Video redzamajai mājai tieši bija otrā problēma. Bezjēgā gatavota pamatne. Ja dūņu purvā izgrābj bedri 2m dziļumā (bet ne līdz stabilai gruntij)un to piepilda ar šķembām un smilti, sēšanās ir nenovēršama. Savas 300-400 tonnas smagais pamatnes slānis ar pamatu plāksni neizbēgami grims dūņās/kūdrā, pastiprināti uz to pusi kur smagāks, kur dziļāk traktora kauss izraka un vietā sabēra smagākās smiltis.
Plātnes izlīdzināšana otrajā gadā situāciju tikai pasliktināja-piebetonētie 9cm ir papildus svars un nosēšanās notika ar vēl lielāku ātrumu uz smagāko pusi. Nav jēgas no pamatnes smiltīm, ja apakšā tik un tā ir purvs, kas var būt 5,10 un 15 m dziļš.

Jautājumā par mājas celtniecību Latvijā- šķiet te ir cita situācija. Nestabilā grunts atrodas zem 2m bieza smilšu slāņa, kas tur ir jau gadiem. Līdz ar to ir daudz mazākas iespējas kaut kam nevienādi sēsties un izkustēties, jo nestabilo slāni no augšas vienmērīgi spiež 3,5t uz m2 svars no smiltīm . Māja jāprojektē simetriski, bez kolonām un tml brīnumiem. Papildus 1m smilšu slāņa uzbēršanu vērtēju negatīvi,tās ir 1.6 tonnas uz kvadrātmetru, kas ir vairāk nekā vienstāva karkasnieces pašas svars. Noņemt 30 cm virskārtu, tīra smilts vietā, putuplasts 20cm, plātne.

Visas mājas sēzās -arī rupjā smiltī, problēmas rodas, ja tas proces ir nesimetrisks..
Vidikā tā nomainītā grunts ar plātni bez mājas, jebkura gadījumā, rada vienmērīgu slodzi uz vājo grunti ,un tāpēc nav pamatojuma, nesimetriski vienam stūrim iet uz leju dēļ slodzes. Visticamākais vainenieks būs ūdens vai kādā stūrī labāka grunts par apkārtējo zampu..
Tas smilšu slānis to slodzi izkliedēs uz to vājo slāni, izspiesties tur nekas neizspiedīsies. Sūdi var sākties tad, ja tas zampas plasts nav zem visas mājas, bet tikai daļēji.

pāļi vajadzīgā dziļumā un plātne uz pāļiem ... viss būs stabili un ilgmūžūgi

p.s.
nafig māju purvā celt

pikko pēdējo ps varēji paturēt sev :)
jtdesign, kā ir pareizi jāgatavo pamatne ?
un jā pāļi laikam dotu 110% garantiju, bet vai tiešām ir jāiet šis "pilnais"ceļš

Bija man objektā ģeoloģija, ka pat 20-metrīgi pāļi varēja nekur neatdurties un palikt tikai uz berzi arī nebija pamata. Cik maksā šāds risinājums, katrs pats var pameklēt (pat koncertzālei uz dambja tas ir nejēgā dārgi no kopējām būviznaksām).

Pamatne ir lielāka par plātni (video mājai var teikt, ka nebija), uzbērums tiek pa slāņiem blietēts ar laistīšanu (video mājai, cik atceros, blietēts netika, tur kaut kā ar traktoru spaidīja). Nu un novērst izskalošanas iespējas, kas bija video mājas gadījums (pamatne bija tikai zem plātnes un izskalojot, zem stūra radās tukšums, lielākai pamatnei varbūt būtu izskalojies tikai pamatnes stūris līdz plātnei nemaz netiekot. Pamatnes pīrāgs brīžam ir diezgan sarežģīta konstrukcija, ne tikai vienkāršs smilšu pabērums.

man nav nekas pret to ka taisīt lielāku pašu pamatu, nav jau tā, ka vieta pietrūkst, bet jautājums cik tas ir efektīvi, jo tas ir daudz reiz lētāk par pāļiem
pamatdoma bija ģeotekstils, blietēta smilts, ģeotekstils, šķemba, plātne

Un kā jūs zināsit cik un kur armatūra jāliek plātnē? Neviens ing. nepiekrīr projektēt, bet nekur pasaulē taču plātni uz nestabilas grunts neliek. Skandināvijā plātnes liek tikai uz klints un tikai tāpēc ka tur citus pamatus nevar uztaisīt.

Lapzemē (somiem, kas laikam īsti nav pieskaitāmi pie skandināviem) purvu daudz. Ir arī kalni un klintis, bet mājas pie ezera vai upes gribās, tāpēc taisa plātnes kūdrā.

gudrīšiem Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un kā jūs zināsit cik un kur armatūra jāliek
> plātnē? Neviens ing. nepiekrīr projektēt, bet
> nekur pasaulē taču plātni uz nestabilas grunts
> neliek. Skandināvijā plātnes liek tikai uz
> klints un tikai tāpēc ka tur citus pamatus nevar
> uztaisīt.
plātne uz klints ir, lai aizturētu radona starojumu, vai es nepareizi atceros ?

30t 4riteņu traktors praktiski sliedi neatstāja, a māju tur uzlikt jālauza galva :)