Sveiki, man interesē vai esmu pareizi izdomājis risinājumu savas privatmājas betona grīdu pīragā.

Būs kārtēja tēma ka uztaisīt kaut ko, ja nav nekā. Respektīvi šobrīd jaunbūve aptuveni 20 cm zem pamatu 0 līmeņa paslaik ir vecas mājas būvgruži (ķieģeļi, apmetums, betona gabali uc draza). Mans plāns sekojošs - sākumā pa perimeru lapstas platumā atrakšu šahtu, lai varētu ielikt plano putoplastu. Tas, lai atdalitu pamatus no grīdas. Putiku pie pamatiem un transeju piebēršu ar pesku, noblietēšu. Tālāk nedaudz vēl nogrābšu drazu, kas ir pa virsu, lai paliek tikai plika zeme un atstāšu esošos ķieģeļus, betona gabalus apmetumu. tad uzbērsu nelielu slanīti ar to pasu pesku izlīdzinašu, noblietēšu. Tad hidro izolācijai izklāšu vecās aeroc plēves (taupības apsvērumu dēļ jaunu plēvi nepirksu ja varu tas izmantot) un uz tās domāju salikt vecos (iepriekš no majas fasādes noplēstos) baltos silikāta ķieģeļus un pieliet spraugas ar šķidru putru + sietveida armatūru. tā pieliet līdz līdzenai plaknei. talāk pa perimetru nolikt plakani putiku un pārējo pieliet līdz līmenim pirms flīzēm.

Kādus brīnumus varētu sagaidīt šādā kombinācijā? sēšanās, kūkumošanās uc. Varbūt ir kāds labāks risinājums? komercpasākumus, kur visu līdz ķīnai izgrābt un peibērt ar jaunu (lasīt ārpratīgi dārgu) smilti uc pasākumus pilnībā neatbalstu. Pats mierīgi,lēnām, ar rociņām lāpstu un ķerru izdarīšu. Galvenais lai pareizi sanāk.

AC ixwdo

Fundamentāla kļūda būs smilšu neskalošana būvgružos, jo, blietē tu viņu kā gribi, visās smalkākajās šķirbiņās smiltis salien tikai skalojot ar ūdeni, un lielu daudzumu ūdens. Tas gan absolūti neatbrīvo no obligātas vibroblietēšanas beigās.

par skalošanu neesu aizmirsis, noteikti tā arī darīšu -kā saka pārbaudita tēvu tevu metode. Bet kā tiesi par domu klāt ķieģeļus zem grīdas? ir ok? varbūt lai taupītu putras apjomus ķieģeļus var klāt divās kārtās - kā sendvicu - ķieģeļi, putra, ķieģeļi putra putoplasts putra un pa virsu segums? vai turēs un nesāks šķobīties, ja nu gadījumā apakšā ar laiku kāds tukšumiņš parādīsies?

Betona grīdai jābūt apmēram 7cm biezai, ar armatūras sietu. Putuplastu vēlams 10cm. Tie jau ir 17cm, plus flīzes 1+1cm, tur nekas daudz vairs nepaliek. Saskalo tik smiltis, smuki noblietē, nolīdzini, lai ir ideāli līmenī, saklāj 10cm EPS100-150 puķiku, virs! puķika plēve, armatūras siets uz distanceriem un betons. Bet ja liesi pats, tad šķidro ir baigi jāmāk izlīdzināt - pilnīgam iesācējam tas būs gandrīz neiespējami. Varianti kā to dara ir vairāki, bet nu jāmāk. Ja betonu ielej nelīmenī, tad pēc tam tas 5x nāk atpakaļ taisot gatavās grīdas - flīzējot utt., gan naudas, gan laika patēriņa ziņā. Un neaizmirsti, ka betons pēc 24 stundu sacietēšanas ir jāsamitrina un jāapklāj ar plēvi, lai nežūst, jo betons cietē cementam ķīmiski reaģējot ar ūdeni un izžūšana gatavā betona stiprību samazina n-tās reizes.

Draugs... siltumtupība lēnām izvirzās pirmajā vietā... nevajag aizmirst, ka drīz mēs elektrību iegūsim no slapjas šķeldas elektroģenerātoriem un tā maksās ... nu ne tā kā šobrīd.
Tapēc, kā saka Konfucijs "taupīt, taupīt un vēlreiz taupīt... tiksi pie lata"... iestrādā tajā visā grīdā 10cm siltumizolāciju, jo saprotu, ka tev 20cm līdz nulles atzīmei ira..

