problema tada ka pagajušaja gadā tika izbūvēts mansards. pirags tads- pilnais deļu klajums virsu kausejamais rubikis un plikksti. pie spares pienaglota lakta 2cm (kura veido gaisa šķirbu) tad starp sparem ar makroflex tika ieputots 100mm puķiks. zem puķija 100mm vate un reģipsis. bez plevem bez nekaa. tagad paardot vala ir manams mitrums uz putolastu(starp vati un putolasta) saize ir ,vainigs esmu, tagat jakuļas ara kur problema starp kuru kartu kadu plevi jaliek? saprotu ka nav tradicionala siltinasanas versija bet neizprotu no kurienes mitrums,

Mitrums rodas no telpas plūst cauri vatei un atduras pret puķiku kas šinī gadījumā ir kā tvaika bareja. Labāk būtu bijis ja būtu licis otrādi sākumā vati pēctam puķiku.
Kas attiecas uzbroblēmu diez vai ar pēves palīdzību vairs ko var atrisināt, jo cik zinu vatei uz augšu ir jāēlpo un nekas labs nebūs ieslēdzot viņu no abām pusēm... iespējams kļūdos. Risinājums noteiti būs dārgs un saistīts ar kapitāu pārbūvi.

esmu jau samierinajies ar launako, bet nu vel taka gribas pazondet varbut vel ir kas labojams, neticu ka mitrums no telpas iziet caur regipsi un vati bez kondensesanas pa celam. man domat ja tas mitrums nak no iekspuses tad jau vajadzetu vinam kondenseties turpat pie regipsa, un ka ir ar tiem putoplasta putejiem kuri visas malas piepus ar pukiku,

Mitrums pārvēršas par kondesātu tur ir kur "rasas punkts", šādā konstrukcijā rasa punkts ir uz putuplasta un nekādi brīnumi te nav.

ja putoplasts butu 150mm tad kondensatam nevajadzetu but?

Problēma ir tajā,ka montējot putuplastu ir diezgan sarežģīti aizpūst ar putām putuplasta savienojumus visā tā biezumā.Iestrādājot putuplastu tas būtu jāmontē ar 1cm spraugām lai tās varētu vienmērīgi aizpūst visā biezumā.Praksē bieži redzēts,ka putuplastu sasprauž itkā cieši kopā,bet tur kur tas īsti nepieguļ no virspuses tiek piepūsts ar putām.Domāju,ka tieši putuplasta nekvalitatīvā iestrāde lielā mērā varētu būt vainīga pie tā,ka rasas punkts iekāpis tik dziļi uz telpas iekšpusi.

o beidzot kads pratigs cilveks :) es domaju tapat , k kur palikusas spraugas starp savienojuma vietam, un tur lien lauskis ieksaa :) tadel ar kondensejas. kadas alternatives varetu but putam? ja tai vate apaksa neienak mitrs auksts gais no aras manuprat tur nevar veidoties kondensats, no apaksas ja naktu tad jau tas regipsis butu izjucis. (iedomajos ka mosk kada pele no auksas sastradajusi bledibas)

Skatīt līdzībās [www.building.lv]

arturs121 Wrote:
-------------------------------------------------------
> ja tai vate apaksa neienak mitrs auksts gais no
> aras manuprat tur nevar veidoties kondensats,
Kondensāts veidojas gaisam atdziestot.Āra gaisam ienākot telpā tas uzsilst un tā relatīvais mitrums samazinās neatkarīgi no tā vai tas telpā nokļūst caur logu,durvīm vai nekvalitatīva siltinājuma spraugām.Problēmas veido telpu siltais gaiss, kas nokļūstot vatē,strauji atdziest.

nu bet ta varetu but, ka ja tur ir sprauga starp putoplastu kur ienak aukstais gais tur ar rodas kondensats

Jebkurš teorētiskais modelis parādīs ka uz putuplasta ir kodensāta rašanās risks [www.u-wert.net]
Un tur nav nekādas saistības ar spraugām...

Kondensējas tajā vietā, kur ir rasas punkts. Kurš nu nekādi nevar sanākt starp plēvi un reģipsi. Pieņemot, ka reģipsi Tu liec apsildītā telpā, nevis ārpusē.

Un kas ir "putoplasts", "putolasts", "rubikis", "plikksti"?

Pirms publicē tekstu, pārlasi!
Teikumu sāk ar lielo burtu, beigās liek punktu, izsaukuma vai jautājuma zīmi. Komatu teikuma beigās neliek.
Cieni Latviešu valodu!

Teorētiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jebkurš teorētiskais modelis parādīs ka uz
> putuplasta ir kodensāta rašanās risks

Tad jau man visām saldētavām sienas pludotu!
Ja rasas punkts pārvietojas polistirolā - viss kārtībā.

Sniegavīr, ietin saldētavu 10cm vatē un pavēro kas notiks.

Teorētiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jebkurš teorētiskais modelis parādīs ka uz
> putuplasta ir kodensāta rašanās risks.
> Un tur nav nekādas saistības ar spraugām...
Tīri praktiski manā skatījumā tieši spraugas ir vainīgas,tās dzesē gaisu,kas vatē pārvietojas no telpas. Tīri teorētiski-protams,jebkura neelpojoša materiāla iestrāde rasas punkta zonā kurā ir gaisa apmaiņa,radīs rasas izkrišanas risku uz tā.Praksē tas ir visai relatīvi (šajā gadījumā) un viss ir atkarīgs no iestrādes kvalitātes.

