No kā labāk būvēt nelielu pirti, gaļbaļku izpildījumā vai koka stāvbūves veidā ?
Koka stāvbūvi varētu pats ir jau roka uzsista ceļot māju, par guļbūvi zināšanas absolūta nulle, tikai tik cik internetā info salasīta. Vizuāli jau protams smukāka guļbaļķu, tikai visu nodot celtnieku rokās finanses nepavilks. Varbūt kāds var pakomentēt izpildījuma un materiālu izvēles plusus un mīnusus .

Stāvbūve ir tikpat materiālietilpīga kā guļbūve, plus baļķi jāaptēš un jāapmet vai citādi jāapdarina, neesmu redzējis šodien tādu būvējam.
Izmaksu ziņā karkasene (no brusām, tipa [images.google.lv]) noteikti būs lētāka.

Par stāvbūvi rakstot biju domājis par karkasnieci.

Vēl viena neskaidra lieta par pirts tēmu, par ūdeni un skalošanos ? Laukos melnajā sentēvu pirtī dušas telpas kā tādas nemaz nebija viss notikās pērtuvē tai skaitā arī skalošanas , tagad visur iekšā atsevišķa dušas telpa. Pievilkt no mājas pa zemi ūdens trubu nebūtu problēma bet kā ar ūdens aizsalšanas problēmu ?

Priekš sevis pirti būvēju no frēzbaļķiem 10cm bieziem. Pērtuvei papildus vēl klāt būs 5cm siltinājums +ALU folfija no iekšpuses, lai labāk tur siltumu.
Pēršanās un mazgāšanās notiks vienā telpā - kā agrāk, maz vietas dušas izvietošanai. Ja arī duša būtu atsevišķi, tāpāt pērtuves telpa pēc apmeklējuma ir jātīra ar ūdens palīdzību.
Grīda būs ar slīpumu, risinājums/koka pārsegums ar 15cm siltinājumu, 2 kārtās reģips+ hdrozolācija + flīzes. Ceru/domāju ka šāds grīdas risinājums mazgāšanās slapjumu izturēs. :)
Andris.

Pret aukstā ūdensvada aizsalšanu acīmredzot:
a) jāpanāk, lai ūdens notek ne tikai no ūdensvada daļas aiz kāda krāna pirtī, bet arī no jebkuras vietas ievadā, tātad kautkāds trīsvirzienu krāns (pirti pievieno vai nu ūdensvadam, vai notekai) jāliek sētas centrālajā ūdenssadales punktā;
b) vai arī iegremdējamo sūkni bez pretvārsta, kas atlikumam ļaus notecēt atpakaļ akā vai dīķī.
Siltajam ūdenim savukārt redzu 2 variantus:
a) čigānu čuguna katlu uz krāsns (vai forma viņam ļautu saplīst, pat ja ūdens sasaltu?);
b) boileri, kuru ziemā vienmēr iztukšo. Čūskā, kas iet uz krāsni, manuprāt gan no salšanas, gan kaļķošanās viedokļa labāk antifrīzu vai pat eļļu.

grīdu pirtij, ja vien neesi iecerējis to ik pa 10 gadiem atjaunot tikai no nepūstošiem materiāliem, tb šķembas, putuplasts, betons, flīzes, sienas racionālāk būtu karkasa izpildījumā,ja baigi vajag, ārpusi var apšūt ar tādiem dēlīšiem, kas izskatās pēc baļķiem. ūdensvadu taisi tā, lai atverot vienu vai vairākus krānus, viss pats iztecētu ārā, nekur nepaliktu caurulēs ūdens kabatas. savukārt to posmu, ko nevar iztukšot- kārtīgu siltumizolāciju+sildošais kabelis, tā man nekas nav aizsalis pat tad, ja telpā mīnus 15 grādi.

