Esmu nu veiksmīgi ticis pie zemes gabala uz kura tad turpmākos 2-3 gadus nodarboties ar izklaidi - privātmājas būvniecību.

Tā kā kopā ar zemi nāca saskaņots un pat kādreiz būvatļauju dabūjis mājas projekts ar GP, AR un BK daļām, tad bija interesanti pašķirstīt šo makulatūras blāķi lai secinātu ka brāķa un kļūdu apjoms ir vidēji 2 kļūdas uz katru lapu. Pie tam kļūdas ir sākot no tādiem sīkumiem kā vienā lapā rakstīts fibo, otrā aeroc, līdz pat tam ka norādītas dažādas augstuma atzīmes nulles līmenim, griezumos lentveida pamati iezīmēti bez pēdām, drenāža BK daļā norādīta pamatiem ēkas iekšpusē nevis ārpusē utt.
Tāpat nekur nav norādīts elektrības vai ūdens ievads mājā un kur nu vēl gribēt lai grīdas pīrāgā būtu norādīts ka siltinājums ir putupolistirols ar noteiktu spiedes izturību, vai ka betona grīdās (visās telpās paredzētas flīzes) būtu iestrādātas siltās grīdas caurules. žogam pretskatā dēļi horizontāli, bet virsskatā vertikāli, utt....

Tad nu jautājums - kas jūsuprāt būtu ekonomiski un racionāli pamatots projekta dokumentācijas apjoms vienstāva privātmājai ap 150m2 ar plātņeveida pamatiem un silto grīdu, kurai būs pieslēgumi pie visām centralizētajām komunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze, telekoms) un cik tam būtu jāmaksā. Kā arī cik tad detalizētam ir jābūt GP, AR un BK sējums lai pēc tā varētu arī uzcelt, nevis tikai saņemt būvatļauju.
Un vai logu un durvju iebūves mezgla risinājums ir BK daļas saturs, vai kā reizēm projektā raksta - "logu iebūves risinājums atbilstoši logu izgatavotāja tehniskajam aprakstam".

Kādas jūsu domas?

P.S. Ir zināms gadījums kad arhitekts-mākslinieks iezīmēja sienā aeroc bloku mūrējumu, bet idioti-celtnieki pēc šī rūtojuma arī uzbūvējuši sienas un uzlikuši pārsegumu. rezultātā sienu augstums sanāca nevis 3.00 metri bet 2.60

tepat blakus tēmā [www.building.lv] - klients pasūtījis pie arhitektes projektu un dabūjis fasādi ar dēļa apšuvuma ielaidumiem, bet kā var noprast bez mezglu risinājuma kā tos dēļus dabūt pie sienas vai salaist ar pārējo fasādes daļu. kā domājiet tā ir projekta autora haltūra ka šie mezgli nav iekļauti vai arī tā tam ir jābūt un šī ir ekstra par ko jāšķiras no papildus Krišjāņa Barona vai diviem.

Nekā personīga pret arhitektiem, bet sūrā pieredze liecina, ka nav projektu bez kļūdām. Pie tam, manuprāt ir maldīgi uzskatīt, ka visi arhitekti baigi pārzin praktiskās būvēšanas nianses, īpaši jau nu energoefektīvas būvniecības nianses. Maksāt baronus par makulatūru redzu jēgu tikai tad, ja tev ir praktiska iespēja pieprasīt atbildību par zaudējumiem, kas radīsies, ja makulatūrā būs kļūdas, kas pēc mērfija likuma tur noteikti būs. Nu kāda tev jēga no uzzīmēta loga iebūves mezgla, ja tu redzi, ka tas nav maksimāli siltuefektīvākais risinājums.

Tiek jaukti jēdzini ....

ja ir pasūtīts Tehniskais projekts, tad tur nebūs detalizācijas, tikai nepieciešamais minimums, lai tas tiktu saskaņots ...

ja ar projektētāju ir vienošanās par augstu detalizācijas pakāp var tik izzīmēta un norādīta katras naglas iedzīšanas vieta ... ;) .... materiālu apjomos uzskaitītas visas skrūves un palīgmaterili ....
projektēšanas izmaksas būs citas ... tur jau būs baronu čupiņa

lai varētu projektētāju kārt pie kauna staba par pieļautajām kļūdām, kas rada zaudējumus, vajag no viņa pieprasīt profesionālās darbības civiltiesisko apdrošināšanau un tad būs iespēja saņemt kompensāciju ... (likumā noteiktā kārtībā :DDD)

PikkO Wrote:
-------------------------------------------------------
> ... tur jau
> būs baronu čupiņa


Par tādu detalizāciju kā augstāk gribēts jau var runāt par mildu čupiņu, kaut maziņu :)

Kārtējo reizi pierādās, vari piekrist strādāt par 3 kapeikām, bet rezultātu vienmēr prasīs par rubli (c)


