Sveiki vīri,

Būvējot plātņveida pamatu no apakšas pēc projekta vajag hidroziolāciju. Krutu ģeomembrānu un vēl šuves jāsametina.

Nav domu, ka tas varētu būt, lai aizsargātu pret ūdens spiedienu, jo vieta ir sausa smilts. Kapilārais mitrums ir vienīgais teorētiskais drauds.

Jautājums - vai plēvi ar dārgu nosaukumu ģeomembrāna nevar aizstāt ar parastu polietetilēna plēvi? kapilāro barjeru izveido un neredzu, kas viņu tur zem betona varētu samaitāt.

Otrs jautājums, vai nav lietderīgi ģeomembrānas vietā ielikt par to naudu ne pārāk biezu putuplatu. Ir gan barjera kapilārajam mitruma, gan papildus siltinājums. Caur putuplasta šuvēm tak neko daudz nesakapilārēsies?

Pastāvīgi apkurināmai ēkai diez vai vajag siltumizolāciju lejup. Savukārt, ja grīdas virskārta būs radiators, tam pilns plāksnes biezums būs par inertu, tāpēc putuplastu vajadzēs virs.
Šķūnim ielēju plākenes pamatu uz neliela uzbēruma, uz smilts bez kādām plēvēm. Jumta pārkares gan arī teju metrs. Nekad neatceros redzējis plāksni mitru.

Cik nu saprotu, ģeomembrānas funkcija tomēr ir cita, ne (tikai) hidroizolācija.

Plātnes siltinājums vispār no citas operas.

Te viens grīdas pīrāgs no reāla projekta (atvainojos par slinkumu tulkot):

Покрытие пола
Выравнивающий слой 20 мм
Монолитный бетон с отопительными трубами 60 мм
Пенополистирол ЭППС 200 100 мм
Монолитная ж/б фундаментная плита (бетон B25) 250 мм
Гидроизоляция (пленка)
Пенополистирол ЭППС 200 2 слоя 200 мм
Геотекстиль
Утрамбованный песок
Утрамбованный грунт с щебнем

Kāda gan tai membrānai var būt cita funkcija? Tā jau ir vienkārši bieza un stipra plēve. Nejaukt ar ģeotekstilu,tas ir kas cits.

Mitrā vietā es redzu jēgu, ka pamats ir ievīstīts milzu prezervatīvā. Pavasara ūdeņi nevar ar joni sūcināties betonā. Bet nu ja pamatne ir sausa smilts piekalnītē, nu kam man tad tā hermētiskā membrāna?

Man joprojām šķiet, ka kapilāro plūsmu pārtrauc jebkurš biezums, kas lielāks par 0.

Maigi ieklājot mitruma plūsmu pārtrauks visplānākā kule, tomēr, ja kaut vai čamdot salīdzināsi 0.2 un 1 vai pat tikai 0.5 mm biezas plēves, sapratīsi, ka tie ir dažādi materiāli kaut vai mehāniskās (un droši vien arī ilg-) izturības ziņā.
Es, ja ēka pacelta, plāksnei apakšā neliktu neko, toties taisītu vismaz 20 cm malas uz augšu (kā vannai), un virs tām gan labu hidroizolāciju.
Tiesa, plēves mēdz klāt ne tikai dēļ mitruma, bet arī dēļ radona...

jtdesign minētie 10+20 cm putuplasta man šķistos iederīgi pasīvmājai uz mūžīgā sasaluma (vai arktikas ledāja, lai to neizkausētu)...

Nu man pirtiņai plātņveida pamats, bez kādām plēvēm apakšā, vieta diezgan mitra, apakšā tikai putuplasts 50mm, nekad neesmu manījis plāksnei mitrumu no apakšas. Putuplasts lieliski izolē no kapilārā mitruma.

Te atkal sākas arhitekta (Ctrl+C)> (Ctrl+V).. tu taču par domāšanu nemakšā, bet tikai par smuku bildi.

Man ar liekas, ka tas piemērs ar grīdas/pamatu pīrāgu uz puslīdz ierastas grunts būtu sodāms pēc kāda Krimināllikuma panta par izšķērdēšanu.

Bet tā ar arhitektiem ir, ja pastāv 0,001% arguments, ka kādu parametru vajag, tad tas tur būs par visiem 100.

Un cita starpā - man to izolāciju ir iezīmējis konstruktors jeb būvinženieris. Bet tie jau no tiem pašiem māliem :)

Bet tev par tavu naudu visas tiesības prasīt pamatojumu šada ģeotekstila izmantošanas pamatojumam pamatos... kādu ekonomisko efektu ēkas stiprības pastiprināšanai tas dod un tad par cik tu vari samazināt pamatos izmantojamā betona vai metāla stiegrojuma daudzumu.
Es personīgi domāju, ka ēkam lielāku postu nodara virsmas ūdeņu neorganizēta novade un pamatnes uzirdināšana ... un vai šos postījumus glābs ģeotekstils??