Jautājums par pamatu un pagrabu siltināšanu Līvānu tipa mājā. Pagājušo vasaru iegādājos māju diezgan sliktā stāvoklī. Nosiltināju divas ārsienas metra dziļumā ar 100 mm putoplastu, otras divas plānoju šovasar. No zemes līdz cokolam vēl nesiltināju, jo plānoju remontēt ēkas ārpusi. Pagrabā pamatbloki ir apmēram 80 cm augstumā, tālāk līdz pagraba griestiem apm. 120 cm siena veidota no keramzīta. Keramzīts ir par 100 mm plānāks nekā pamatbloki. Tad es vienā pagraba telpā arī aplīmēju šo keramzītu ar 100 mm putoplastu, spraugas aizpūšot ar to pašu līmi, vai putām. Protams siltināju tikai ārsienas. Ieguvu līdzenu sienu no grīdas līdz griestiem un siltāku telpu. Bet neesmu īsti pārliecināts vai man neveidosies kondensāts starp putoplastu un keramzīta sienu? Tagad iznāk ārsiena nosiltināta 100 cm zem zemes, bet iekšpuse 80 cm no grīdas līdz griestiem. Kas notiks, kad kādreiz nosiltināšu pamatus no ārpuses līdz cokolam? Vai varbūt varu siltināt šo keramzīta slāni visā pagrabā no iekšpuses un nesiltināt no ārpuses (tā jau būtu vieglāk)? Vai siltinot no abām pusēm nebojāsies siena un vai tam ir nozīme? Nākotnē pagraba vienā telpā plānoju uzstādīt apkures katlu (varbūt arī akumulatorus), pārējās telpas netiks papildus sildītas. Paldies!

Tev taču tas pagrabs kopumā nepieciešams vēss vai auksts... tātad siltinot sienas tu panāc, ka caur pagraba pārseumu no 1.stāva tev siltums sāks uzsildīt to - pagrabu. Tapēc tev pagrabs ir jāvēdina ņemot gaisu no ārpuses un ievadot dūmeņa kājā... vēdināšanas atverē. Ja tādas nav, tad tev jāveido ārsienās pretēji novietoti logi ar gaisa šķirbām.
Tas nozīmē, ka tev būtiski siltināt pagraba pārsegumu, siltinot griestus. Tālāk, tā, ka tev pagraba gaisa temperatūra maz atšķirsies no ārējās vides vidējās temperatūras un telpa vēdināsies, tad diezin vai parādīsies kondensāts uz keramzītbetona un siltumizolācijas virsmas.
Vasaras sākumā, kad gaiss ārā uzkarst līdz 20..25 grādiem, tev pagrabā uz betona būs kondensāts, ko tā ir auksta virsma - līdzīgi aukstā ūdensvada caurulēm karstā laikā.
galvenais nosacījums -ārējā cokola apdarei jāizmanto mitruma tvaiku caurlaidošs aometums - baltkaļķa grants kam var piejaukt līdz 10..15% cementa.

Paldies par komentu. Pagrabā gribu uzturēt 0 līdz + 5 grādu temperatūru. Jo iepriekšējiem saimniekiem viss sala cauri, sasala ūdensvads, kartupeļi utt. Pirmais pagrabā izraku aku un ieliku sūkni, lai pumpē gruntsūdeni, pēc tam tām divām sienām, kuras siltināju no ārpuses, arī ieliku meliorāciju un novadīju uz kopējo meliorācijas sistēmu. Tas viss darbojas un tagad nesalst ciet. Ja ārā šogad ir bijis ap -15, tad sienas, kuras nav nosiltinātas no iekšpuses ir apsarmojušas, bet temperatūra pagrabā ir ap 0. Tāpēc īsti tā nebūs, ka iekšā maz atšķirības no āra temperatūras.
Pagrabā ir logi, kurus gan tagad turu ciet, bet ir divas nelielas ventilācijas atveres un skursteņa kāja ir vaļā, jo patreiz apkures katla nav. Vēlāk plānoju izveidot 100 mm diametrā pāris ventilācijas atveres ar vārstu.
Bet koments par cokola apmetumu ir vietā, to nebiju iedomājies. Jo tiešām, ja nosiltinu ar putoplastu no ārpuses pamatus līdz cokolam, tad ventilācija nekāda. Vai tad pietiks ar to, ka tikai pašu augšu apmetīšu ar Jūsu ieteikto apmetuma maisījumu? Man divi kaimiņi arī nosiltinājuši savas Līvānietes no ārpuses ar putuplastu, esot silti, labi, bet nezinu, vai padomājuši par pamatu ventilāciju. Celtnieki jau diez vai aizdomājas par tādām lietām, naudu paņem un viss.
Par pagrabu griestu siltinājumu arī esmu domājis, bet plānoju ierīkot ar ūdeni apsildāmas pirmā stāva grīdas, tad jau uz betona liekas putoplasts, caurules utt. Tāpēc atkal jautājums - vai tādā gadījumā būtu jāsiltina pagraba griesti no apakšas.

