Labdien,

Ir nepieciešamība pēc angāra.
Tika izdomāts veidot no koka.

Kamēr viss tika domāts un meklēta informācja, nonācu pie sekojošām problēmām.

1. Pamati, pamatu virsmas laukums nedrīkst būt parāk mazs attiecībā pret angāra laukumu.
Varbūt kādam ir zināmi skaitļi kā lai šo parēķina?

2. Koka konstrukcijām ir problēmas ar savienošanas vietām. Lai arī koks ir diezgan izturīgs uz slodzēm, vājā vieta veidojas tieši savienojumu vietās. Bultskrūves darbojas uz skaldi un cērt pušu materiālus. Kā alternatīvu atradu naglu plates, bet man kaut kā nav ticība, ka viņas pēc gadiem 5 nesarūsēs un nezaudēs savu stiprību, bet nerūsējošā tērauda naglu plates varētu būt pārāk dārgas.
Varbūt kāds var padalīties ar informāciju, kā pareizāk rēķināt šīs koka savienojuma vietas?

aize uz aig konstrukcijas majas lapu.
tur ir gatavi piedavajumi koka angariem ka ari citi tevi interesejosie apraksti + galvenais pieredze.
iespejams ka ja aizbrauksi ar vajadzibu pat pakonsultes.

Skatījos jau viņu sniegto informāciju.
Viņi strādā ar naglu platēm, par kurām es neesmu īsti pārliecināts vai vēlos izmantot tādu risinājumu.

Otrs, man ir savs kokmateriāls, tāpēc liekas, ka konstrukcija būs jāveido pašam.

Baidos, ka savienojumu vietu rēķināšanai diez vai gatavs softs atradīsies.
No otras puses, nedomāju, ka kantainām brusām savienojumi ir vārgākā vieta, ja vien tos pereizi izveido. Par "pareizām" (ilgtspējīgām) es uzskatu tehnoloģijas:
1) classic timber frame (ar koka tapām utml):
[foolsays.files.wordpress.com]
2) "hidden joists" vai "internally threaded" (metāla stiprinājumi ieslēpti kokā):
[foolsays.files.wordpress.com]
[cowleytimberwork.co.uk]
Ārpusē pieķepināti metāla elementi nespēj ilgi kalpot mainīga mitruma apstākļos (kad bieži dabū aprasot)
[4.bp.blogspot.com]
Par skrūvēm, manuprāt, nav divu domu:
a) zaļā kokā skrūvi ar piemērotu galu var skrūvēt droši, izkalstot koks neplīsīs:
[www.heco-schrauben.de]
b) sausā kokā vispirms jāieurbj.
Nebaidies veidot pats, diez vai klasisku karkasu taisošu firmu par sakarīgu naudu atradīsi, tāpat kā Latvijas veikalos neatradīsi iekšējus savienojumus kokam. Es savulaik šķūņa karkasu uzrāvu atvaļinājuma laikā un arī turpmāk plānoju līdzīgas tehnoloģijas pielietot.

Pa tiešo, skrūvējot tās resnās koka skrūves bes sākotnēji ieurbta mazāka diametra cauruma, mēdz lūzt un tad ir tāds čakars, jo izskrūvēt nevar. Un ja vēl to skrūvi var ieskrūvēt tikai tai vietā un ne citur, tad vispār. Pats remontēju guļbūvi, gribēju tā kārtīgi pievilkt skrūvi, bet tā nolūza vietā kur sākas vīne.
Ir viena grāmata par tādu konstrukciju būvi, vakarā mājās apskatīšos kā precīzi sauc, tur aprakstīts par koka konstrukciju veidošanu. Pašam aktuālas ir jumta konstrukcijas, lai var izbūvēt bēniņu.

Labāk nepirkt tādas skrūves, kas lūst, tiesa, sīkstas resnās Latvijā diez vai dabūsi. Varbūt var izdomāt, kā iekombinēt vītņstieni - lēti, bet vismaz nav trausli.

