un dabūt vajadzīgo nestspēju.. Tas būvgružu maisījums blīvējot sajauksies ar mālu un nebūs nekāda jēga, ja pamatā būtu sauss, tad ok. Ūdens atavde nebūs jebkurā variantā. Ja grib atvadīt ūdeni, tad jātaisa drenāža.