Kādas škembas labāk izvēlēties ieblietēšanai smiltī pamatos zem grīdas, kādam jābūt to izmēram. Virsū tiks betonēta melnā grīda. Varbūt arī kāds zina kāda ir aktuālā škembu cena.
Paldies, ja palīdzēsiet ar padomu!

Pirmkārt melnā grīda vispār nav vajadzīga, otrkārt šķembas nav vajadzīgas. Betona grīdu taisa uz nolīdzinātām un labi sablīvētām smiltīm uzklājot putuplastu, plēvi, armatūru un betonu. Nekas cits tur nav vajadzīgs.

aaaa, to jau vairākkārt lasīju, bet ja taisa koka grīdu? Cik ilgi vispār tāda mode ar putuplastu uz smiltīm, vai tik nav sākot ar trekno gadu celtniecību? Mums jau arī dakstiņš virs plēves un citi iespējami lētākie bet ne labākie un drosākie risinājumi. Un ja tā mana grīda, tad taisīšu kā es iedomājos. Varbūt kāds zina atbildi uz sākotnējo jautājumu?

Nu tad taisi kā esi iedomājies, ko te nāc un prasi? Es drīzāk teiktu, ka melnā grīda ir tīrākais trekno gado izdomājums. Kaut kā visā Eiropā grīdu uz grunts taisa pa taisno. Putuplasta apšaubīšanai ar konstruktīvo risinājumu nav nekas kopīgs, tas drīzāk ir siltināt vai nesiltināt grīdu jautājums. Ja gribi, lai tev tā koka grīda uz aukstā betona sāk pelēt, tad uz priekšu. Prātīgi cilvēki, ja taisa sev, tad siltina betona grīdu, uz tās liek brusas un veido dēļu grīdu, vai līmē pa taisno pie betona, ja grīdā ir apsilde. Ja tu domā, ka melnā betona grīda vai šķembu slānis tavu grīdu kaut kā padarīs izturīgāku, tad rūgti maldies. Ja zem betona nebūs kārtīgi noblietētas pamatkārtas, kas parasti ir smilts, tad grīda sēdīsies neatkarīgi no tā, vai virsū liksi laukakmeņu bērumu, vai metrīgu betona slāni - grīda būs tieši tik nestspējīga, cik nestspējīgs būs vājākais slānis, uz ko tā balstās. Domā un būs labi.

Par pamatslāņa blietēšanu pret sēšanos nav nekādu iebildumu. Man šķembas vairāk interesē kā līdzeklis smilšu sablīvēšanai paralēli laistīšanai blietēšanas procesā, jo slānis jau iebērts, nostāvējis vienu gadu ziemā atklāts, otru sezonu zem celtnieku zābakiem (pavasarī dabūju sūknēt arā ūdeni, jo grima kājas smilšu putrā līdz celim). Rokot kanalizācijas caurules redzu, ka smilts tomēr dažādās vietās sablīvējusies dažādi. Melno grīdu vēlos pret peļiem un vabuļiem, jo dzīvoju laukos un redzu kas notiek zem garāžas grīdas un saimniecības ēkas betona. Arī slodze uz grīdu ir ne tikai spiede, bet liece. Tāpēc skatoties, ar ko gofrētais kartons atšķiras no parasta vienslāņa, kaut biezas loksnes, zinu, ka dubults plīst, bet tomēr mazāk. Jumtu vēl pārtaisīsi, bet zem grīdas vairs nepalīdīsi.
Varbūt kāds tomēr zina kādas škembas labāk?

Garāžas grīdai tikko likām fr 20-40 sajaukta ar fr 5-10 12k.m ar piegādi 160 Ls

Frakcija tāda kuru vieglāk iestrādāt, t.i. lielos atsijātos grūti līdzināt un viņi tā gludi neblīvējas. Ir ok ar atsijām utt. Tā kā ārprāc raksta tas ir ok. Cenu nosaka tavs tuvākais karjers un šoferis. :)

