Mokos ar sekojoshu izveeli: Tiirs cementa apmetums vai cementa kaļķa

IIsumaa ,

Vai cementa apmetumu piem Sakret ZM ir daudz gruutaak uzklaat nekaa piem Sakret PM Super, kur arii kaļķis piešauts ? (uz virsmu gludumiem kurus var uzreiz kraasot nepretendeeju un gan vienu gan otru taapat pēčāk špaktelēšu) . Un vai tiirs cementa apmetums vairaak plaisaa zhuustot un saraujoties , jeb veel kaadi miinusi ?

Garumaa.

Apmetums paredzeets iekshtelpaam, kur piiraags buutu

Kraasa
Apmetums
Fibo 200 mm
Vate 150mm miikstaa+veeja pleeve vai brantmuurim vate cietaa 100mm+dekoratiivais apmetums.

Probleema rodas deelj kondensaata vatee, cipari raada ka vinjsh tur buus gribi vai negribi , taadeelj esu ieintereseets apmetumu un kraasu klaat peec iespeejas mazaak tvaikus caurlaidiigu (elpojoshu kaa saka) un tanu te kaa reiz nodereetu tiira cementa apmetums nevis cements kaljkjis , jo tiira cementa variants mazaak laizh mitrumu cauri.

Tie pashi cipari raada ka daudz labaak buutu likt pleevi uz fibo, tam pa virsu profilus un regjipsi , bet taakaa ghipshu kartons sienaas simpatizee tikpat ljoti cik piepuushamaas sievietes un bezalkaholiskais alus, plus zaudeetu siltuma "inerci" sienaas (apkure malkas vai naakotnee granulas) , sho variantu nu ljoooooooti negribeetu.

Taanu tagadinj mocos ar sekojoshu izveeli , likt elpojosaaku apmetumu, - vairāk kondensāta vatē , pa ziemu, bet vieglaak izžūt vasarā, jeb neelpojoshaaku apmetumu un nedaudz mazaak kondensaata ziemaa, bet gruutaak to nedaudz mazaak bet vienalga esošo, dabuut aaraa, ja protams vispaar tas kondensaats buus ar mieru taateikt "līst atpakaļ mājā" un žūt uz iekšpusi, abos no variantiem.

Kā jau noproti neesmu teorētiķis'bet praksē ar šīm lietām saskaros ikdienā.Pliki teorētiskie aprēķini ar iztrūkstošu izpratni radīs tikai problēmas.Likt plēvi uz fibo mūra lai teorētiski uztaisītu sienu tvaiku necaurlaidīgu-apsurds.Tad jau paņem sienu noklāj vienkārši ar hidroizolāciju-tā vismaz izvairīsies no gaisa starplikas,kas neizbēgami paliks starp plēvi un mūri un kalpos kā lidlauks gaisa kustībai caur fibo. Vatē tev būs tik daudz kondensāts-cik tajā laidīsi iekšā gaisu.Uzliec gāzbetonam no abām pusēm apmetumu un aizmirsti visus aprēķinus-problēmām nebūs no kurienes rasties.Ja netaisies dzīvot tropiskajā klimatā-tad vari nerēķināties arī ar tvaika spiedienu.Vis būs atkarīgs tikai no tā cik rūpīgi iestrādāsi soli pa solim katru kārtu. Kā vispār var teorētiski kautko aprēķināt,ja vis ir atkarīgs tikai no tā cik perfekti to izdara.Šo, perfekti, aŗī katrs izprot pa savam.

Te blakus lapā diskusija: [www.building.lv]
Mitruma plūsmu no telpas uz āru - ziemas apstākļos parasti var nobremzēt ar iekšējo krāsojumu - eļļas krāsa vai cita veida mazgājamas krāsas, kas veido plēvi. Taču šāda mitruma noturēšana neatbrīvo telpas no vajadzības pēc vēdināšnas un tātad mitruma noturēšana ar dabīgiem līdzekļiem ir zināmās robežās, jo no āra ieplūstošais aukstais gaiss elpošanai satur maz mitruma un ja tas netiek papildināts, tad telpā gaiss ar laiku kļūst sauss.
Bet principā no fizikas ir tā, ka iekšpusē ir blīvāki materiāli un ārpusē mazāk blīvi... tātad iekšpusē eļlas krāsa, bet ārpusē kaļķa krāsojums un tad nosacīti ar tvaika kondensāciju konstrukcijās problēmu nevajadzētu būt.

cementa apmetumam var piejaukt klāt plastifikatorus un būs vieglām iestrādājams.