Iekšpusē apsarmojušās sienas liecina par to, ka siena caursalst un tas mitrums, kas ir pagraba telpā uz tā kondensējas un sasalst "apsarmo". Tāds pat efekts ir uz tām - keramzītbloka virsmām, kuras nosegtas ar siltumizolāciju no iekšpuses, pie nosacījuma, ka iekšējais gaisa mitrums tiek cauri iekšpusē esošajai apdarei.
Lai iekšējais mitrums netiktu konstrukcijās iekšā vai nu pie apmetuma jāpielīmē ALU-papīrs vai jākrāso virsma 2..3x ar eļļas krāsu vai tādu, kas cauri nelaiž mitrumu.
Taču ārējā apdarē jādara viss, lai iespējamais mitrums no konstrukcijas varētu izvēdināties... tapēc rakstu par tradicionālo 'elpojošo' kaļķu javas apmetumu.
Par pagraba vidējo temperatūru "Tāpēc īsti tā nebūs, ka iekšā maz atšķirības no āra temperatūras", es minu to, ka ziemas aukstajā periodā dienas, kad ārā stabili -15 grādi būs labi ja 30dienas, kamēr aukstais apkures periods ilgst vismaz 210...220 diennaktis ~7 mēneši. Konstrukcijas mijiedarbība parasti tiek vērtēta pēc vidējām ziemas temperatūrām.
Pagraba griestiem, ja plāno apsildāmās grīdas, siltumizolāciju vari nelīmēt, bet tad nedrīksti ļaut pagraba gaisa mitrumam iekļūt pārsegumā - virsmas apdare ar tvaiku necaurlaidošu materiāliem.

Atvainojos, bet 2009/10. ziemā bija bez atlaides -25 grādi MĒNESI, ar pīķiem pāri 30. !

Ai Gars
12.2009. vidēja gaisa temperatūra −2,5 °C minimāla −17,2 °C
01.2010. attiecīgi −12,0 °C un −27,2 °C
02.2010. −5,1 °C un −19,8 °C
03.2010. −0,6 °C un −20,1 °C
tā kā
a) nopērc precīzu termometru
b) ēd biezpienu atmiņai vai izmanto pierakstus
c) pārcelies uz dzīvi Latvijā. ;)

To Hmm

Vecīt, viss atkarīgs, kur tā majā Latvijā atrodas un tā ir vidējā t0 pa visu LV nevis konkrētā vietā. Pie mums Vidzemē, toč nedēļas trīs tāds aukstums bija.

Paldies par skaidrojumu. Par tām temperatūrām un mitruma veidošanos būtu skaidrs.
Tad vienīgi par to putuplastu. Domāju, ka tam ir maza tvaika (mitruma) caurlaidība un, ka mitrums caur putuplastu no iekšpuses netiks līdz sienai, ja visas spraugas un salaiduma vietas rūpīgi aiztaisītas. Un uztraucos par to, ka no ārpuses savukārt mitrums netiks ārā no sienas tā putuplasta dēļ.
Tad pēc tava komenta sapratu, ka putuplasts tomēr laiž mitrumu cauri? Tad no iekšpuses jānoizolē kā tu teici un no ārpuses ar kaļķu javas apmetumu un būs ok, siena "elpos"?

