Kā praktiķis apšaubu tik niecīga izmēra U-veida profila efektivitāti uz tik lielu laidumu. Jāņem vērā tas,ka šāds profils dos izliekumu pat pie salīdzinoši nelielām slodzēm-pārlūšana nedraud arī nepastiprinātai sijai. Efektīgāks būtu khe piedāvātais risinājums-pielīmēt sijām no apakšas un saskrūvēt ar savilcēm papildus 100x200 koka brusu,tādējādi palielinot sijas darba augstumu līdz 300mm. Savukārt piedāvātais 120mm U profils uz vairāk nekā 5m laidumu pat pie 100kg slodzes sijas vidū dos izliekumu 3-4cm (pēc izjūtas) To visu var mēģināt sarēķināt,bet domāju,ka daudz nekļūdos.

Uz vietas būvobjektā nevar garantēt salīmēta koka siju monolītumu, ja jūs palasītu literatūrā, kas šādam kvalitatīvam darbaspējīgam līmējumam vajadzīgs?
Ja aplēse rāda, ka pasiju laidums netur slodzi, tad efektīvākais risinājums ir 45 grādu leņķi iestrādātu slīpu spiestu atgāžņu izveidošana, kas samazina pasijas laidumu.
Pasija šādā gadījumā pārvēršas par daudzlaiduma statiski nenoteicamu konstrukciju, taču ja nav nepieciešama augsta precizitāte, respektīvi materiāla ekonomija, tad pietiek posmu starp balstiem uzskatīt kā brīvi balstītu siju.

Tieši tāpēc,ka līmēšana notiktu objektā bez preses palīdzības, arī bija doma sijas paralēli saskrūvēt ar savilcēm.Poliuretāna līme ir ļoti pateicīga šādu, nepārāk precīzu, plakņu salīmēšanai. To ar labiem rezultātiem izmanto konstrukciju protezēšanā,kur kopā tiek salīmētas tieši tādas-neēvelētas plaknes. Ņemot vērā lielo salīmējamo plakņu laukumu-šaubas varētu būt vairāk teorētiska rakstura.

Zodčijs nav tik gudrs - lai nu atvaino profi būvinženieri un citi - es noteikti kļūdos definējumā - iekrita prātā skanīgs apzīmējums krievu valodā "žostkoje sojeģiņeņije" un es to kaut kā notulkoju, domādams to, ko veči jau pieminēja - saskrūvēšanu: Vītņstieņi, šeibes,uzgriežņi - tad abu elementu vertikālā dimensija (kaut daļēji ) strādā kā vienota un vairāk kā blakus pieskrūvēti - nevis vienkārši tāpat no apakšas pieliktu- pastutētu - tad strādā katrs atsevišķi - tad nav nozīmes likt apakšā - tas pats likt blakus - pretestības momenti vienkārši plusojas). Bet līme škiet gan ir lieka - strādās bultskrūves . Liecē slogotas pasijas apakšpusē ir stieptā zona ( nu kā lokam ārpuse)- un diez vai kāda līme var turēt tik lielus spriegumus - kad augšējā, cenšoties izliekties vidusdaļā, apakšējo pastiprinošo siju spiedīs nost no sevis. Bultskrūves visu uzņems, vai ta nē? Kam ta tā līme - sirdsmieram un nopietnībai tikai ?- blakus liktus līmēt varbūt ir nozīme !
Praktiķis uzķēra - nu ka U profils štruntīgs - tieši tā. Vienu pašu to jau arī nedrīkst šādi lietot - tas ļogās - un tad profila vertikālā sieniņa savai pretestībai atbilstošu slodzi nevar uzņemt !!! Tikai kopā pa diviem vai klāt pie kaut kā (blakus) - piemetināts vai pieskrūvēts- un šai gadījumā, ja pareizi sapratu - kopā saliktu abās pusēs - strādājot kopā ar tām (kompensējot trūkstošo pretestību - kas aptuveni vienāda ar divu koka siju 12x20(h) pretestibu.
Tērauda pretestība stiepē ( liecē slogota) ir ap 16 !!! reižu lielāka par Skuju-koka pretestību!!! Pareizi iestrādāts dzelzītis tur vājprātā daudz!
Profi inženieri varbūt oponētu par risinājuma varianta pareizumu, bet privātmāju siju, pasiju laidumi un slodzes uz to tekošo metru ir špicka salīdzinot ar lielveikaliem un praksē arī profi bieži vadās pēc veselā saprāta ne pēc burta.
Zodčijs laikam ar vienu aci skatījās vecu komēdiju vai arī olimpiādi un piemirsa aprakstīt vēl vienu variantu.
Starp citu, Brinkmaņa k-gs , atgādina par būtisku lietu - par plaisām zem...
Man nesen profs konsultējot atgādināja - koka sijas 1-2 st. privātmājā var jau arī likt pa taisno uz blokiem (arī Aeroc) un iztikt bez armētās cem.javas 5 cm joslas(vismaz). Bet zem pasijas galiem - lai arī koka - armētai betona atbalstplātnei sienās ( manuprāt min.10 cm biezumā pietiktu - tēraudam skaitās min. 20 cm) būtu jābūt ......vai projektā kaut īsas piezīmes formā ir kas minēts? - Ja nē, tad projektētājam bikses nost un pa.....dupsi!