Visa Zviedrija ir sabūvēta tikai ar metāla detaļām un naglu platēm. Es galīgi nepiekrītu, ka tur kaut kas rūsē un korodē. Pirms 4 gadiem manis paša būvēts šķūnis, neapkurināts, speciāli pētīju tās nagluplates - viņas pat blāvas nav palikušas - tikpat spožas un skaistas kā pirmajā dienā. Metāla savienojumi un parastās kok-skrūves neder, kur tiek ūdens virsū, bet zem jumta - pats labākais un ātrākais risinājums.
Protams, Vienstāva ieteiktie savienojumi ir skaisti un smalki, bet ļoti darbietilpīgi un laikietilpīgi.
Ja jāpiestiprina koks, kaut kur tuvu zemei, vai zem klajas debess, tad tikai urbšana cauri un pievilkšana ar bultskrūvēm un lieliem paplākšņiem, jo parastās kokskrūves ap vītnes vietu izļurkājas, izpūst un detaļa vairs neturās, caurejošs stiprinājums ir krietni ilgmūžigāks.
Par plākšņu stiprināšanu: ir jālieto enkurnaglas un enkurskrūves, tur neko citu vispār nedrīkst lietot, parastām galvas lūst nost ka nemetās. Es gan atceros, ka pie mums kaut ko tādu atrast bija stipri tuvu neiespējamam.
[produkter.scanfast.se]
[www.kompanjonen.se]

Koka konstrukciju aplēse un konstruēšana prof. Lilita Ozola, vēl kaut kur ir pārdošanā

uldi22 ir LLU

Gunārs88 Wrote:
-------------------------------------------------------
> 1. Pamati, pamatu virsmas laukums nedrīkst būt
> parāk mazs attiecībā pret angāra laukumu.
> Varbūt kādam ir zināmi skaitļi kā lai šo
> parēķina?



Tādu angāru var taisīt uz stabveida pamatiem vai cits risinājums - uz monolītās plātnes. Izvēle varētu būt atkarīga no nepieciešamās grīdas konstrukcijas - šķembu pabērums vai betona grīda 40+ tonnīgu kravenieku braukāšanai.

Redz, kur elegants 30m tiltiņš pāri upei Madeirā, okeāna krastā. Staigāju apkārt un priecājos.

[foto.inbox.lv]

Pat tik krutam tiltam nav atradušies veseli kokmateriāli un jāiztiek ar zig-zag salīmējumiem, kas ideālos apstākļos, iespējams, tiešam ir stiprāki par pašu koku, tomēr mitrumā nāk vaļā...

Grāmata kurā skatījos par jumta kostrukcijām ir "Ģimenes māja II" J.Noviks.
Vēl var pašpikot laukos no graudu uzgglabāšanas šķūņiem. Tos kas ir senāki būvēja no koka un ja jumts ir virsū, kalpo vēl šodien. Tie bija tik lieli lai smagais vai traktors var iebraukt. Vienu zinu, kuram sienas bija 2m mūrētas pa perimetru, virs tām vēl sienas 2m no koka. Šķūņa garums 75m *20 vai 25m. Lielākais čakars bija kad sniegs bija jātīra, baigais darbs.

Es ar taisīšu, no koka. Visticamāk ar naglu platēm. Par savienojumiem neredzu pamatu uztraukties, koka ēkas nav nekas unikāls un ēkas stāv ar visādiem savienojumiem - sākot no antīkām tapām, beidzot ar līmētām konstrukcijām. Galvenais visu būvju ilgdzīvošanas pamatā ir jumts, kurš netek.
Pamati arī ir izteikti gaumes lieta, var būt gan stabiņi, gan uz grīdas plates, koka konstrukcijām nav tāds svars, lai pamati būtu problēma.
Man taisa arhitekts un neko tas daudz nemaksā un attiecīgi ir visi aprēķini utt. Nu man pa draugam ir pa velti, bet nu 100 ls visticamāk ir normāla cena. Projektēt vēlams pie tiem kas specializējas angāros, tā ir labāk, manuprāt.
Iesaku apdomāt par divām interesantām lietām - caurspīdīgas loksnes jumtā telpu gaismai un jumta garās pārkares atklātajām nojumēm, kas ievērojami paplašina lietderīgo platību.