Ģeoloģijas parametri - 3m smalka smilts sausa, tad vēl 2m smilts smalka ūdenspiesātināta irdena, tad 80cm kūdra un tad atkal smilts smalka.

Gribu likt plātnes pamatu. Konstruktors saka, ka principā var, bet ir neliela iespējamība, ka tā kudra kaut kādu ārēju iemeslu pēc ( ne māja spiediens ) pārveidosies un tad var būt problēma. Droši esot pamatu atstutēt uz skrūvpāļiem cauri kūdrai.

Vai bažas ir racionālas? negribas pārmaksāt par tiem skrūvpāļiem, turklāt man ir aizdomas, ka ieskrūvējot tajā irdenajā ūdenssmiltī zem kūdras ar neko stiprs tas pālis nebūs ar savu lāpstiņu virsmu. Nav pret ko labi atdurties.

Ko teiksiet, lai manas šaubas samilztu vai tieši otrādi izzustu?

Ēka - karkass 1,5 stāvi.

Vai blakus ir kāda sen būvēta māja, ja jā, kādā stāvoklī tā ir (nav iegrimusi utml)?
Manuprāt gan Latvija ir gana liela, lai nebūvētos nepiemērotās vietās.

Rīga ir pietiekoši maza un dārga, lai nevarētu būvēties kur iegribas, bet gan kur var nopirkt. Turklāt palasot forumu, jāsecina, ka savas kaites ir katrai otrai gruntij, kur kūdra, kur gruntsūdens, kur māli, dūņas un kas vēl tik ne. Laikam jau tos ideālos rupjas grants uzkalniņus mūsu senči ir apguvuši.

Nav salīdzināmu māju blakus. It kā 5m smilšu nav maz. Cik saprotu tāds smilšu daudzums ir gana labs visādiem pamatiem, pat arī ja smalka. Jautājums vai tā kūdra dziļi apakšā var sākt sarauties/izplesties un radīt problēmas. Vai mājas spiediens var izspiesties caur tām smiltīm?

Vispār jau plātņveida pamatiem ir tā labā īpašība, ka var likt pat pa tiešo uz kūdras (pārspīlēju nedaudz). Tiesa, man nav ne jausmas, kas par debesskrāpi tiks būvēts uz šiem pamatiem, tas var ienest pamatīgas korekcijas pamatu konstrukcijā.

IMHO plātņveida pamati ir lieliski koka karkasa būvēm, bet novietot jebkādu mūra māju uz tiem jau prasa nopietnāku pieeju.

Ja jau plātņu pamati nederēs, kādi tad derēs? Vajadzēja pajautāt tam konstruktoram, ko tad viņš domā - parastās lentes likt iekšā? Lentveida - samazinās par 1-1.5m smilts slānis un vairākas reizes palielinās spiediens!!! Manuprāt (neesmu būvinženieris), ja nevar plātni uzlikt, tad tur māju vispār nevar būvēt.
Un nevajag kautrēties pajautāt būvniekam kādus papīrus par viņa zināšanām - piemēram arhitekti, kas galvenokārt štancē projektus, bieži vien neko nezina no prakses. Vislabāk pakonsultēties ar kādu ārzemēs pastrādājušu celtnieku. Tieši no ārzemēm, nevis no izglītības iestādēm, mums ir ienākušas vairākas būvniecības prakses...

Nesaka jau ka nederēs, tikai norāda uz hipotētiskiem riskiem un kā tie būtu novēršami. Es savukārt negribu novērst hipotētiskos riskus jo man tam nav naudas un pārliecības.
Tāpēc es te atnācu, lai foruma dalībnieki mani spēcinātu ticībā, ka 80cm kūdras zem 5 m smilts neko neietekmē. Varbūt kāds ir ko līdzīgu cēlis.

Ivars Brinkmanis šai forumā aprakstījis arī tādus grodpāļu pamatus. Vismaz 4 "akas" gan nāksies izrakt, visticamāk, ar rokām...
BTW, manuprāt šis ir neparasti sauss rudens...

Nav jau tā, ka pāļi strādā tikai uz galu, strādā visa virsma, arī vertikālā, sanāk liela virsma.

Visas Pļavnieku un Purvciema augstceltnes 12-16 st. stāv uz pāļiem, atceros kad ievācāmies visas dienas klausījos monotonu ritmu, kad pāļus dzina iekšā.

hm komentārs Datums: 23.10.2013 12:44 iespārda.
nav ko teikt turi muti

Celtniek atbildību neuzņemas tādēļ pie viņa konsultēties par ģeoloģi nu točna nevajag :D
celtniek kurš pastrādājis ārzemēs un šeit atkal ir pieejams pa lēto , turēties no šādiem pa gabalu vairāk par muldēšanu tur nekā nav.

Normāls arhitekts ir daļēji būvkonstruktors.
Buvkonstruktors liek savu parakstu par aprēķinu un materjalu atbilstību , ja buvkonstrukotrs nav pārliecināts parakstu neliek.

Varbūt vienkāršāk ir vērsties pie ģeologa, kurš veiks ģeotehnisko izpēti? Vislabākais un precīzākais variants ir 2 urbumi + statiskā zondēšana, kas kopumā privātmājai var izmaksāt ap 500-800EUR (atkarīgs no konkrētā reģiona un ģeoloģiskās situācijas), ja tas liekas par dārgu, tad māju labāk nevajag celt! Nesaprotu cilvēkus, kuri ir gatavi ieguldīt ēkas būvniecībā 40.000-100.000EUR (un vairāk), bet nav gatavi samaksāt ap 800EUR, lai noskaidrotu, kādas īsti ir gruntis, uz kā liks visus savus ieguldījumus vai kredītu! Samaksājot šo naudu, arhitekts+konstruktors iegūs pilnīgu ģeoloģisko ainu un datus, no kuriem aprēķināt precīzu grunts nestspēju un izvēlēties pareizo pamatu veidu, kas neradīs šaubas un varbūtības teorijas, ne jums, ne viņiem!

