Kas butu videjais aritmetiskais starp regipsis/mineralvate/regipsis , murets aeroc vai da jeb kas?
Gribetos , lai butu pietiekama skanjas izolacija + normala iespeja iestradat komunikacijas - vadus caurules etc.
Ko ieteiksiet?Un cik biezas taisit?

150 poribet, tobiš aeroc

Regips/vate/regips, 1+2 vai 2+2 kārtas regipsa katrā pusē, pēc ražotāju konstrukcijām, karkasa biezums 50, 75, 100 vai 150 - decibeli pēc Lbn akustikas normatīva.

Ja tomēr bloki, tad ļoti masīvi, jo vieglajiem nav pietiekoša skaņas izolācija nekam.

būvakustikas normatīvs atrodas

[www.em.gov.lv]

ģipškartona stapsienas ar karkasa aizpildūjumu bus apm. 2 ls/m2 dārgākas par mūrētām 150 mm fobo starpsienām, bet tās uz koka pārseguma neuzliksi.

Sencim

Ka tad iznak, 150 mm aeroc/ pirobet mureta siena laidis skanju cauri vairaak kaa taada pasha izmera vai piemeram 120mm regipsis/mineralvate/regipsis?
Ja distancejamies no izmaksam, kuru tad labak no skanas izolacijas viedoklja?

Paskaties ieksh AEROC.lv kaada ir 150mm aeroc elementa skanas izolaacija - 40dB
savukart knauf 2kartas+mineralvate+2kartas = 50dB
dziivojamaam istabaam ieteicamais ir ap 50dB

taa kaa skaties pats un liec ko izdomaa.

Materiāli ir visdažādākie un to īpašības arī, tādēļ būtu jāzina, kāda būs sienas galvenā funkcija, kā arī pārējie mājas parametri un tehniskie dati un protams iedalītās finanses šim pasākumam!

Ka tad iznak, 150 mm aeroc/ pirobet mureta siena laidis skanju cauri vairaak kaa taada pasha izmera vai piemeram 120mm regipsis/mineralvate/regipsis?

-Ljoti trapigs noverojums. Tas pats attiecas ari uz arsienaam.

nu kas attiecas uz aarsienaam, tur nu mani neparliecinasiet taisit ar regipsi un mineralvati ;-)

bet nopietni, par starpsienam runajot, liekas ka nav tik traki buvet no aeroc, ja piemeram visas sienas garuma paredzets sienas skapis un gar citu sienu pretii sanak vannas istaba, kurai tav vai ta otrpus vel limes fliizes virsuu.

any comments?

Visiem risinājumiem, arī ausu aizbāžņiem un dalītam mājas apdzīvošanas laikam lai viens otram netraucētu, ir perspektīvs pielietojums latviešu jaunbūvēs par n tūkstošiem latu.

Sūdigi var uztaisīt bezgala daudz veidos, pareizi - tikai dažos.

Vai nu staprsiena ir uzbūvēta tā ka nodrošina 50-56 decibelus vai nē. Attiecīgi arī dzīvosiet. Izvēle Jūs ziņā, tikai ja gadījumā kādreiz šo ēku nāks apskatīt garlaicīgs, bet turīgs pircējs, var gadīties, ka viņš vienkārši grib normās pierasītots decibelus un viņu neinteresē skapis, flīzes un viņš negrib iet ārā no mājas kamēr sieva sēž tualetē.

Un tāds pats jautājums par starpstāvu pārsegumu. Koka konstrukcijām pa vidu ko: vati vai labāk ko citu skaņas izolācijas nolūkā?
Senci, gaidīšu tavus komentus :)

Vati protams...