Piedošanu par jaukšanos pa vidu.
Guchii, vidēji visa Latvija dzīvo Rīgā un tās tuvumā, nevis nevienam nezināmā aukstumpolā kaut kur starp Vidzemi un Latgali.
-Vidējā gaisa temperatūra Rīga ir par grādu siltāka kā vidējā aprēķinātā Latvijā.
-Alūksne no "lielajām" pilsētām vidējā gaisa temperatūra ir bijusi viszemākā.
-Starpība starp vidējo gaisa temperatūru un Alūksnē ir ~3grādi.
-12-3= joprojām tikai -15 nevis -25.

Kāpēc, vidējam būvniekam ir jāņem vēra "ticami" rezultāti no nezināmā aukstumpola, kurā esot par 10 grādiem aukstāks kā aukstākajā Latvijas pilsētā? Noteikti, ka šobrīd jums arī jau nedēļu ir -20, un kopumā jau trešo nedēļu šajā ziemā?

Norcha67(m)..... 17.01.2013...
Teorētiski pagrabam, ja telpas iekšpusē gribi izmantot siltumizolāciju - putuplastu, virsmai telpā jāpielīmē ALU-papīrs ar atstarojošo folliju pret telpu. Tas garantēs to, ka telpā esošais miklais gaiss nevarēs izspiesties (difūzēties) caur virsmu un sākt kondensēties uz aukstās atdzisušās betona virsmas.
Vienīgais pagrabam noteikti vajadzīga neliela caurvēdināšana, vai nu caur logiem... vai optimālāk ir gaisa ievads no loga un izvads pie dūmeņa vēdcauruma.

Paldies, Ivar!
Es biju atstājis pāris nelielus putupolistirola gabaliņus nepielīmētus un pie - 12 līdz - 15 āra t, kad nenosiltinātā siena bija nosarmojusi, tad pavilku ārā šos putupolistirola gabaliņus, tur siena bija sausa.Tā, ka mitrums īsti cauri netiek, bet droši vien nolīmēšu vasarā ar to ALU papīru pēc tava ieteikuma. Pagraba t 0 līdz -2. Ventilācija ir pa pāris nelieliem caurumiem pamatos uz skursteni.
Vai tas papīrs ir pēc tam apmetams, vai to var līmēt uz plikām putupolistirola loksnēm, vai tās ir pa priekšu jāarmē un jāapmet? Nav bijusi darīšana ar tādu.
Un kā paliek ar mājas ārpusi? Ja cokolu nolīmēšu arī no ārpuses ar putupolistirolu, vai tad siena elpos uz āru?

Pagraba iekšpuse... ALU-papīrs var tikt pielīmēts tieši uz polistirola virsmas. ALU-papīrs ūdens tvaikus cauri praktiski nelaiž.
Pagraba ārpuse vai cokols... teorētiski polistirola tvaika caurlaidība līdzvērtīga saplākšņa vai betona tvaika caurlaidībai , 50...100m, taču būtiskākais būtu, lai ārējā apdare laistu mitrumu labāk nekā polistirols... respektīvi kaļķu javas 1:3 apmetums, kas iejaucams 10% rapšu eļļas- ūdens emulsijā.Taču apmetumā ir jāiestrādā sārma izturīgs stiklaauduma siets, kas turās uz mehāniskiem dībeļiem. Sēņveida dībeļi vienlaicīgi arī nostiprina polistirolu. Polistirolam pietiek ar EPS60 (FS15) tipu.
Tātad teorētiski sienas uzbūvei jābūt tādai, lai mitrums uz āru varētu izžūt, bet no iekšpuses tas iekšā vairs netiktu.

Lauku mājā pagrabā veco koka griestu vietā iebūvēja betona griestus, uzbēra skaidas, bet tagad ziemās pagraba akmens sienas paliek mitras un pelē. Cik noprotu griesti netur siltumu. Ar ko labāk siltināt griestus. Pagrabs atrodas tālajā austrumu pilsētā Balvos, kur ziemās ir reizēm zem -30.