Sertificēts ģeologs
Artūrs Zemžāns - 26420987
zemzans(et)gmail.com

Labdien! pie visa augstāk minētā varu minēt savu pieredzi, nopirku īpašumu, pamati tika celti 2004 gadā, pamatu variants - monolītā dzelzbetona plātne tika veikt iepriekšējā ģeoloģiskā izpēte 2 urbumi pa 3.0 m, grunts pārrakata smilts dziļāk sekoja kūdra, pamatus izcilāja sals 2006-2207 gadā un garāžas ēka tika atdalīta no mājas ar grandiozu plaisu, protams biju pārsteigta izsaucu ģeologus izrādās ka puiši arī nodarbojās arī ar pamatu nostiprināšanu, pēc ilgām debatēm piekritu, lai veic pamatu nostiprināšanu izmantojot skrūvpāļu metodi, atbrauca ģeoloģi veica grunts zondēšanu secināja ka skrūvpāļi jāiedziļina zemāk esošajā smiltī 6.0 -7.0 m dziļumā, darbu izmakasas uz to laiku bija grandiozas 14000 Ls (par pamatu nostiprināšanu), ko protams nācās samaksāt. Darbu veica akurāti un apdomīgi patstāvīgi konsultējoties ar būvinženieriem. Gala rezutāts 14 000 tika ziedoti pamatu nostiprināšanai, jo māju nevēlējos zaudēt.

ģeologu un pamatu nostiprinātāju kontakti šādi: Mob tel: 28846856

parunājies ar konstruktoru un uztaisi normālu izpētei. ar īstu CPT zondēšanu (ar faktiskiem pretestības un sānu berzes mērījumiem), nevis 2 urb pa 3m un blīvumu nosaka ar pirkstu. samaksāsi savus 600-800 eur, bet vismaz konstruktoram būs dati no kā kaut ko konstruēt, nevis 3 lapiņu atskaite būvvaldei.


tādi kantori, kam pašam sava zonde, kas ir kalibrēta un rāda, ko vajag latvijā tik pāris ir. bmgs, l4, vkb, melioprojekts un vēl pārītis.

B. Sadauska Wrote:
-------------------------------------------------------
> ..biju pārsteigta izsaucu ģeologus
> izrādās ka puiši arī nodarbojās arī ar
> pamatu nostiprināšanu, ... pēc ilgām debatēm
> piekritu, lai veic pamatu nostiprināšanu
> izmantojot skrūvpāļu metodi, atbrauca ģeoloģi
> veica grunts zondēšanu secināja ka
> ģeologu un pamatu nostiprinātāju kontakti
> šādi: Mob tel: 28846856

Nesapratu, puiši, kuri pārsteidzšā kārtā tieši nodarbojās arī ar pamatu nostiprināšanu vai tad nebija ģeologi? Tad kādēļ sauci vēl vienus? Un telefona nr. kurš te ielikts, tikko arī ielikts no šīs pašas IP adreses tepat citā topikā par ģeoloģisko izpēti, tikai autora nosaukums cits.

Dizis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un telefona nr. kurš te ielikts, tikko
> arī ielikts no šīs pašas IP adreses tepat
> citā topikā par ģeoloģisko izpēti, tikai
> autora nosaukums cits.

Apbrīnojami… Tu arī raksti no tās pašas IP! Un tā IP (85.10.211.---) ir tāda pati kā building.lv serverim (85.10.211.171)! Tiešām apbrīnojami…

Cik pēc googles var noprast, tad spamo SIA GESL - neaktīvs PVN maksātājs ar niecīgu pamatkapitālu un nodokļu parādiem 35 tūkstošu apmērā.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 04/01/2016 07:49, labojis binary.

Šeit jāņem vērā vairāki faktori ,ēkas kopējais svars uz 1 mm2,hidroliskias spiediens,pamatu dziļums ,gruntsūdeņu svarstības un pamatu būvniecības gadalaiks plus vietejā meliorācijā.
Projektētājam,arhitektam atbildes vajadzētu būt uz šiem jautājumiem.

runāju ar būvinženieri par 10x20 plātni vienstāva koka karkasam, šis visai skeptisks, jo grunts ir ar odziņu 0-30virskārta 30-~200 laba smilts, ~200 - 600cm nenosakāmas izcelsmes maisījums kas visvairāk sastāv no kūdras, melnzemes bet ir ar kaut ko līdzīgu dūņai kādā kārtā, no 600cm smilts. Gruntsūdeņi 170cm. mana doma bija norok tos 30cm un +~100cm blietēta smilts uz kuras armēta plātne. Būvinženieris baidās atkal, ka tā visa plātne var sākt sēsties uz kādu malu. ir kādam pieredze ar šādām gruntīm un lielāka izmēra plātnēm ?

ps otru identisko postu admins varētu izdzēst no otra topika, šis būs atbilstošaks topiks

Konstruktors vienkārši neprot rēķināt plātni (ierasta un LBS atzīta problēma). Kā jau minēju tepat pirms dažiem gadiem, plātne, pat ja staigā, staigā kopā ar visu māju nevis kaut ko lauž.

nu arguments bija, ka var nosēsties uz sānu visa plātne, laikam šitā [www.youtube.com]

Ja nesagatavo pamatni (kas ir cēlonis video redzamajai mājai, tur laikam pat pamatnes stūris tika izskalots), tad ne tā vien var aizbīdīties.