Labrīt!
Vēlējos uzzināt Jūsu pieredzi par jumta koku iegādes cenā uz šo brīdi. Man pavasarī Valkas pusē būtu nepieciešami 15 m3 priedes/egles jumta konstrukcijām (spāres, sijas, latas).
Mani jautājumi būtu sekojoši.
1. vai zaļu koku likšana ir pieļaujam ;
2. vai kokiem kuri ir izzāģēti februārī un ārā zem plēves turēti (vēdināti) nevar rastes nekādas problēmas?
3.kāda tagad varētu būt vidējā tirgus cena par svaigi zāģētu materiālu un par izžāvētu?

Domāju, ka koka cena m3 ir stipri atkarīga no reģiona, šovasar Jelgavas pusē ņēmu pa 90 Ls/m3, jo Pierīgā un apkārtnē ir liels koks noiets un cenas turas augstas, iespējams, ka Valkā, kur būvniecība nav tik izteikta cena būs zemāka.
Koks, kuru iestrādāju nebija īsti sauss, konkrētu mitrumu nezinu, bet svars gan sijām, gan spārēm savstarpēji stipri atšķīrās, kas liecināja, ka ir dažāda mitruma kokmateriāls.

Bet kā Tev materiāls uz jumta pēc tam nevērpās? an piedāvā sazāģēt zaļu materiālu tagad par Ls 115 nolikt ārā žāvēties un marta beigās piegādāt. Vai tāds variants varātu būt ok?

Neesmu liels zinātājs par kokmateriālu, bet zinu jo sausāks, jo labāks. Man spāres pirms iestrādes pāris mēnešus nogulēja zem atklātas debesis un būvējot jumtu dažas spāres (no lietus un saules) bija savērpušās, tās, kuras savērpās izmantoju priekš savilcēm.
Spāres 50x150 ar soli 600 - 550, pa virsu 50x50 latas gaisa spraugai un 25x100 šķērslatas, tā kā viss ir kopā sasaistīts - sanaglots un saskrūvēts, tad nekur tās spāres nesavērsies un nesalocīsies. Man būvprojektā minēts, ka var izmantot 25% mitru koku.
P.S. Man liekas, ka 115 Ls ir diezgan liels cipars.
P.S.S. Guļbaļķu ēkas būvē no ziemā cirstiem kokiem.

P.S. Iespējams, ka ārā zem nojumes žāvēts koks tik pēc vairākiem gadiem normāli izžūs

Žāvēts vispār bija kaut kur ap 140 m3

Protams,ka vislabāk ir sauss,bet jautājums,kur tādu dabūt neatkarīgi no cenas???Kaltē žāvēts domāju ir pilnīgs blefs,par to pārliecinājos nopērkot grīdas dēļus,kas itkā bija kaltē divreiz žāvēti,bet aptuveni pēc nedēļas,kad tie tika uzlikti,parādijās tādas spraugas,ka pirkstu var iebāzt....
Domāju vislabākais variants it atrast kādu privāto,kas tirgo priekš sevis nojumē dabīgi žāvētu materiālu(pārsvarā jau tie siju un spāru izmēri visiem līdzīgi),bet kaut kādu iemeslu dēļ,neizmantos sev.....
Pēc savas pieredzes,ceļot treknajos gados no pilnīgi zaļa materiāla,savērpās kādas trīs starpstāvu sijas,kuras nomainiju pēc tam,un Ļoti būtiski,ka spāres žūstot sarāvās un pēc diviem gadiem nācās pārskrūvēt(pārvilkt) visus mezglus,kur tika izmantoti vītņu stieņi ar uzgriežņiem.....bēdīgāk,ja tajā pašā gadā,kad salikts jumts, plānots arī krāmēt akmens vati starp spārēm,tad gan vajadzētu maksimāli sausu koku izmantot.....

Pavasarī spāres (50mm) zem jumta seguma un caurvējā izžūs mēneša laikā.... Ja vienkārša jumta konstrukcija, tad no mitra materiāla taisa nečammājoties, lai kā jau te augstāk minēja: ''viss ir kopā sasaistīts - sanaglots un saskrūvēts, tad nekur tās spāres nesavērsies un nesalocīsies.''

