Yo čaklie darbarūķi!

Tātad dotie: nesošā siena uz kuras balstās otrais stāvs, triju ķieģeļu biezumā, Ulmaņlaika silikāti.
Jauztaisa: vismaz divus metrus plata eja. Nejēdzīgie senlaiku plānojumi ar visādām alām istabu vietā...

Tas mūris nav pats labākais ko esmu redzējis. Mājā ir plaisas. Man bail, ka ja es izkalšu 2m gropi, kur bāzt kādu betona siju, tad man nobrauks siena uz leju, vai vismaz saplaisās.

Ko darīt? Stiķēt pa maziem posmiem? - nebus stiprības. Varbūt izkalt visā garumā, bet tikai viena ķieģeļa dziļumā, iebetonēt kaut ko un tad to pašu no otras sienas puses.

Palīdziet ar padomiņu.

Novika grāmatā no 80ajaiem šāds risinājums tika darīts ar 2 C profila švelleriem , kas tika iegremdēti pus ķieģeļa dziļumā un savilkti ar metāla bultskrūvēm ik pa 40 cm.

otrs variants - no abām sienas pusēm liekam betonēšanas veidņu statnes (var arī domkratus), kas balsta griestus. lai slodzes izlidzinatu starp griestiem un statni liek brusu. tālāk izgāžam aili, ieliekam švelleri vai betona siju uz javas, ļaujam sacietēt un viss.

Kurš stāvs? Standarta Rīgas 5-6-stāvenes pirmajā stāvā ar plaisām taisīt dajebkādas ailas būtu pabailīgi, 5.stāvā vairāk darīšanas vaina.

Tehnoloģija relatīvi vienkārša - izkaļ gropi vienā sienas pusē līdz vidum, ieliek švelleri, nostiprina, pēc tam to pašu otrā pusē. Švellerus savelk kopā. Kādus tieši švellerus izvēlēties un kāda precīzi būs konstruktīvā shēma un darbu tehnoloģija, der uzticēt profesionālam konstruktoram nevis prorābam Vasjam.

Siena pabieza, tiešām Ulmaņlaiku nevis 19.gadsimts? Parasti saskaros ārsienām ap 65 cm (2.5 ķieģeļi), iekšsienām 40-55 cm (1.5-2 ķieģeļi).

Švellerus pirms atbalsta izkalšanas jānospriego, ja nē, notiek pat centimetros mērāma sēšanās. Pirms gadiem 10 dzīvoju denacionalizētā mājā, kur izkala platas ailes vispirms 1., tad 2. stāva un beigās vēl arī pagraba starpsienās. Visa tā rezultātā ķieģeļu starpsienas pamatīgi saplaisāja un 3. stāva līmenī nosēdās par vismaz 5 cm. Pieņemu, ka dzelzbetona risinājumi būtu mazāk liekušies par švelleriem.

Vienstāvs pravdu glagoļit, kaut kādā nesenā Dari Pats bija detalizēti aprakstīts kā to pareizi jādara, un tur tieši par to spriegošanu tika runāts, jo te nekāda sēšanās nav pieļaujama. Mājās vakarā varu pameklēt kas tur bija rakstīts. Tur tieši tika kalta ārā nesošā siena. Raksts bija norvēģu, ne mūsējais, izskatījās ticami un droši.

Paldies par ieteikumiem gaidīšu vēl!

Māja ir privātmāja ar diviem stāviem. '39 celta. Man mūris neizskatās labs jo fasādei ir viens stūris atplaisājies metru no kantes abās skaldnēs un vairākiem logiem iesprāguši pāštaisītie betona pārlaidumi. Bet nu krāvums ir pamatīgs, pirms jaukt nost gribu izpētīt esošā karkasa pārplānošanas un utilizācijas iespējas. Negribu burkānpļavu arhitektūru, bet pie nojaukšanas man cita nesanāktu.

Problēmsiena ir iekšējā nesošā siena. Švelleru risinājums izklausās samērā vienkārši izpildāms, bet tur mani baida metāla lunkanība. Ja mūrējums nav veikts nevainojami un no labiem materiāliem (un neizskatās, ka būtu), tad pat pāris cm nostaigāšana varētu būt problēma ar ģeometrisko progresiju.