LBV 209-09
14. Mazstāvu dzīvojamās mājas tehniskajam projektam ir šāds minimālais sastāvs:

14.1. vispārīgā daļa: īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas, būv­­­projektēšanai nepieciešamie dokumenti, projektēšanas uzdevums, zemes­gabala topogrāfiskais plāns un paskaidrojuma raksts;

14.2. arhitektūras daļa: situācijas plāns, ģenerālplāns ar labiekārtojumu un savietoto inženiertīklu shēmu, vertikālais plānojums ar ēku un būvju vertikālo un horizontālo piesaisti, ēkas stāvu plāni, raksturīgākie griezumi un fasādes, iekšējie un ārējie apdares darbi ar apjomiem;

14.3. inženierrisinājumu daļa: pamatu, pārseguma, spāru, pārsedžu, jumta plāni un nepieciešamie šķēlumi, konstrukciju griezumi un to eksplikācijas, būvkonstrukciju specifikācijas;

14.4. energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

Kā jau latvietis praktiskais gribi dabūt lēti un labi. Kā zināms šie vārdi nekad kopā neiet.
Ja gribi labu projektu, tad arī labi samaksāsi. Bet vai Tu esi gatavs šķirties no piem. 10k !?
Labam meistaram būs izglītība un pieredze, kurš par to gribēs adekvātu atalgojumu.
Tā kā vairums šī portāla apmeklētāju ir "praktiskie latvieši" un viņi grib celt paši un maksimāli lēti - saimnieciskā kārtā, tad arī meklējat projektu pa lēto. Tad arī dabūjat paviršu projektētāju bez pieredzes.
Runājot tālāk. Kur lai, tas projektētājs dabūn pieredzi, ja no viņa prasa tikai pašu minimumu Tehn. projekta saskaņošanai!?
Uzskatu, ka normāli būtu. Uztaisīt projektu uz licenzētas programmas un arhitektam/projektētājam samaksāt adekvātu atalgojumu ar nodokļiem. Tad projektētājs ar būvnieku kopā būvē un veic autoruzraudzību, kuras laikā tiek izstrādāti aktuālie mezgli.
Tā kā, "praktiskais latvietis" nav gatavs maksāt par aukstāk minētajām opcijām, tad viņš viņš paņem lēto projektu no projektētāja bez pieredzes un tad sūdzas, ka ir sazīmēti sūdi.
Kur lai projektētājs ņem to pieredzi, ja autorruzraudzība privātmājām, ka suga liekas nepastāv!?
Varu pateikt nedadz priekšā - labi projektētājiem negribas un nevajag to čakaru ar privātmājām un to īpašniekiem, kur peļņa ir salīdzinoši zema, bet izpildāmo darbu apjoms ir liels (kā autors minēja makalutūras blāķis).
Daudz ērtāk ir strādāt ar pasūtītājiem, kuri zin ko grib, kam ir finanses, lai būvētu normāli (nevis saimnieciskā kārtā 3 gadus ) un es kā projektētājs varu attīstīties diskutējot ar celtniekiem autoruzraudzībs kārtā.
Paldies!

Vecais stāsts par "kā maksā tā strādā" :)

Bet jautājums paliek:
kas jūsuprāt būtu ekonomiski un racionāli pamatots projekta dokumentācijas apjoms vienstāva privātmājai ap 150m2 ar plātņeveida pamatiem un silto grīdu, kurai būs pieslēgumi pie visām centralizētajām komunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze, telekoms) un cik tam būtu jāmaksā.

Kāds tad ir speciālistu viedoklis?

Pats piedalos projektu izstrādē, gan arī piedalos projektu realizācijā.
Viedoklis: TP detalizācijas pakāpe ir atkarīga no:
1. Būvnieka kvalifikācijas - jo kvalificētāks būvnieks, jo vājāku projektu var gatavot.
2. Pasūtītāja iesaistīšanās būvniecības procesā - jo mazāka iesaistīšanās, jo detalizētāju projektu vajag, jo tad ir vieglāk kontrolēt būvnieku un būt aizsargātam no viņa patvaļas un "optimizatoriskajiem" domu lidojumiem. Tad ir jāpiemēro princips - stroim po čertežu.
3. Vēlme strīdēties ar būvnieku un prasme argumentēt un dzīves problēmu meklēšana - jo detalizētāks būs projekts, jo mazāk būs diskusiju ar būvnieku par detaļām un mazāka būs iespēja neskaidrību izmantošanai savā labā no būvnieka puses.

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet jautājums paliek:
> kas jūsuprāt būtu ekonomiski un racionāli
> pamatots projekta dokumentācijas apjoms
> vienstāva privātmājai ap 150m2 ar plātņeveida
> pamatiem un silto grīdu, kurai būs pieslēgumi
> pie visām centralizētajām komunikācijām
> (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze,
> telekoms) un cik tam būtu jāmaksā.
>
> Kāds tad ir speciālistu viedoklis?