Man ar žāvētiem grīda dēļiem tāda pati pieredze, kad tiešām izžuva, uzradās spraugas. Vajadzēja likt apkures sezonā un pirms tam vēl dēļus apkurinātās telpās "nogatavināt" ;)
Spārēm ieliku zaļus kokus, viss tika laicīgi sanaglots. Nekādas dižas kustības nav notikušas. Savukārt 1 spāre, kas palika lieka, tagad ir kā šūpoles! Un nevis pa šauro griezumu, bet biezo! Tādu savērpienu es nebūtu nokontrolējis pats...Tādēļ vairāk atbalstu žūšanu jau gatavā konstrukcijā. Varbūt var kādu mēnesi spāres nostāvēt jau uz paša jumta, lai nesanāk tā, ka zaļš materiāls tiek iepakots plēvēs, vatēs un tad lēnam žūst.

Off topic.
No pieredzes. starpstāvu sijas saliku jūnijā (25 m2), jumta konstrukciju uzliku augustā, līdz septembrim viss bija zem jumta un tieši saule un lietus uz koku neiedarbojās. Kad beidzu būvniecības sezonu oktobrī, ne jumta spāres, ne sijas uz aci līkas vai savērpušās nekļuva, būve brīvi elpo, koks žūst ja ne gluži caurvējā, tad gaisa apmaiņa ir ĻOTI liela.
P.S. Pašlaik 2. st. pagaidu grīdas segumam izmantoju dēļus 30x130, kuri "žuva" 3 gadus zem nojumes caurvējā, bet uzliekot esošā vietā, bez izveidota jumta, tie gan vairākkārtīgi salija un žuva zem saulītes un apmēram puse no dēļiem savērpās.

Nu re cik dažāda pieredze- es sāku svērties uz sauso materiālu. Izskatās, ka tad būtu mazāk problēmas.

Neesmu pārliecināts, ka ir vērts maksāt dubultā par žāvētu materiālu, kurš tāpat kādu laiku atradīsies apstākļos kādi ir ārā (relatīvais gaisa mitrums, nerunājot par lietu un sauli). Labāk ļaut kokam pažūt jau iestrādātam (bet pasargātam no tiešas ārējās vides) konstrukcijās. IMHO

Kad būvēju māju pirku ostā , tas gan protams Rīgā, kā laukos nezinu, bet ir redzēts ka no lauku reģioniem ved jau sapakotu uz Rīgu, tā ka vajag tik pameklēt. Ierindas gateros ar viņu sortimentu rokas necēlās pirkt. Ostā paredzētais materiāls eksportam pa smuko žāvēts, ēvelēts spiedienimprignēts.

''bet uzliekot esošā vietā, bez izveidota jumta, tie gan vairākkārtīgi salija un žuva zem saulītes un apmēram puse no dēļiem savērpās.''

Nu tas pats var gadīties ar tām sausajām spārem, ja dabūs lietu...

Andri, kur tas bija un kāds cipars tur bija?

2 khe
+1

Piemēram, PATA AB arī pedāvā kvalitatīvu koku, bet cena gan ir pavisam cita

Ja nemaldos ''Vaives '' saucās kantoris vecmilgrāvja pusē. Par cenu vairs nepateikšu , būvēju 2008 gadā

Labāk iepirkt mitru ar starplikām sakraut,nosegt ar pārlaidumiem un koks pavasarī ļoti ātri apvilksies un nebūs vairs pilnīgi slapš,jo žāvētais piespiedu režīmā,ļoti ātri uzņem mitrumu un sametās!!!!
Kaut gan pats būvējot izmantoju tikai apžāvētu materiālu,jo nav laika viņu dabīgi žāvēt.

Kādu koku labāk izmantot starpstāva pārsegumam?

Skatos, ka par priedi prasa 90ls/m3 (2. šķira) , bet par egli 115Ls/m3.

Kapēc priede ir lētāka?