Varētu padomāt, ka tu baigi vari izvēlēties kādas šķembas likt. Nu ko tev dos, ja pateiks visiem zināmo labāko variantu - granīta šķembas, 20-60 frakciju? Tādas vienkārši nekur nepārdod un labākajā gadījumā LV teritorijā var nopirkt dolomīta šķembas, kuru cena karjerā visur ir vienādi zema, gala cenu nosaka tikai un vienīgi transportējamais attālums. Turklāt vienīgās cietās dolomīta šķembas, kas pēc gada nepārvēršas putrā esot no Kalnciema karjera. Tālāk jau matemātika vienkārša. Es tikai tev cenšos palīdzēt saprast, jo redzu, ka argumentējot ar grimstošiem zābakiem tu esi ļoti tālu no lietu sapratnes. Zābaks grimst, jo smiltīm ir kur izspiesties uz sāniem, ja ir plācenis pa visu virsmu un smiltīm uz sāniem nav kur likties - tā jau ir pilnīgi cita opera. Un, ja tu domā, ka dabīgi zem klajas debess piebērti pamati var sablīvēties, tad ļoti rūgti maldies un arī pēc 20 gadu nostāvēšanas tās smiltis būs ļoti tālu no sablīvēšanas. Te var palīdzēt tikai un vienīgi smaga (vismaz 200 kg) vibrobliete un kārtīga blietēšana pa visu laukumu vairāku stundu garumā. Ja betons ir atbalstīts pa visu laukumu tad par kādu lieci vispār var būt runa??? Silts ieteikums - taisi tās 2 betona grīdas, ja ir tāda pārliecība bet smiltis gan noblietē, jo citādi grīdas sēšanās būs neizbēgama. Un šķembas zem betona grīdas uz grunts ir pilnīgi un galīgi lieks pasākums, jo nestspēju tās nepalielina ne par procenta simtdaļu.

Paldies par padomiem, informāciju un arī kritiku!
Šķembas vēlos izmantot ne tik daudz nestspējai, kā lai varētu to smilti stingrāk sablietēt, vai arī tas būs vienalga vai blietēs uzbērtas šķembas mitrā smiltī vai tieši mitru smilti? Lejot pamatus nenesošām ķieģeļu sienām smilti blietēju ar rokas blieti, vieglāk to bija izdarīt, ja uzbēru sīkus no lauka nolasītus akmeņus vai rupju granti, jo pretējā gadījumā smilts tiešām tiek izspiesta uz sāniem, bet ar pabērumu vismaz škiet, ka kaut kas blietējas.
Grimstošos zābakus pieminēju, lai pateiktu, ka pamati pirmajā rudenī un ziemā bija pielijuši kā baseins tā, ka smilts peldēja ūdenī un bija izsalusi līdz neskartajai gruntij visā piebēruma dziļumā. Tāpēc rodas jautājums- vai jēga blietēt smilti, ja ziemu pamati stāv atvērti, pielīst, smilts izmirkusi un sals to smilšu putru cilā, vai blietējums netiks izcilāts, neieņems tādu pašu formu pavasarī kā ja smilts nebūtu blietēta?

aaaa - tu tomēr pārāk daudz vietās pārspīlē un sagrozi info, kas rezultātā viedokli padara mazticamu. ;)

Droši vien māla bedrē smilšu vanna... Vajag drenēt, ja ir iespēja, jo ļoti iespējams, ka ārējie nokrišņi rudeņos to uzpildīs atkal...

khe Wrote:
-------------------------------------------------------
> Droši vien māla bedrē smilšu vanna... Vajag
> drenēt, ja ir iespēja, jo ļoti iespējams, ka
> ārējie nokrišņi rudeņos to uzpildīs atkal...

Tuvu tam. Izveidots māklīgs kritums, drenāža jau ielikta apkārt pamatiem un strādā. Ja būtu zinājis, ka uzbērumu ar kritumu nemaz tik grūti nav uzstumt, būtu to veidojis lielāku un augstāku. Iesaku arī ikvienam, kam būve zemā, līdzenā vietā. Uzbērumu var viegli apvienot ar dīķa izveidošanu, ir kur novadīt drenāžu, pamatus vispār vajadzēja veidot ne dziļākus par auglīgo slāni, pārējo uz augšu. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Nekāda jēga blietēt un atstāt uz ziemu vaļā - ja nu vienīgi, lai celtniekiem ērtāk strādāt:) Dabo jumta
ūdeni pa rorēm prom no ēkas, tad arī blietē..., vai vismaz vasarā, būvēšanas laikā.