Apjoms teorētiski mazāks kā LBN nedrīkst būt, praksē daudzas būvvaldes saskaņo arī nedaudz minimālākus (kamēr citur prasa kā minimumu pat vairāk).

Tehniskais projekts nav darba rasējumi, tikai tos latvietis praktiskais nepasūta nekad un nevienam. Saprātīgi (ekonomiski) ir darba rasējumus risināt celtniecības gaitā (taisa būvnieks) autoruzraudzības kārtībā (tad taisa projektētājs).

Taisnīga atlīdzība par projektu ir 10% no celtniecības izmaksām, privātmāju gadījumā vismaz sākot no 14% līdz 20+%. Privātmājas projekta un tā izstrādāšanai veltāmā darba apjoms īpaši (nemaz) neatšķiras no 3-stāvu mazdzīvokļu mājas projekta. Atšķirība samaksā ir reizēs, ja ne par kārtu, pie tam otrajā gadījumā izmaksas tiek uztvertas kā pašas par sevi saprotams izdevums (kaut tirgus netiek izslēgts un brīžam kaulēšanās ir dramatiska).

Iekš eseselvē ir piedāvājumi par Ls400 (un arī lētāk), visiem iespēja iesaistīties spēlē (atceroties, ka vinnē tikai viena puse).

14% privātmājas gadījumā? C'mon! Aiz durvīm ir 2013 gads.
Man arhitekte pašlaik zīmē 170m2 mājas projektu. Diezgan detalizētu, lai pēc tam varētu būvēt "po čerčežam" un bez liekas būvnieku improvizācijas. Takse - 2000Ls par AR, BK, EL un UK sadaļām, 3D renderējumiem. Varbūt kādam liekas daudz, kādam liekas maz. SS-a piedāvājumiem par 300Ls neuzticos.

Bet celtniecības izmaksas - slidens rādītājs. Es jau varu nedefinēt, ka būs vislētākā apkure, vissūdīgākie poļu logi un avīzes tapešu vietā. Bet reāli ielikt pāris reižu vairāk maksājušo SS, marmora vannu ar zelta krāniem, zīda tapetes un marmora grīdas. Izmaksas manāmi pieaugs.

Tā kā - viss ir relatīvs un labāk vienoties par absolūtiem cipariem, nevis procentiem.

Vārdus "taisnīga apmaksa" parasti jau visi palaiž gar ausīm ...

Ja kas, 2013. gads attiecas arī uz ēkas būvizmaksām, procenti nav absolūti skaitļi naudas vienībās. Ja nav tāmes, līgumā neierakstīsi, attiecīgi, protams, vienojas par konkrētu baronu vai mildu skaitu.

2k ir saprātīga summa šim krīzes laikam, tiesa, pieaicinātos inženierus nākas nedaudz apbižot (vai arī sevi). Izdzīvot var, tauciņiem (baņķieru proponētajiem uzkrājumu veidojumiem) nekādi nesanāk. Ja vien projektēšana nav piestrādāšana pa vakariem, bet PAMATienākumi nāk no cita avota (tad arī 300 priekš aliņiem ir laba summa).

Lai cik liels liktos cipars 2000Ls tas priekš privātmājas nav adekvāts honorārs. (Tas priekš Reno mājas varētu sastādīt 2%.) Uzreiz var redzēt ka nodokļi netiek maksāti. Nerunājot nemaz par vel zemākām cenām.

Jūtu, ka "no malas" ir ierunājies nodokļu inspektors. Vai vēlies par kaut ko parunāt? :))))

Varbūt vari papurināt SSa 300ls pakalpujumu piedāvātājus? Es vismaz nelieku garīgā darba darītājam dzīvot no sausiņiem un ūdens.....

Tā vienkārši ir reālā dzīves situācija iekš LV. Ja vairāk vai mazāk gribi maksāt nodokļus un projektēt visu oficāli, tad tie cipari nav konkurētspējīgi - kā jau minēji par dempinga cenām pilns SS. Un runājot par SSu, man ir viedoklis, ka tur labu meistaru tur kā nav - laba meistara reklāma iet no mutes mutē.

Jebkurā gadījumā, ja necel kaut kādu arhitektonikas brīnumu, tad projekts tev būs vajadzīgs lai aptuveni pieturētos pie izskata un augstumiem. Tāpat būvniecības procesā būs simtiem variāciju par tēmu. Dažādi ieteikumi no būvniekiem kā un ko labāk darīt. Mezglu risinājumi arī ir dažādi. Lētāki, bet ne sliktāki utt utjp.