Es cēlu no guļbaļķiem 4x4m ar ķieģeļu skursteni un kieģeļu krānsi 0.8x0.8x0.8m ar (metāla vāku uz kura ir akmeņi) pa vidu. Arī starpsiena no ķieģeļiem. Mazgāšanās ar pērtuvi kopā. 4x2x*2.4m. Siltinājums sienām nekāds (gribējās dabiskos koka apaļumu redzēt) uz griestiem parastie priedes dēlīši un folija un 10 cm vate (ir šķirbas). No krāsns čūska pa taisno uz boileri 120 ņeržu horizontālo. Var kurināt arī bez ūdens ja ir aizsalis ;-). Ziemā 3-4 stunās var izkurināt līdz 85 ar sausu malku. Vasarā 2 stundas. Ūdens ap 90 grādiem. Pēc tam ar briketēm uzturu karstumu tik ilgi cik citiem pirstgājējiem vajaga, kaut visu nakti. Grīda no smilts, plēves, putuplasta, betona un flīzēm. Pēc katras reizes ar logu tīrāmo gumiju grīdu var ātri iztīrīt. Lāvu daļā grīda taisna bet mazgāšanās daļā ar kritumu. Lai uz baķiem nelītu udens iedomātā dušas vietā, saliku atdalošo sienu L veidā no guļbūves ar palielu atstarpi 10cm (lai vējojās), parastos ēvelētos priedes apdares dēļus uz profiliem (kā reģipsi tikai ar atstarpi no grīdas 5cm) 0.8x1.5x1.2m. Domāju, ka ātri pelēs, bet nekā, viss lieliski žūst. Pa grīdas perimetru zem flīzēm liku hidroizolāciju un L veida profilu, lai plūdu gadījumā uz vainagbaļkiem ūdens netiek un smuki nosedzu ar koka līsti. Ūdens ievads ar visu siltināšanu un spuldzes dedzināšanu šoziem aizsala 1 reizi. Būs jāliek sildāmais vads laikam, bet pārējo sistēmu liku ar kritumu un krāniem, un lai zem -10 var nolaist. Sistēmas trubas no kapara, kur karstums netiek klāt - pe/al/pe. Ūdens izvads ir vienkārša drenāžas truba 25m garumā 1m dziļumā rupjā grantī ierakta. Trīs gadus bija ok, šogad ūdens lēnām iet prom, jo baigi augsts gruntsūdens līmenis bija, kad ziema sākās.

ko darītu savādāk -

1.pienākošās trubas ielēju betonā, kad grīdu lēju. Vajadzēja likt siltinājumu vēl rinķī, jo domāju, ka trubas saskares vietā ar betonu salst ciet.
2.visu sistēmu vajadzēja likt no kapara, jo man nesaprotamu iemeslu dēļ pe-al-pe savienojumu vietas pil, kamēr ūdens auksts. Kā uzsilst tā nepil.

Izskatās ka ar to ūdens pievilkšanu un uzturēšananu pie dzīvības problemātiski, būs vien laikam jāatgriežas pie sentēvu metodes ar skalošanos pērtuvē, vannā pagulēšu mājās. Bet jautājums par guļbaļkiem, kam vajadzētu pievērst uzmanību , jo dzirdēti dažnedažādi brīnumi ?

Es ar tagad ūdens pievilkšanu no mājas apsveru. Patreiz pienāk ūdens no akas, kas ziema galīgi nerullē. Risinājums varētu būt melnās PE caurules ar sildkabeli iekšā. Gadījumā, ja aizsals, tad ieslēdzam iekšā un pec mirkļa jau viss ir vaļā. Šitās arī neplīstot, ja gadās sasalt. Neesmu īsti pārliecināts vai siltinājums ir vajadzīgs, jo ir doma palaist pa mājas sienu/pamatu sienu zem siltumizolācijas. Bet varbūt ir vēl kādi varianti. Apsvēru arī domu palaist pa gaisu, lai var normāli iztukšot - bet paskats visticamāk būtu pabriesmīgs.

Par materiālu - pats taisīju karkaseni uz betona plātņveida pamata. Dušu ieteiktu atsevišķi no pērtuves - tā tomēr pavisam cita štelle, pēc pirtošanās karsētavā normāli vairs nenoskalosies lielā karstuma dēļ!

Ūdeni, neapkurināmā pirtī, uzturēt pie dzīvības nav iespējams. Vai nu izlaid pēc pēršanās, vai regulāri kurini pirtiņu. Citādāk aizsals ka nemetas. Tai pat laikā, stiept mūsdienās spaiņus ar ūdeni arī nav prāta darbs. Es patreiz visādas idejas esmu sasmēlies ,kā cīnīties ar to aizsalšanu un gaidu siltu laiku, kad varēs pirtī tās realizēt. Daudzus gadus ūdeni izlaidu un problēmu nebija, bet šogad tak ņēma un boileris aizsala, kaut visi krāni bija vaļā.

Izvēloties baļķus (ja darīsi to pats) ieteiktu mest ārā kreisās skrūves. Tautas ticējumu mistika, tomēr taisnie un labās skrūves žūstot īpaši nevērpjas, kamēr kreisās - kā vēl! No šī viedokļa kokus arī labāk pažāvēt, kaut amatniekiem nepatīk ņemties ar cietiem.

