UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: one_Dime (---.exigengroup.lv)
Datums: 26/09/2005 22:32

Chau,

Lasu forumu. Bet nevaru saprast. Sorry ... bet tas taa ir
Pasakiet man luudzu... :)

Man ir Keramzit bloku sienas, fibo ir elpojoshais materials, plus redzeeju ka vejsh ar cauri push. Uzdevums ir nosiltinaat. Bet kas butu labak piemerots: vate vai putoplasts.
Putoplasts nav elpojoshs liidz ar to sanaak (-)gais cauri neit, (-)mitrums ara neit un (+)mitrums ieksha neit .
Vate elpo tas ir (+)gais iet cauri (+)mitrums iet ara un (?)mitrums iet ieksha?

Pec logikas: kur siltaak tur arii mitruma % bus vairaak, sanak pa ziemu kad maaja bus jaakurina, maja daudz siltaak, caur elpojosho materialu mees iesucam mitrumu ieksha? Tas ir iesucam sienaa ... tobish vatee un blokaa? un arii regipsaa, man likas regipsis nav tik elpojoshs, liidz ar to vairak mitruma paliks sienaa neka ies cauri regipsim. Jo vairaak mitruma % siltumizolacija un arii bloka jo mazaka bus siltumaizolacijas efektivitaate.
Vatei it ka miltums nepatik vai nee?
Cik reali tadai mitrai sienai atdot mitrumu araa?
Arii rasas punkts bus vai nu vatee vai blokaa?
bet jaa ar putoplastu? tad rasas punkts putoplastaa? un arii mitrums ieksha neis? bet gaisam var logu atvert izvejinaat?

Vel joprojam nevaru saprast kas butu labaak...



Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: G (212.93.97.---)
Datums: 27/09/2005 03:09

kā tad tas mitrums lai iekļūst tanī sienā?????????????????????
Parasti tās ir aizsargātas no mitruma (apšūtas ar ķieģeļeim, apmestas, krāsotas utt, utp)...

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: topinambuurs (---.btv.lv)
Datums: 27/09/2005 06:14

no + iet uz - , tobish iekshaa buus vairaak mitruma ziemaa, i shamais centiisies tikt aaraa, tiks caur apmetumu, tiks caur bloku, atdursies pret puchiku i tusees sienaa, vai otrs variants tiks caur vati un ametumu aaraa , teoreetiski , praktiski tak shamam buutu tanii vatee jaakondenseejas jaasasalst kautkur zem dekoratiivaa apmetuma un jaagaida siltaaks laiks, mosh arii nee , betnu vatenieki man veel nekad uz sho jautaajumu nav atbildeejushi

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: one_Dime (---.exigengroup.lv)
Datums: 27/09/2005 16:54

Vai tad nav taa, kur siltaak tur mitruma vairaak, znachit no ielas mitrums caur elpojosho apmetumu, caur elpojosho vati, taad bloku un uz regipsi.
man likas no - iet uz +, vai tad nee?
Ja tomeer ir taa ka tu saki znachit ja ar vati elpojosho apmetumu taad mitrums ies cauri ara?

2G: Ja apmetums ir elpojoshs znachit ar gaisu arii mitrums kas gaisa ies ieksha. Tur talaak vate elpo utt.
Ja apmetums neelpo, kada jega likt vati ja tai nav ar ko elpot.

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: datis (80.232.181.---)
Datums: 28/09/2005 04:16

putuplasts
+
jauki mitrums varbūt neplūdīs sienā no āras,vējš caur blokiem nepūtīs, viss OK, ja ierīkosi labu venilāciju, vai arī ja pūšs ne tikai caur blokiem
-
bez reālas ventilācijas siena stāvēs visu laiku slapja, jo mūsu izelpotājā gaisā bij kautkur ap 40% mitruma- značit tm kautkur jāpaliek, varbūt priekš fibo tas nekas (kautgan mani neiepriecinātu dzīvot mājā kurā nesošajās konstrukcijās atrodas patstāvīgs mitrums), bet ja tu reģipsi taisies likt tas uzsūc mitrumu, kas vairs nav tik iepriecinoši, vismaz cik man fiška rubī, var jau likt ar mitrumizturīgo, ja piķi nav kur likt.

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: datis (80.232.181.---)
Datums: 28/09/2005 04:27

Par vati domājot- sienas elpo, mitrums izdalās caur sienu ārā,piņemsim, ka tas vatē nepaliek, bet iziet arī caur vati, tas notiek patstāvīgi, daudz maz- značit vatē ir patstāvīgs mitrums, un tā zaudē savas siltumtehniskās īpašības?