Mūra sienas spēja regulēt telpas mitrumu ir tikpat būtiska ka siltuminerce. Tas ūdens daudzums, kurš atrodas gaisā ir niecīgs salīdzinot ar to ūdens daudzumu, kurs atrodas mūrī pat tam esot līdzsvara mitrumā, līdz ar to sienas būītiski palīdz regulēt mitrumu telpā. Ziemā sienas atdod mitrumu telpai un nav tā jāmokās ar sauso gaisu. Lai šo mitruma regulāciju nodrošinātu pilnā mērā iekšējai apdarei ir jābūt elpojošai. Uzlikt sienām cementa apmetumu ir tas pats, kas izķēzīt siltuminerci saliekot no iekšpuses reģipsi. Tie daži lati, kas iespējams tiks zaudēti mazākas siltumpretestības dēļ viegli tiks atgūti nedarbinot telpās gaisa mitrinatājus.
Ja nu akurāt gribas uzlikt tvaika izolāciju (piem. vannasistabā) manuprat daudz labāk ir izmantot piemēram uz mūra smērējamo lateksa tvaika izolaciju, kura tvaika izolācijas ziņā būs labāka par cementa apmetumu.

Nestāsti gan, ka mūra mitruma pietiek visai ziemai, ja nu vienīgi metrīgajos piļu mūros.
Es gan arī ;piekrītu, ka mitrum-inerce ir ne mazāk svarīga kā siltum-

Draugi un cīņu'tovarišči" lūdzu ...."piekrītu, ka mitrum-inerce ir ne mazāk svarīga kā siltum-" jūs "nemurgot" par mitrumainerci ēkas konstrukcijās, jo no prakses ir skaidrs: jo lielāks iekšējais mitrums būvkonstrukcijās, jo tās labāk pārvada siltumu un rezultātā mēs zaudējam vairāk nekā iegūstam!
Vienīgie risinājumi aukstajam gadalaikam ir vai nu mūra krāsnis, kur caur mūri no krāsns apjoma telpā tiek papildināts mitrums vai arī laistāmi augi podos, kau arī tie paši patērē skābekli metabolismam vai arī speciālie mitrinātāji. Pieņemu ka arī gaisa rekuperatori, bez mitrināšanas funkcijas, sausina telpas gaisu, jo izejošais izelpotais un mitrais gaiss uzsilda ienākošo svaigo, bet sauso gaisu.

Peec papusei izlasiita viena daanju peetiijuma raporta uz 101 lpp tieshi par shaadu sienas piiraagu te buus vinju un mani secinaajumi (daanju, jo papusei saprotu daaniski, un daanjiem ir arii aptuvena nojausma par to kaads klimats ir Eiropas ziemeljdaljaa atshkjiriibaa piem no lielbritaanjiem)



blokos joprojaam leerums uudens pat peec vairaaku meeneshu sienas zhuushanas

iekshaa lielaaks gaisa spiediens kaa aaraa - mitrums kraajas sienaa, mazaaks - siena zhuust. veeja rezultaataa shiii starpiiba vislaik mainaas un mitrumu dzenaa pa to sienu un vinsh var zhuut arii uz iekshpusi. Shis man ljoti patiik, jo ziemaa kurinot kamiinu un vannassitabaa vai virtuvee ruucinot nosuuci, iekshaa buus zemaaks spiediens kaa aarpusee.

ljoti maza atshkjiriiba starp kljuudaino muuri (shkjirba starp blokiem) un preciizi muureeto par mitrumu runaajot(testeets gan tika tikai ar labi elpojosho veeja barjeru, bet pilniigi bez ieksheejaas apdares, secinaajums vinjiem ka bloki pashi par sevi ljauj briivi kusteeties gaisam turpu shurpu liidzarto taa sparauga neko kopumaa nemaina) (cik sapratu - vienalga cik labi mees sashuusim tiiklam viiles, veeju mees ar shaadu buru nenochersim). termobildees savukaart to atstaato spraugu ljoti labi var redzeet, kaa aukstums naak iekshaa.