20 cm ir tas, cik tagad, protams varu izgrābt arī līdz 50 cm bet vai vajag. Vakar rokoties ienaca prātā doma, ka varbūt atkal taupības nolūkos nav jēga tos ķieģeļus iebetonēt bet tikai izklāt un spraugas pieskalot ar smilti? vai zem putoplasta daļas monolītums un viengabalība (betona klucis pa visu plakni) ir vitāli nepiečiešama? Saprotu, ka jo biezāks betona slānis, jo izturīgāka grīda, bet pārforsēt un tadēļ palielināt izmaksas galīgi negribas. Un ar tanku nav domāts drasēt pa virsu. Un tad kā ar hidroizolāciju, jāliek virs putika jeb zem? piezīme: ir salīdzinoši augsti gruntsūdeņi.

Netaisi 'brīnumus tak būvē priekš sevis....
Paņem normāli saskalo similti esošajos būvgružos uzber kādus pāris cm smilti kārtīgi noblietē ieklāj puķiku, plēvi armatūras sietu un ielej tos 7cm betonu bez nekādiem papildus piemaisījumiem.. uz 80m2 tie būs tuvu 6m3 betona... nez vai tādas naudas dēļ ir vērts zem grīdas sataisīt brīnumus un pēc tam nesaprast kāda velna pēc grīda tāda interesanta...

Bet žurki? Netiks putuplastā?

par zurkiem saubos, jo nebus jau siem kur tikt iekšā zem grīdas. caurumus žim merķim noteikti neatstāšu. Un betons diezvai šiem smeķē. :)

Nekādu melno betona grīdu zem puķika nevajag, tas jau sen ir te izrunāts un skaidrs, jo, ne jau tas betons to grīdu reāli nes, bet tāpat tā grunts, kas būs zem betona, tāpēc - ja tur būs tukšumi un nesablīvētas zonas, nosēdīsies ar visu betona plāceni. Galvenais ir smiltis labi saskalot un kārtīgi noblietēt. Ja augsti gruntsūdeņi, labāk ir klāt 2 plēvju kārtas - zem un virs puķika, bet to virs puķika parasti liek, lai betons nesatecētu šķirbās un neveidotu aukstumtiltus, kā arī deformācijas kustību brīvībai - plēve pa puķiku slīd, ļaujot plācenim plesties/rauties. Par mitrumu runājot pats putuplasts jau ir perfekta kapilārā barjera.

Žurkas pārvietojās pa pazemes alām un zem mājas ir mīksts un ziemā silts un, ja vēl putuplastā tiek iekšā no apakšas, tad paradīze.

"Žurkas pārvietojās pa pazemes alām un zem mājas ir mīksts un ziemā silts un, ja vēl putuplastā tiek iekšā no apakšas, tad paradīze....saka evelīns aurētājs 26.02.2013 13:28"
... tātad lai žurkas būtu laimīgas katru diennakti pie ēkas jānokrauj kaudze ar ēdamo... bet, ko žurkas darīs, kad tu to ēdamo būsi aizmirsis nolikt?"

par to putuplasta mitrumizturību gan stipri šaubos, jo man, savulaik, bija iestrādāts 100mm putuplasts koka vakā virs kanalizācijas bedres. apmēram pēc 10 gadiem,kad tā koka kaste sapuva, tad redzēju ka tas putuplasts bija maksimāli piesūcies ar ūdeni, līdzīgi kā porolona švamme. protams ka uz kanalizācijas bedres citi apstākļi, tomēr tāds bija fakts. tādēļ grīdas sakarā es tomēr klātu kautkādu iespējamo plēvi arī zem putuplasta, it sevišķi ja gruntsūdeņi augsti.

Normāls putuplasts ūdeni pilnīgi nelaiž cauri. Man viena ēka jau piecus gadus stāv, kur pīrāgā zem betona plātņveida pamata tikai EPS 150 puķiks uz pusspundi uz smiltīm un pa šiem gadiem nekāds mitrums nekur rādījies. Tā, ka piekrītu aaaa ieteiktajam pīrāgam un Aeroc veca pleves var samest vairak pats savam sirdsmieram un dubultai drošībai.

Krieviskajos saitos atrodama informācija... kanādiešu pētījums par putuplastiem... kas parādā, ka tā saucamais parastais putuplasts - atdalās bumbiņas, lai arī samirkst, taču bumbiņu iekšpusē mitrums netiek un tapēc to siltumizolējošās spējas saglabājas. Pētījums parādija, ka ar ekstrudēto XPS polistirolu ir tā pati problēma.

Paturpināšu tēmu par grīdām (par blietēšanu) - cik smagu blieti nepieciešams iznomāt, lai noblietētu caurmērā 10-30cm smilts/grants biezu uzbērumu?