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: one_Dime (---.exigengroup.lv)
Datums: 30/09/2005 17:01

Hmmm interesanti gan ... Sanaak par vati neviens ne ko labu nevar pateikt? vai taa?

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: Sencis (159.148.150.---)
Datums: 30/09/2005 17:32

Nu labi...Jautājums sākumā bija tik haotiski noformulēts ka nespēju ierubīties.

Bez izolācijas un apdares bloku māja izžūs apmēram 1 gadā, ar vati - 1-2 , ar putoplastu >2 gadiem. Pie nosacījuma, ka tiek kārtīgi kurināts un no iekšas nav uzlīmētas tapetes vai uzkrāsots slikti elpojošs slānis.

Kamēr māja žūs tās siltumizolācijas spēja (blokiem) būs slikta, jo tie būs slapji-pusfabrikāts tiek pārvērst sausā blokā kurinot vairāk kā gadu. Enerģijas patēriņs būs ap >2 reiz lielāks nekā ražotāja solītais ,tā tiks tērēta arī zāvēšanai(gāzbetoniem).

Ja māja ir izolēta ar 5-10 cm, enerģijas patēriņa pieaugums žūšanas procesā būs neliels , žūšana ies nedaudz ilgāk (skat.sākumu). Zudumus noteiks siltumizolācijas materiāla un konstrukcijas īpašības , ne bloku. Neapšaubāmi, vislabākā konstrukcija te būtu ventilējamā fasāde ar vates siltinājumu ( ar koka vai citu apdari) , bet tā pie mums pagaidām nav populāra.

Caur vati u.c. elpojošiem materiāliem visu laiku iet mitrums ūdens tvaika veidā, bet akmens vate nav higroskopiska un vatē nenotiek arī ūdens kondensācija jo tā ir absolūti ūdens tvaiku caurlaidoša ( gudrīšiem mjū no LBN-002 =1).

Līdz ar to vate ūdens neveidojas un neuzkrājas, un siltumizolācijas spējas nemainās.

Attiecībā par apmetumu un iespēju ūdenim krāties zem tā ,ja tas ir uz vates - tas var notikt tikai gadījumā, ja nav ievērots princips ka (LBN-002 normas) ka slāņiem pirms vates ( iekšējā apdare, reģipsis/apmetums, bloki) jābūt 5 reiz mazāk elpojošiem kā slāņiem ārpus vates (apmetums). Ja izmanto minerāl apmetumu, parasti nav problēmu. Tomēr, ja ārpusi galīgi nobeidz pirms iekšpuses vai lieto polimēru apmetumus, problēmas var būt.

Problēmas būs arī ar putoplatu, jo šajā gadījumā visa mitruma plūsma cenšas iziet pa spraugām starp putoplastu vai kondensēties pie spraugām telpā starp putoplastu un blokiem ( parasti tas nav cieši pielīmets). Šajā gadījumā miturma daudzums, kas izelpojās pa visu sienas virsmu vates gadījumā, spiežas pa spraugām ar daudz lielāku spēku, un risks šuvju vietā vai konstrukcijas iekšpusē dabūt kondentsātu ir ievērojams, it īpaši bloku žūšanas laikā.

Vēl jāpiebilst, ka bloki ļoti labprāt un sekmīgi žust uz iekšu, it īpaši, ja nosegti ar putoplastu. Šajā gadījumā mikrkolimats telpā ir neciešams, mitrs, smagnējs. Gadījumā, ja strauji iestrādāta iekšēja apdare kā tapetes vai krāsa, ūdens spiediens ( 100litri /m2 gāzbetona gadījumā) tās atrauj no sienas , izspiež pūsļus apdarē. Tā būvēt nedrīkst.

Reģipsis ieksējā apdarē, ja nav noklātas ar pilnīgi neelpojošu krāsu vai tapeti, nav slikts mitruma svārstību izlīdzinātājs, jo uzņem gaisa mitrumu, kad tas ir virs vidējā daudzuma, un vinmērīgi atdod kada gaiss ir par sausu, pie tam pats nedeformējas atsķirībā no OSB. Neredzu te nekādas briesmas vai problēmas.










Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: xxx (80.232.211.---)
Datums: 30/09/2005 18:54

Sancis kaa vienmeer uzdevumu augstumos :)

Re: siltinashana un elposhana, iesuc mitrumu majaa?
Autors: v_t (195.13.178.---)
Datums: 30/09/2005 20:36

jā, profs ar kārtīgu teorētisko pudamentu.

no savas puses gribu piemetināt, ka vislabākā tvaika barjera ir alumīnija folija. un ja, vēl, pamatkārtā putu polietilēns, tad, vispār, cepuri nost. :)

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.