Un vēl tas variants, ko gribēju ieteikt Wee jau pirmā brīdī, un uz ko, man šķiet, tieši vai netieši norāda arī Brinkmaņa k-gs! Tas ir - es piedomātu, kādā veidā var samazināt pasiju brīvo - nesošo laidumu "pa vecai modei".
Tavā Wee situācijā apmēram par 1,2-1,4 m..... Jāpabalsta pasijas ar stabu apm. 1,2-1,4 m no vienas sienas (vai arī ar 2 stabiem abās pusēs katru apm. 0,6-0,7m no sienas līdz staba asij.
Ja grīda uz grunts vēl nav izbūvēta - nav nekādu problēmu, ja ir izbūvēta betona pamatkārta - vienalga ir vērts palauzīt šo to un rīkoties apmēram šādi:
1) ar koka 20x20 cm stabu (vai tērauda dubult T-veida Nr.14-16,cauruli vai kvadrātprofilu - apšūtu ar koku), pabalstām pasiju minēto 1,2-1,4 m attālumā no sienas ,stabu savukārt balstot uz stabveida pamata - max. 40x40 ar pēdu - max. 60x60x20(h), min. 50 cm zem grīdas līmeņa minēto 1,2-1,4 m attālumā no sienas, zem pasijas tai pusē, kur tas netraucē telpas funkcijai un varbūt pat bagātina inter-jēru , plus rociņas stabam (atgāžņi), ja patīk.
Ja man tāda situācija būtu, tad noteikti šādā variantā mēģinātu darīties - jo nav pārliecības par pasiju atbalstplātnēm - Stabu liekot samazinās slodze pasiju galos uz sienu!
Un ārpus tēmas ir interese : a) vai tādas 20x30(h) pasijas tiešām bija projektā un vai tās nebija domātas līmētās( vai ta gateri pie mums ņemas tādas izzāģēt? vai nebija tērauda profilu variants ieteikts) .b) vai 2,4 m garās sijas projektā tiešām bija paredzētas 10x20(h) ( jo pietiktu ar 5x20 + spraišļi) c) vai bija pamatoti iemesli, kāpēc pārsegums netika veidots ar sešmetrīgām 15x20 vai 10x25 sijām, liktām pretējā virzienā ( un bez pasijām!)
d) un kurā reģionā kuri projektētāji sniedza pakalpojumus?
Mani tas tā īpaši neinteresē, bet "reklāmiņu"- pozitivus vai negativus - izplatīt vajag obligāti!
Lai citi būvniecības procesa uzsācēji būtu informēti ! Tu tak inkognito!

Zodčijs- visa jēga ir tieši līmē. Bultskrūves vajadzīgas tikai tāpēc,lai līmēšanas brīdī sijas varētu maksimāli saspiest kopā. Vēl variants līmes vietā starp abām sijām visā laukumā salikt abpusējās naglu plates un tad saskrūvēt,bet vienkārši saskrūvējot jēgas tikpatkā nekādas.

