Labdien,

Ir doma mazliet pabruģēt ar vecajiem ulmaņlaiku ķieģeļiem. Vai tos var izmantot šādam mērķim , varbūt ir kādi mīnusi, grūtības ieklājot? Kāda būtu pareiza bruģējamā zemes pleķa sagatavošana, slodze neliela - tikai vieglais auto.

Prātīgāk ir neizniekot tos ķieģeļus un likt tam paredzētu materiālu - klinkeru.

Nedomāju, ka tādi ulmaņlaikos vietējā ceplī cepti ķieģeļi var būt diezko salturīgi, drīzāk jau tos var šķelt ar ķelli kā nesen skatītajā arkas mūrēšanas video. Kautkad varu ielikt foto ar saplaisājušu igauņu apdares ķeģeli, kas 2 ziemas nostāvēja zem klajas debess. Griežot ar fleksi, igauņu oranžais ir ciets (vairāk līdzinās Lodes klinkeram, nekā Lodes apdares ķieģelim). Tomēr, kā redzams, salizturības šamajam tomēr nav... Vēl varu ielikt foto ar cara laika mūri zem klajas debess.

Es ķieģeļus liktu smukā starpsienā mājā vai apšūtu kādu namelī, bet likt uz zemes un braukāt pāri ar auto... Antikvariāts ir jāciena :)

Noteikti sadrups. Ieguldīsi darbu liekot, ieguldīsi vācot nost.

Apsveru viņus likt tāpēc ka cena ir tāda pat kā betona bruģim ~5Ls/kvm bet man vizuāli patīk labāk nekā bruģis. Laikam ar izturību un sadrupšanu varētu būt problēmas.

kaimiņš no veciem ķieģeļiem uztaisīja dekoratīvu sienu apdari pirtī. katru ķieģeli gareniski pārfleksēja, lai būtu plānāka kārta, un beigās to visu notīrīja ar drāšu birsti. smuki.

Man ar bija palikuši pāri "katrinas"laika ģieģeļi no vecas mūra ēkas, gribeju celiņu laukossalikt experimenta pēc atstāju, lai ziemu pastāv zem klajas debess....saplisa,apdrupa....

Bet, ja tos ķieģeļus ar kaut ko piesūcina (tāpat kā koku) - piemēram, pernicu vai ko citu?

Tie, kas grib redzēt, kas no tā sanāk, var Rīgā apskatīties Kalnciema kvartāla pagalmu. Pirmie sāka drupt jau nākamajā gadā. Vienkārši tur blakām dzīvoju un šad tad aizeju uz pasākumiem. Tapēc tā ķieģeļu klājiena degradācija man kā uz delnas. Tagad tur bedre uz bedres, tumsā var kāju izlauzt. Nemaz nerunājot par smalkiem dāmu papēdīšiem.

Labi hidrofobizatori maksā dārgi un tos neražo Latvjā, turklāt vsa tā zaraza sūksies zemē.

Bet šamota jau var likt?

Man nesaprotamā kārtā porainais šamots tiešām ir salīdzinoši salturīgs. Nesaprotu gan arī, kāds kaifs no bruģētiem vai, kā te blakus topikā, pat betonētiem laukumiem.

Šamota ķieģeļi zem klajas debess ātrāk sadalās putrā nekā māla.

Es ar ideoloģiski biju pret akmenizētiem piemājas laukumiem, bet pēc dažiem gadiem sapratu, ka tomēr tas ir garām. Vasarā jau nekas, bet pavasaris/rudens/ziema - pilnīgi čau, ja iesaistīta autobraukšana - mašīna momentā izveido dubļu vannu un nav vairs nekāda prieka. Arī sniegu no tāda līdzeni nobruģēta laukumiņa/taciņas ir tīrais prieks tīrīt. Visu dārzu varbūt par bruģētu stāvlaukumu nevajag pārvērst, bet iebrauktuve mašīnai un taciņa līdz durvīm tomēr ir ar kaut ko cietu jānosedz. Sākotnējās šķembas tomēr man likās sliktāks risinājums par vienkāršu zāles taciņu, jo ziemā lāpsta ķeras aiz šķembām un sniega tīrīšana kļūst par nervozu pasākumu. Bruģītis tomēr ir baigi labā štelle. Nu ķieģeļus likt - nu tas nu gan ir pilnīgs sviests. Ja īsto klinkeru par 30 Ls/m2, tad vēl jā, bet sienas ķieģeļi sadrups pēc pāris gadiem.

Mani novērojumi neliecina, ka pat 3 gadu laikā šamotam kas redzams notiktu.
Nav jau ziemā obligāti jātīra gluži līdz šķembām, ar laiku sablietētu šķembu un mazliet mālainas grants bērumu mierīgi braucot ar vieglo nevar izkārpīt pat slapjā laikā. Tuvāk lievenim pietiek ar betona plāksnēm, kur nodauzīt smiltis.