Dzelzbetons izklausās stingrāk, bet neredzu kā ticami atslogot konstrukciju uz pārlaiduma izveides brīdi. Koka griestu pārsedze, kāda jēga pret to stutēties...

Vēl man ienāca prātā , ka var uzbūvēt tādu kā krievu P tiltiņu no abām pusēm ap paredzamo aili, kur tiltiņa augšējo daļu kaut kā iestiprināt mūrī ar skrūvēm vai fragmentāriem iebetonējumiem. Un tad izkalt aili. Bet tas laikam piesmies iekštelpu dizainu un izpildīt ar diezgan sarežģīti. Tā tilta kājām ar būtu jāpiemeklē atbilstošs atbalsts, kas pie lentveida pamatiem atkal ir problēma.

Vai arī to tiltiņa pārlaiduma siju daļēji iegremdēt viena pusķieģeļa dziļumā no abām pusēm un pēc tam savilkt kā švellerus ar skrūvēm. Šeit mani mulsinātu gatavas dzelzsbetona sijas urbšana, jo saurbinot armatūru (kas varbūt ir spriegota) atkal var zaudēt stiprību. Bet slodze galos dalītos starp kājām un esošo mūri.

Kas vispār var šo lietu nostādīt uz zinātniskiem pamatiem? Arhitekts, taisot mājas rekonstrukcijas projektu to izdarīs, vai vēl papildus jāmeklē kāds?

Un, tā kā jūs tādi atsaucīgi esat, tad es vēl pie viena uzplīšos ar allaž muļķīgo jautājumu - cik man 2013. gadā maksātu LVL/m2 privātmājas rekonstrukcija, ja derīgie pamatlīdzekļi ir pamati, ārsienas (ar logailu pārplānojumiem utt.), puse iekššienas un puse no griestiem. Jumts no jauna, bet vienkāršas vienslīpu plaknes. Es saprotu, ka jautājums ir neatbildams, bet varbūt tomēr ir kādi vidējie apsvērumi. Nē, zelta pods, nav apskatāms, dēlu gŗidas un balti nokrāsotas sienas, flīzes tur kur parasti flīzes un malkas kamīna centrālpakure, ņo jauna ierīkojama kanalizācija un ūdens.

Nezinu, ko tur augstāk domājuši ar nospriegošanu, taču, protams, vaļēji neko darīt nevar, iebūvētās metāla sijas ir jāieķīlē, gan ar pagaidu ķīļiem, gan pēc tam izmantojot izpletošos javu/betonu. Tad, ja arī notiks sēšanās, tad ne dēļ jaunās pārsedzes, bet drīzāk, ka izkaltā aila kādu nebūt nostabilizējušos gadu gaitā līdzsvaru izjaukusi.

Aizdomīgākos gadījumos ailā izbūvē rāmi, bet 2-stāvu privātmājai tas varētu būt par lepnu risinājums.

Mažordomam - sauc ka nu vien konstruktoru vai arhitektu ciemā (pirmajai sarunai var vien ar "jumtotu" kafiju būt diezgan), lai apskatās, novērtē. Tiesa, ja izsauksi noslogotāku speciālistu, var nākties par vizīti arī kādu banknoti noskaitīt, bet tas nākotnes vārdā, tāpat bez būvvaldē saskaņota projekta (kam vajadzēs tehnisko apsekošanu) tālāka darbošanās būs nelegāla.

Atsūtiet man uz epastu savu tel.Nr un,ja Rīga nav par tālu es Jums dzīvē parādīšu kā aile nesošajā sienā top,šobrīd viena kā reiz ir tapšanas procesā.Līdz trešdienai,ceturdienai viss būs smuki redzams.
aigars.celt - inboxā

Ja Jūs man varētu iedot savu tel.Nr vai emailu un,ja Rīga nav par tālu es Jums dzīvē parādīšu kā aile nesošajā sienā top,šobrīd viena kā reiz ir tapšanas procesā.Līdz trešdienai,ceturdienai viss būs smuki redzams.