--->Didzisp
Padalies lūdzu ar idejām par ūdeni neapkurināmā pirtī - pašam tagad ļoti aktuāli. Kāpēc domā, ka nestrādās ideja ar PE caurulēm un sildkabeli tajās iekšā?

->J
Dušu ieteiktu atsevišķi no pērtuves - tā tomēr pavisam cita štelle, pēc pirtošanās karsētavā normāli vairs nenoskalosies lielā karstuma dēļ!

Domāju, ka vaina ir pasākuma organizācijā. Ne jau karstuma dēļ cilvēks svīst - bet gan gaisa mitruma dēļ. Piemērs ir vasaras Vidusjūras klimata zemēs (Spānijā pie +30 pat neiesvīsti) un Latvijā (+30 nepanesams karstums un svīšana). Tāpēc, ja pēc karsēšanās kārtīgi izvēdina kausētavu - izlaiž ārā mitro gaisu un ielaiž iekša auksto, kuram sasilstot samazinās mitrums, tad mazgāties būs tīri OK.
Par ūdeni - kāpēc tā lieta ir tā jāsarežģī ar ūdensvada ierīkošanu un apkalpošanu, ja iet pirtī reizi nedēļā. Pavasarī, vasarā un rudenī var sapildīt tilpnes ar dārza šļūtenes palīdzību, bet ziemā atnest 8 spaiņus ar ūdeni (120l). Manā izpratnē pirtī iešana ir rituāls - gan krāsns iekuršana, telpas sagatavošana, ūdens nešana, tējas gatavošana - tad prāts atpūšas un rokas dara.
Protams - ja iet biežāk pirtī, tad pasākumu vajag automatizēt.

es ievilku ūdensvadu uz pirtiņu kanalizācijas simtniecē. divas trīsslāņu plastmasnieces siltajam un aukstajam un elektrības kabeli ar turpat. pēc tam vēl ievilku sildkabeli.
ziemā ūdeni pūšu laukā. dušas klausulītes vietā pieskrūvēju šļauciņu, ko savienoju ar mašīnas rezerves riteni, mājā pievadcaurulītes noņemu nost un galus iebāžu trīslitrenē un pūšu tik laukā.
ja kāds piliens caurulēs paliek un aizsalst, tad sildkabelis (viens pa abām caurulēm) caurules pasilda tik daudz, lai ūdens sāk sūkties un tad jau aiziet. neesmu palicis bez ūdens arī lielākajos aukstumos.
zināms čakars ir, bet tas aizņem pāris minūšu.

pirtiņa no guļbaļkiem. iesaku arī citiem, kaut gan uzbūvēt var no visa kā. man šķiet ka būtiskāk ir salāgot pērtuves izmērus ar krāsns jaudu, lai var dabūt labu garu, lai nevajadzētu cepināties pārlieku augstās t vai salt.

ja pirtī ej viens, tad ūdeni var nest ar spaiņiem. Ir gadījies. bet ja pirtoties iet radi/draugi, tad jau sanest pagrūtāk.

Turku pirtī ir +50 grādi, latviešu/krievu 60-70grādi, somu +90 grādi. Visās var pērties, jo karsēšanas noslēpums ir mitrumā, pie kura cilvēks sāk izdalīt sviedrus. Ja telpā pie +90 būs mazs mitrums, cilvēks to karstumu vienkārši nejutīs, jo būs nepietiekams ūdens tvaiku daudzums, kurš siltumu novadīs līdz cilvēka ādai.

Radi/draugi ir tik nespējīgi, ūdens spaini pacelt? Kopīgās fiziskās aktivitātes un karstums pirtī veicina savstarpējo sapratni un veselību. :)

Somi peras tāpat kā latvieši un krievi - ar slotām un gara mešanu. Viesnīcu/baseinu/kolhozu atpūtas kompleksu sausais variants noteikti nav tradicionālā somu pirts.

somu jau nav no tautības ;-)
somās šņabi nesa, kad ar saimniecības daļas priekšnieku uz pirti gāja

Kur internetā var pasmelties tehnisko informāciju par tehniskajiem mezgliem pirts būvniecībā, piem. tādiem kur jāliek atstarojošā follija, grīdas pirāgs karsētavā/ atpūtas telpā utt.. Jo vairāk sāk iedziļināties jo vairāk jautājumi rodās.