Kaut arī katru rudeni skursteni tīrīja sertificēts skursteņslauķis, skurstenis aizdegās. Tagad EKO šamota dūmvadā esot radušās plaisas, ko parādot videozonde. Firma iesaka dūmvadā likt nerūsējošo tērauda cauruli, vai arī likt iekšā jaunu Schiedel vai Plewa dūmvadu, ja izmēri atļauj. Tomēr remonts ir dārgs un nerūsējošie izturot tikai 2-5 gadus. Ko saka zinātāji? Vai varētu būt arī citi risinājumi?

Kamēr viņš nedraud sadrupt, neredzu kā plaisas var kaitēt pildīt funkcijas. Apkārt taču ir cietās vates gredzeni, kas nekam tāpat nekur neļauj tikt. Un skurstenī plaisām ir tendence dabīgi noblīvēties, jo sodrēji, darva uc draza dara savu darbiņu. Un ko nozīmē "plaisas" - mūrētam ķieģeļu skurstenim jau arī katra ķieģeļa perimetrs būtībā ir plaisa. Keramikai ir tā īpatnība, ka pat saplaisājot tā turas stingri kopā, jo plaisas nav gludas, izveidojas sazobe. Kamēr nekas nekur nebrūk un nedrūp, domāju, nav ko kreņķi ķert un droši vien kurināt vēl 50 gadus bez bēdu. Jautājums gan ir par to - kāpēc tur vispār kaut kas aizdegās? Tas vedina uz domām, ka kurināšanā kaut kas ir fundamentāli šķērsām. Uzraksti, kā un kas tiek kurināts.

Kāds zinošāks varētu pakomentēt vai tiešām nerūsējošā tērauda čaula tur tikai 2-5 gadus???

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
Uzraksti,kā un kas tiek kurināts.


EKO bloku skurstenis tiek kurināts trešo gadu. Skursteņslauķi vienmēr bilda, ka skurstenis ļoti sauss un birstošs. Pirmajā gadā bija slapja malka. Otrajā sauss bērzs, apse un kūdras briketes. Šogad - sauss bērzs un pussausa egle. Mazliet kūdras briketes. Čuguna Viadrusam vienmēr turam temperatūru 80*. 200 m2 (560)m3 mājai ir siltās grīdas, radiatori un 1t akumulācijas tvertne . Nākas kurināt visu dienu, lai tvertnē dabūtu 60-70*, ar kuriem siltums nodrošināts naktī un līdz nākamās dienas pusdienlaikam.

Jā, ja dibenroči ieliek skābes neizturīgu neatbilstošas markas ņerža cauruli, tad tā arī pēc gada var sapūt, bet, ja ieliek pareizas markas skābes izturīgu nerūsējošo cauruli, tad arī pēc 100 gadiem tā būs kā vakar likta. Pats galvenais - tos, kas teica, ka ņeržaks tur 2-5 gadus, triekt ratā un telefonu izdzēst.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
Uzraksti,kā un kas tiek kurināts.

Krāsni tīrām reizi nedēļā. Dažreiz ieberam arī HG pulverīti.
Ar aci redzēju plaisiņu trejgabalā, kur ieiet katla metāla caurule. Videozondētāji parādīja plaisiņu, kas nofotografēta kurtuvē no skursteņa apakšas. Bet to, ko rādīja zonde, kad ielaida skurstenī no jumta, neredzēju, jo uz jumta nekāpu. Bet zondes rādījumus nofotografēt nevarot.

Varbūt krāsns caurule ir pārāk blīvi iebāzta trejgabalā? Man skursteņa veči uzreiz pateica - ja keramikas troiņikā iebāzīsi metāla dūmvadu blīvi - troiņiku saplēsīs pēc pirmās kurināšanas. Tā esot klasiskākā kļūda - ieliek to metāla trubu un piesmērē vai nu ar mālu javu, vai karstumizturīgo hermētiķi - gan viens gan otrs karstumā sacietē ciets kā akmens un metāla caurulei pamatīgi izplešoties keramiku saplēš. Tāpēc tur to vietu hermetizēt drīkst tikai ar necietējošiem materiāliem - klasiski akmensvate vai stiklaudums. Plika skursteņa degšana - nu tā grūti iedomāties, kāpēc lai tā plēstu keramiku, galu galā keramiku apdedzina krietni augstākā temperatūrā kādu jebkad skurstenis redzēs.
Pastiprināta kondensēšanās skurstenī nozīmē, ka tas neuzsilst - vai skurstenis ir siltināts?

interesanti par tām nerūsējoša tērauda čaulām....man tada ir skurstenī, tomēr nezinu neko par tās sastāvu, marku, bet kalpo ļoti labi. esmu skatījis gan no apakšas, gan augšas, smuki melna un tīra. kondensāts tek tikai rudeņos un pavasaros, kad temperatūra krietni virs nulles. kurinu granulu katlu. lietoju 6 gadus. bet par to sadegšanu vai "neturēšanu" dzirdu pirmo reizi. paziņām un draugiem teju katram tāda ir skurstenī, bet ne reizi nav dzirdēts gadījums par nerūs. tēr. caurules maiņu vai remontu. bet gan jau tagad viss ir iespējams, no ķīnas atvedīs pašu nelabo un pārdos kā super puper trubas:)

Nav gan ne jausmas cik tas reāli, bet varbūt skursteni lauž kautkādas mājas konstrukcijas? Liekot kautkādu čaulu nedrīkst aizmirst, ka samazināsies diametrs - vai jaunais pietiks. No šī aspekta ņerža būtu labākais risinājums.

Cik jaudīgs viadruss? Varbūt ar apsaisti kautkas ir garām un jauda netiek normāli noņemta no katla līdz ar ko katls tāpat pastāvīgi tiek slāpēts un taisa mēslus skurstenī - ja reiz pus diennakti var izvilkt no 1t aķa ar sākuma temp. 60 grādi, tad māja izklausās labi siltināta, bet tad jocīgi, ka baigi ilgi jāsilda līdz tiem 60grādiem.

Tieši tā! Keramiku neplēš karstums, bet gan fiziska slodze. Tipiskais gadījums esot metāla caurules savienojums ar trejgabalu. Tieši tāpēc es pa 30Ls pirku speciālu uzmavu, kas ir atsperīga un domāta šādu detaļu savienošanai. Viss ir hermētiski, bet nekādas fiziskas slodzes uz iekšējo čaulu.
Tas variants ka māja šķiebjas ir maz ticams, jo tad plaisa būs gredzenu salaiduma vietā - vienkārši gredzeni padosies uz malu,

Bojātas gan jau tikai dažas čaulas vai pat viena. Ja čaulas, visticamāk, kaut cik blīvi piespiestas ar vati, nedomāju, ka tās izvilkt būs viegli (bet gan jau var uztaisīt pašieķīlējošos palīgierīci). No otras puses - ko var zaudēt? Ja arī process izdosies tikai līdz pusei vai sāks nākt līdzi sapluinīta vate, arī tad varēs likt ņeržu un šķirbu aizbērt ar vermikulītu. Ja bojājums tuvāk augšai, tad noteikti mēģinātu vilkt pa vienai ārā.
Kas saplēsa? a) brāķa čaulas; b) ieķīlēšanās (čaulām silstot/dziestot jāspēj staigāt augšup/lejup).