Naglu plates jau cita lieta. Tēraudam aplēses pretestību individ. būvēs šķiet pieņem ne mazāku par 2100 kg/cm2 - d=12 mm stienis stiepē tur 2 tonnas, ja tik nekļūdos. Vēl ir aploces - stīpas.

Vertikāli vītņstieņi ar ne jau parastām šeibēm domāti.... nu aizmirsu nosaukumu...plātnes ...uzlikas.... nu nav būtiski - attiecīgi bieza tērauda ar attiecīgu laukumu 8x8 cm piem.. Nezinu kā - ja tādu variantu jāizvēlas par vienīgo iespējamo - jāpieslēdz būvkonstruktors, ne pašam jāķimerē - sabojās materiālu. Ir pabūts dažādās vecās un jaunākās mājās kopā ar būvinženieriem un citādi.

Bet līmēt divus - patiesībā frēzbaļķus vienu zem otra, ar plakanām virsmām kopā un vēl būvē uz vietas - nu nezinu - nav ne redzēts, ne dzirdēts. Pat, ja tas notiktu rūpnieciski - varētu papētīt līmēto siju šķērsgriezumus - kādi tie ir - kaut kādi saguļoši zigzagi - daudzas kārtas pa vertikāli - slotas princips - un visticamāk obligāta prasība balstīt sienā siju tās pilnā augstumā.

Un vēl, ja esošais izžuvušais baļķis būs kaut ar dažu milimetru izlieci vidū, un tā tas mēdz būt - tad ne ar kādu spēku būvē uz vietas to neiztaisnos - sagraus vēl sienu - es neprovētu.

Tad ir uz staba pabalstīta pasija ar dubultu posmu ( Baļķi kopā ar skavām,dekorat. stīpām,vai vienkārši uz tapām) un kas pastutēts ar atgāžņiem pret stabu. Neatceros kā to sauca , bet izsenis pielieto kā jaunbūvēs tā pārbūvēs.
Amerikāņu žurnāli Wood Construction Design ( nosaukumu neatceros precīzi) kādreiz redzēti - visādi dizainiski brīnumi no atsegta koka (ar met. stiprinājumiem) kādi pie mums reti - mūsu arhitekti noteikti izmanto ideju smelšanai. Amerikāņu kalniņi arī kokā taisīti.

Wee situācijā prātīgākais meklēt pabalsta iespēju ar stabu.

Zodčijs. Neapšaubāmi- varianti divi 1)Sija jābalsta (stabs istabas vidū) 2Jānomaina pret atbilstošas nestspējas sijām. Izmaksas sedzamas uz tāmē neparedzētu darbu izmaksu rēķina. Domāju,ka autors,vērsdamies pēc padoma,cer uz vienkāršāku un darboties spējīgu risinājumu. Saskrūvējot siju tā nedarbosies kā viens vesals,un lietas būtība nav vītņustieņu stiepes izturībā,ne arī paplākšņu izmēros.Būtība ir tajā,ka urbums kokā zem slodzes padosies (dos lufti) lai cik precīzs tas sākotnēji arī nebūtu Nav taču sarežģīti mājas apstākļos paekspermentēt; divas līstes salīmē,bet otras divas saskrūvē-tad salīdzini. Saskrūvētās-praktiski darbosies katra atsevišķi.

Nestrīdos - un ja tā padomā - nesošu pamatīgu izmēru siju (baļku) caururbšana - laiduma vidusposmā - patiesībā ir nejēdzība un kokmateriāla zaimošana !!!
Caurums...mazāka noturība...jāpalielina izmēri...utm.... bet visprātīgākais jau no tā izvairīties vispār !!!

Tēmas autors vai nu vēl domā - vai arī sācis Razbiralovku - tā arī palika nesaprotams - kāpēc ar Baļķu izmēriem "Bišķīt" kļūda sanākusi - ar divām 20 x 25(h) šķiet pat būtu pieticis.

Ir labi - autoram nu pilna galva piestāstīta - un jācer, ka viņš nepārdomās situāciju labot tagad un tūlīt - kamēr iet būve - ņems kādu profiņu pie rokas un risinās - neatstājot to uz Kādreiz Kautkad !