apsekoja arii 8 maajas ar shaadu piiraagu sienaas (5 gadus peec to uzcelshanas) mitruma probleemas aarsienaas mazas , un ja ir tad gandriiz visos gadiijumos taas bija saistiitas ar nepietiekamu hidroizolaaciju vannasistabaa

svariigi lai veeja barjera peec iespeejas elpojoshaaka (shamie rekomendee Vindgips (9mm gipshakartona veeja izolaacija, pie mums ierasto veeja pleevi shamie nav apskatiijushi)

pie bliivas veeja barjeras (taa audumam/papiiram liidziigaa ar bitumu piesuucinaataa) kas nelaida cauri mitrumu , izolaacijaa bija vairaak mitruma ja sienas buuveetas no keramziitblokiem saliidzinot ar gaazbetona, pie elpojoshas veeja barjeras nebij nekaadas atshkjiriibas starb gaaz- vai keramziit- betona blokiem

Apmetums,tapete un kraasa ieveerojami samazina mitruma uzkraashanos izolaacijaa

Shamo secinaajums , ja sienaa nav tvaika barjeras, tad siena iekshpusee OBLIGAATI jaapmet un jaakraaso pa visaam plakneem pilniibaa.(vinji tad piemin gan variantu nevis kaa es iedomaajos ka pleeve ir muura iekshpusee, bet gan vinju variantaa pleeve ir muura aarpusee pirms izolaacijas)


Mani secinaajumi:

Buus ok ar ierasto cementa-kaljcha javu, ljaujot mitrumam zhuut arii uz iekshpusi briizhos kad maajaa zemaaks gaisa spiediens kaa aaraa.

Vannasistabaa cementa java (+ ljoti nedaudz kaljkjis vai plastifikators kaa sheit man ideju pameta Pavels.O) un tam pa virsu "miljons" hidroizolaaciju

Ja ieprieksh likaas, ka tajaa sienas vietaa, kas ir aiz paarseguma sijas (starp siju un sienu 3-5 cm sprauga) paliks pliks keramziits, jo ar apmetumu tur taapat netiek klaat, taapat kur siju gali iet sienaa starp 1st. melnajiem griestiem un 2st. griidu, tad tagadinj arii visur tur kautkaa noklepseeshu sienu vismaz ar shpakteli , pirms aizbaashanas ar vati.

Saakotneeji biju domaajis njmet Sakret gatavos maiseljus piem PM Super, bet taakaa nekaadi nevaru atrast kaada tur ir cementa/kaljcha/smilts attieciiba (daanju lapaas tas ir noraadiits un atkariibaa no shiis proporcijas arii vinji noraada kur ko lietot) tad Sakret lapaa neko taadu neatradu , bet pirkt kakji maisaa negribu , tad labaak un leetaak buus samaisiit pasham. (veel gan jaaiecheko buus pats maiss, kaadaa veikalaa, varbuut uz maisa ir rakstiits)

Šodienas praksē reti kurš mitro telpu apdarē atstāj krāsojumu, pārsvarā lieto flīzes vai mazgājamu krāsojumu. Tapēc manuprāt vairs nav svarīgi kāds apmetums zem apdares, taču viennozīmīgi cementa apmetuma uzklāšana ir darbietilpīgāka un aprobežota ar 2..3st.laika periodu, ja nu vienīgi cements paredzēts kā pildviela pie pamatsaistvielas - kaļķa, tad var strādāt kaut visu dienu.
Piekrītu, ka porains apmetums īslaicīgi var pildīt mitruma akumulācijas funkciju, bet te to nedrīkst pārvērtēt, jo ja samirkst tā, ka nevar izžāvēt, tad pasliktinās siltumpretestības rādītāji.
Uz iekšpusi konstrukcija žūst tikai celtniecības laikā un speciāli žāvējot... ? kapēc forumā ir tik daudz diskusijas par mitruma pleķiem uz ārsienu iekšējām virsmām... jo ja mitrums žūtu uz iekšpusi, tad šādu iekšēju mitruma pleķu nebūtu.