Sienas paliek mitras - tātad uz sienām veidojas kondensāts. Agrākie griesti uzņēma ūdeni, bet betons - ne. Ventilācija ziemā...

: "...bet tagad ziemās pagraba akmens sienas paliek mitras un pelē. Cik noprotu griesti netur siltumu. "... Apgalvojums tieši pretējs... griesti siltumu notur, jo ja agrāk siltums no dzīvojamām telpām caur pārsegumu daļēji sasildīja pagrabu un vienlaicīgi ļāva pagraba mitrumam difūzēt uz siltajām telpām, tad tagad pagrabā palielinās mitrums, kuru cauri nelaiž betona pārsegums un notiek pagraba sienu caursalšana... to agrāk neredzēja, jo pagrabs bija siltāks un sausāks.
Tātad - jānodrošina pagraba telpu vēdināšana un ja resursi atļauj - jāsiltina pagraba ārsienas, vēlams no ārpuses... bet iepriekšējos komentāros, tas ir atrunāts...

Bija vecais lauku pagrabs nosiltināts ar zemes kārtu.Laika gaitā pagraba griestiem betona kārta gabaliem krita nost, sienām radās plaisas. Nolēmu to atjaunot.Nojaucu vecā pagraba betona griestus, sienu spraugas aizbetonēju un tā atstāju. Vecā pagraba iekšpusē izlēju pamatus jaunam pagrabam un sienas izliku no keramzīta blokiem. Spraugu starp vecā pagraba sienu un jaunā pagraba keramzīta sienu (sanāk pagrabs pagrabā) aizbēru ar keramzīta oļiem no 5 -10 cm, kopā pagraba siena sanāk aptuveni 60 cm.Sprauga starp sienām no augšas nav aizbetonēta. Griestus salēju no betona javas kurai klāt pievienoju šķidro stiklu. No ārpuses griestiem uzliku atstarojošo alumīnija papīru ar spīdīgo virsmu uz augšu un virsū tam keramzīta oļus aptuv. 20 cm. Pagrabs tagad atrodas zem jumta. Ziemā pagrabā bija +4 līdz +5 grādi, bet viena vaina kondensāts uz griestiem un sienām no augšas. Ko var izdarīt? Nolēmu pagraba griestus no ārējās virspuses (zem jumta) nosiltināt ar akmens vati un virsū uzbērt keramzīta oļus, bet ko darīt ar atstarojošo alumīnija papīru?

kā jau te runāja - pagrabam ir jāelpo.
Ja ir atvērtā veidā dārzeņi, tad aukstas sienas sūks mitrumu no šiem dārzeņiem lai ko tu tur nesiltinātu "bez-apkures-telpā"

Japiebilst: Pagrabam ir nevis jāelpo, bet jāvēdinās. Jāizvada siltais gaiss ārā, jāievada aukstais iekšā.
Bet ābolu pagrabam, tiesi labi ka raso. Tā vajag! Tikai tad, ja ienākošais gaiss sāk saldēt...tiek pievērta ventilācija. Pavasarī, kad ārā kļūst silts, bez rasošanas neiztikt, jo atverot durvis siltais gaiss ieiet un aukstās sienas noraso. Varbūt kāds ieteiks sausināšanas metodi pavasarim?

principā ideāla temperatūra pagrabam.
ja lāses uz griestiem nesasalst, tad arī griesti ir apmēram tādā pašā temperatūrā? ja papildus noizolēt, vai tad griestu temperatūra pacelsies virs rasas punkta līmenim - piemēram, grādiem 15?
ne, taču! būs tie paši 4-5.

Pagraba griestu un sienu augšdaļu rasošana (apsarmošana) ziemā bieži ir rezultāts arī nepareizi ierīkotam ventilācijas izvadam. Pagrabtelpā jābūt savai iekšējai siltā gaisa "cepures oderei". Ziemā ventilācijas izplūdes caurules (siltinātas) iekšējam apakšgalam (atverei) jābūt ~ 50 cm zem griestu līmeņa, lai pa tiešo netiktu izrauts vissiltākais gaiss, kurš silda griestu masu.