Koka starpstāvu pārsegums ir ļoti problemātisks skaņas izolācijas ziņā, jo iztaisīt var, bet kļudīties it ļoti viegli. Ja balsu utml.troksni var samērā vienkārši samazināt ar 2 kārtām reģipša no apakšas,2- 3 no augšas un 100mm vati pa vidu līdz pieņemamam limenim, tad labai soļu vai lecienu skanņas izolācijai nepieciešams lai pareiza būt visa konstrukcija, ieskaitot nesošās sijas un to stiprinājumus sienās, kā arī pārseguma papildribas singrībai. Labs risinājums >50 db ietver speciālu cietās vates kārtu zem peldošās grīdas augšpusē un piekārtos reģipša griestus apakšā, kā arī maksimāli stingru un akustiski labi izolētu sno sienām pārsegumu.Konstrukcijas iesaku meklēt vates , reģipša ražotāju mājas lapās.

Lielākie riski nepareizas izbūves gadījumā ir skaņas nodošana pa konstrukcijām, pārseguma staigāšana un šupošanās/vibrācija soļu un skaņas ietekmē, nepietiekoša slāpēšana konstrukcijas iekšpusē un savineojumu vietās, elektorinstalācijas u.c. caurumi reģipsī.

Ir redzētiti risinājumi ar 4-6cm betona kārtas uzliešanu speciālā veidnī masivitātes palielināšanai, bet šajā gadījumā slodze ir jāaprēkina ļoti precīzi.

Katrā ziņā ir vērts darīt jebko lai apaķšstāvā soļu troksni nedzirdētu praktiski nemaz,jo vēlāk no tā glābties nav iespējams.

Starpsienām labs ir EKLING paneļi
www.ekling.com

Ražoti no presētiem salmiem, biezums gandrīz 6 cm, ir gana smags, bet elastīgs, tāpēc ļoti labi slāpē skaņu.
Izmaksas m2 sanāk līdzīgas kā 2kartas+mineralvate/karkass+2kartas, bet darba patēriņš krietni mazāks un rezultātā siena sanāk no viendabīga materiāla pie kura pavisam droši var piekarināt arī kādus skapīšus, gleznas etc.

to Didims ... it ka pie reģipša nevar piekabinat skapīšus.
Katrā ziņā reģipsis ir visvienkāršākais ... vismazāk cūcības. Tomēr ar mūri ts ir jāapmet u.t.t

7Te ir viena salmpaneļu ražotāju lapa [www.ekopanely.cz] ar aprakstiem un pielietojuma paraugiem
Kaut kas līdzīgs izskatās arī [www.ecopanneaux.com]

Protams, ka pieskrūvēt var arī pie reģipša, bet tas prasa lietot speciālus dībeļus un tikpat pastāv zināmi ierobežojumi. Reģipša bojājuma gadījumā caurumu aiztaisīt var būt samērā problemātiski. A salmu panelim sanāk pavisam cita stiprība, pieskruvēt var ar vienk. kokskrūvi un ja pieremontēt, tad vienk. piešpahtelēt, jo apkārt ir stabila pamatne.

Pastāvīgi apkurināmā mājā klimatu palīdzēs noturēt maksimāli siltumietilpīgas iekšsienas, piemēram, no pilnajiem vai no lētajiem caurumotajiem vai pat no neapdedzinātiem ķieģeļiem, tāpat pats var uzmīcīt sienu no māla kleķa.
Latgalē varot nopirkt no Baltkrievijas nākušus kleķa ķieģeļus, par ko es nebrīnos, jo piemēram Daugavpilī var atrast no Rīgas Rautām/Kuršiem/Depiem pilnīgi atšķirīgu būvmateriālu sortimentu.
Siltumietilpība nederēs fragmentāri kurināmām vasarnīcām lai tās nesāktu iesilt tikai uz prombraukšanu. Tādām tiešām labāki būs salmu paneļi.
Pie kāda caurumotas vai pilnas sienas biezuma iestājas normatīvie decibeli, gan nepateikšu, bet caur abpus apmestu 12 cm Spartaka ķieģeli kaimiņa p..dienu nedzird. Kleķa konstrukciju gan vajadzēs biezāku, ir redzētas aptuveni 25cm biezas.