Ja uz ārsienas parādas rasas punkts telpas iekšpusē tad tur protams nekāda žūšana nevar notikt,bet tas jau ir siltumizolācijas jautājums.Mans skeptiskums attiecībā pret mitruma žūšanu caur fasādi saistas ar vienkāršu piemēru;pieliec, kaut vai reģipša gabalu pie sienas, telpas iekšpusē un ārpusē un pēc dienas pamēri to mitrumu.Pie veselīga iekštelpu mitruma-reģipsis iekšpusē neapšaubāmi būs daudz sausāks-tad tāda pati mitruma koncentrācija būs arī ārsienas mūrī.Pēc loģikas lielākais mitrums kustēsies uz mazāko-tātad uz iekšu.Protams,protams ir gan tvaika parciālais spiediens,gan gaisa absolūtais mitrums,kas iekštelpās būs lielāks,bet tas manuprāt virsroku ņem tad,kad iekštelpu mitrums ir paaugstināts un siltais gaiss vairs tik strauji nepiesaista mitrumu.Vasarā protams vis ir otrādi,ja vēdinam māju,āra siltais gaiss telpās atdziest un tur arī savu mitrumu atstāj līdz apkures sezonai.Visa pamatā taču ir normāls telpu relatīvais mitrums,ko apkures sezonā regulē ar ventilāciju.Ja mājā nav caura siltumizolācija,tad visi šie tā arī paliek teorētiski lielumi,kas praktiski neietekmē mājas iemītniekus. Un vēl;nesaprotu kādā veidā mitrums mūrī var pārvietoties sasaluma zonā,ja caur to nenotiek difūzija? Par vati viss skaidrs.

Paskaidrojiet, lūdzu, nezinītim - kādā veidā FIBO bloku siena vasarā uzkrāj mitrumu, ko ziemā atdod? Varbūt torsionu lauks pie vainas? Ja temperatūras gradienta nav (vasara), tad blokā būs līdzsvara mitrums, kas ir vienāds ar āra gaisa mitrumu pie konkrētās temperatūras. Tātad zem gultas nomesti sieriņi būs tikpat labs mitruma akumulators kā FIBO.
Ziemā, savukārt, āra gaiss ir nenormāli sauss, līdz ar to, ja gribam kaut cik nodrošināt labu klimatu telpās - mitrumu ārā laist nedrīkst ne pa kam, līdz ar to, jo tvaiknecaurlaidīgākas sienas, jo mitrāks ziemā gaiss mājā. Ja sienai ārpusē tvaika barjera un iekša vaļā, tad nu gan vienīgais, ko panāksim, ir sienas mitrināšanos un attiecīgi štruntīgu siltumizolāciju. Betona panelenēs ziemā ir mitrs gaiss - logi raso, sienas pelē. Koka šķirbainā mājā ziemā ir tik sauss gaiss, ka acis grauž ārā. Jeb varbūt es tais torsionu laukos tā sapinies, ka galīgas muļķības rakstu?

Tātad jautājums - vai iekšējo tvaika izolāciju telpās uz ārsienām censties nodrošināt ar cementa apmetumu jeb vai pietiek ar eļļas krāsojumu?
Sienas caursalušajā apjomā notiek ūdens molekulu izgarošana, ziemā taču mitra veļa ārā izžūst, taču visa būtība ir apstāklī, kad notiek iekšējā mitruma difūzija no iekšpuses uz āru. Ja iekšējā ūdens tvaika pieplūde lielāka nekā izgarošana, tad notiek caursaluma zonas pieaugums un rezultātā sienas siltumpretestības samazināšanās.
Kā min aaaa vasarā sienas mitrums var pieaugt, grīdas dēļi taču telpās piebriest, kamēr ziemā izžūst.

No praktiskiem novērojumiem - rudenī/vasarā siena tomēr paliek mitrāka tāpat kā piebriest koka konstrukcijas - durvis un dēļi. Vai tur pie vainas torsionu lauki - nezinu, iespējams, iemesls ir gaisa mitruma palielināšanās ārpusē. Tieši tāpat uzklājot mūra iekšpusē apmetumu lieliski var novērot mitruma palielināšanos telpā tātad praktiski sanāk, ka siena/apmetums atdod mitrumu telpai.