Spraugas no ārpuses taisni palīdz žāvēt, jo aukstais gaiss no ārpuses uzsilst un kaut mazliet savāc mitrumu, ja strādā vilkme gaisa spraugā virs siltinājuma. Tas ir kā auto kondicioniera aukstais gaiss ātri uzsilstot nožāvē norasojušu vējstiklu no iekšpuses, jo no silta gaisa tas tikai vēl vairāk norasos. Manuprāt jāliek plēve no iekšpuses un gaisa sprauga starp plēvi un riģipsi, kurā konvekcija un žāvēšana notiek telpas iekšpusē no grīdas uz griestiem plus ventilācijas kanāls griestos uz āru, lai telpā daudz maz var darboties cilvēki, kas ir galvenais tvaika avots. Galvenā domāšanas kļūda visos gadījumos ir tā, ka cilvēki iedomājas, ka mitruma avots ir aukstais gaiss, bet ir tieši otrādi- tas rodas atdziestot uzsildītajam istabas gaisam un cilvēku 37 grādu izpūstajam tvaikam. Ja mēs kaut kur ielaižam no lauka aukstāko gaisu, tas tikai telpas žāvē un mitrumu samazina. Tā ir normāla telpu vēdināšana vai tā istaba vai sprauga jumta vai sienas siltinājumā. Ļoti gribās saglabāt siltumu- bet visu nevar gribēt ventilācijas nolūkā daļa siltuma jāzaudē.

arturs121 Wrote:
-------------------------------------------------------
> neticu



Ar ticību uz baznīcu, būvniecībā jārēķinās ar fizikas likumiem.


Pašlaik no apraksta izskatās, ka putuplasts praktiski nepilda siltumizolācijas funkciju (izmesta nauda). Teoretizēšana par rasas punktu ir dažiem kā medusmaize, man vairāk svarīgi, ka tvaiks no istabas nokļūst vatē un attiecīgi tam ir iespēja kondensēties, kurā tieši centimetrā, galīgi nav svarīgi. Vate slapja un arī pārstāj pildīt siltumizolācijas funkciju. Ne velti visās instrukcijās par tvaika barjeras ierīkošanu minēts par šuvju līmēšanu. Bet te tvaika plēves nav vispār. Arī 200 mm kopējā siltumizolācijas biezuma jumtā ir so so, vismaz 230-250 mm derētu.

Kā labot esošo situāciju? Nu bez visa noārdīšanas. Viens variants, izraut ārā vati un salikt putiku arī vates vietā. Un rūpīgu tvaika izolāciju aiz reģipša. Otrs variants, uzlikt tikai tvaika izolāciju un cerēt uz labāko. Varbūt, ka tā vate caur spārēm lēnām izžūs, un tālāk viss būs labi.

Noārdi visu līdz tai 2 cm latai, ieklāj vēja vates plāksnes, piemēram was25t, tad visu spāru biezumu sapako ar vati, teiksim paroc extra vai knauf - ar to patīkamāk strādāt un turas labāk starp spārēm - nevajag nekādus striķīšus vilkt kā daudzi dinozauri iesaka. Tad attiecīgi sit šķērslatas, teiksim 25 x 100 vai praktiski jebkuru pieejamo izmēru kas ir vietējā gaterī vai placī - der arī brāķēta vagonka utt
Uz šķērslatām ar EPS līmēšanai paredzētām putām līmē klāt 100mm putoplasta loksnes, tām perpendikulāri vēl 50 vai 100mm otru slāni, vietām pieskrūvējot ar dībeļnaglām

Tad visbeidzot ar līmi uzvelc sietu, ļauj lai nokalst un pieklauvē - ja apmierina tāda virsma, špaktelē ar uniflotu un krāso nost, ja neapmierina, vari līmēt klāt ģipškartonu, kaut divas loksnes.

Bet līdz sietam un līmei - tas ir vislētākais un labākais veids kā fundamentāli savest kārtībā šādu situāciju.

Te kāds sāks kliegt ka nav tvaika barjeras... Jā - teorētiski nav, bet ja ņem vērā ka EPS tvaika difūzija ir ~10x mazāka kā vatei, tad tiek ievērots princips, ka tvaika difūzija uz āru samazinās, kas "žāvē" konstrukciju

Viss - rīkojies! viss šeit aprakstītais ir viegli, neprasa pat 2 cilvēku iesaistīšanos, visu var paveikt vienītī..

"ka tvaika difūzija uz āru samazinās, kas "žāvē" konstrukciju "

^ uz āru palielinās - vieglāk vada tvaiku, sorry sajuka.

Un ar dībeļnaglām biju domājis plastmasas dībeļus attiecīgā garuma 150 vai 200, kuriem pa centru ir koka skrūve, to skrūvē šķērslatās skrūvgriezī ieliekot garo PH2 vai PZ2 galu,ko arī var nopirkt jebkurā bodē