Iekšējos tīklus var izbūvēt jebkā un jebkur. Protams, ja neesi gatavs meklēt papildus info, kā es visu laiku daru, tad gan labāk maksimālu detalizāciju un autoruzraudzību.

".....lai aptuveni pieturētos pie izskata un augstumiem". Mjaaa....

Katram savas pretenzijas pret dzīvi un izpratne par kvalitāti.
Nekā personīga. Katrs izkaidējas, kā grib!
Sorree par offtopiku.

Ok, drusku pārspīlēts ar aptuvenismu, bet ja sienas, jumts, stāvi, atvērumi ir pareizi augstumos, tad viss cits ir diezgan interpretējams.

Nav tik vienkārši ar tām interpretācijām. Ja cilvēkam nav pamatzināšanu par ēku konstrukcijām, viņš sāk pārspīlēt un sanāk konstrukciju drošība n-reizes vairāk par saprātīgo vajadzību vai otrādi - "par to es domāšu rīt"(c) Praksē ar to saskaros katru dienu, gan pamati, ka 12-stāveni varētu virsū būvēt, gan sijas, lai tanku virsū uzlikt, gan sienas 2-3 reizes biezākas par iespējamo risinājumu (un tas situācijā, kad jāekonomē uz apbūves laukumu katru cm.

Iz nesenas (maksas) konsultācijas - puisis bija sataisījies liet monumentālu monolīto joslu ar zvērīgu stiegrojumu iekšā (pie mums visi tā dara), tikpat monumentālu betona 6-metrīgu siju erkeram piedevām. Rezultātā palikām pie monolītās joslas (paštaisītā) U-blokā un sijai vienu dubult-T (tāpat nopirka nedaudz "jaudīgāku", jo vajadzīgā vietējā tirgū nebija un knapi bija pierunājams nelikt 2 blakus, bet tikai 1) ar koka pārseguma siju atbalstu uz apakšējiem plauktiem. Attiecīgi interjerā tagad gludi griesti visā telpā. Projekta mājai nebija vispār, ja neskaita dažas dizainera 3D bildes, ko nācās pārstrādāt, jo vajadzēja arī mansarda plānu un jumta konstrukciju.

to jtdesign - tie 2K ir par kurām daļām un kādā apjomā un detalizācijā?

to jamajamajama - nepiekrītu ka projekts ir tikai skiču komplekts būvatļaujai. Diemžēl:
1. celtnieki taisa kā pieraduši nevis kā ir pareizi un tās simts variācijas beidzās ar liekām izmaksām vai sačakarētu rezultātu, plus celtnieks sākot darbus pasaka vienu ciparu un pēc tam tik audzē cenu sakot - a tas projektā nebija atrunāts.
2. lieki 5cm pamatos ir ntie m3 betona un ntie 100ti latu izmaksās un tā katrā pozīcijā. trakāk protams kad pamatos ierakstīts siltinājums un arī ieliek parasto putuplastu nevis ekstrudēto.
3. piemēram, monolīto zviedru plātni bet detalizēta projekta kur uzreiz ir ieprojektēta siltā grīda, ūdensvads, kanalizācija un elekrības ievads kā arī armējums un betona biezum tu nemaz nevari ieliet.

No savas puses es piekristu drīzāk ka tāmēšana ir kāds % no darbu vērtības nevis no darbu+materiālu, jo starpības jau nav vai ir flīze pa 5Ls vai pa 15Ls, starpība ir vai projektē siltumsūkni vai malkas katlu.

Starp citu šeit [buvelogs.lv] atradu noderīgus PDF failus par kvalitātes prasībām kas tiek izvirzītas dažādiem būvju elementiem. Faktiski izskatās ka šos var droši likt celtniekam kā kvalitātes kritēriju pirms vienojas par darbu un cenu.

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> to jtdesign - tie 2K ir par kurām daļām un
> kādā apjomā un detalizācijā?



Standarta komplektiņš, ko skaņo jebkurā būvvaldē (bez šīs būvvaldes papildu prasībām, kā tas ierasts Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī utt.) - ģenplāns (2-3 lapas), arhitektūra (padsmit lapas), konstrukcijas (10+ lapas). Detalizācija bez fanātisma, AR daļā max 1:50 mērogs vietām, parasti 1:100. Konstrukcijās atsevišķi mezgli 1:20. Formāts pamatā A3, bet sanāk arī daudz A2 lapu, ģenplāns bieži pat uz (atvasināta) A1, lai saliktu visu informāciju un paliktu vieta skaņotāju zīmogiem. Ēkas ir dažādas, klienti arī, tāpēc "makulatūras" apjoma variācijas (nemainoties cenai) ir. Kā jau augstāk rakstīju, badā nomirt nevar, bet parādi aug. Legālo softu iegādāju vēl "treknajos gados", atliek vien pamazām amortizēt.