Celtnieki liekot jumta spāres, lai tās būtu vienā līmenī, vairākas spāres savienojumu vietās ar mūrlatu pacēla uz augšu ar spāru leņķu un skrūvju palīdzību, respektīvi iegriezumi spārēs sanāk augstāk un nebalstās uz mūrlatas. Sanāk, ka šīs spāres faktiski balstās uz pāris skrūvēm, spāru leņķī. Vai šāds risinājums ir pieņemams?

Metāla leņķu stiprināšanai jāizmanto speciāli šim nolūkam domātas enkurnaglas-skrūvēm tur nav vietas. Šādas līdzināšanas nepieciešamība ir neprecīza darba rezultāts.Lai nebūtu šādu piepaceltu spāru,pareizāk ir nosēdināt zemāk tās,kas ir par augstu,nevis piepacelt tās kas pa zemu. Ja tomēr "vilciens jau ir aizbraucis" tad ieteiktu spārei panākt balsta efektu ar finiera starplikām un leņķus no abām pusēm stiprināt ar iepriekš minētajām naglām. Skrūves jumta konstrukcijā izmanto tikai montāžas procesā -ērtībai-lai būtu vienkāršāk kautko pajaukt vaļā un palīdzināt. Pēctam vis jāpārnaglo neņemot vērā skrūvju esamību.

Kā tur īsti ir ar tām enkurnaglām? Vai to galvas tiešām noturīgākas kā pareizām kokskrūvēm ar tiem pašiem izmēriem. Dzirdētie stāsti, ka "sākumā saskrūvēju, tad aprāva skrūves, tad pārnagloju un turas" nav tā, ka sākumā bija zaļi materiāli vai lietus ietekme, kamēr jumta konstrukcija nav pabeigta, bet pārnagloti tiek izžuvuši un jau nostabilizējušies kokmateriāli. Vai kādam ir novērojumi kā PILNĪGI VIENĀDOS apstākļos uzvedas stiprinājumi ar vienāda izmēra skrūvēm un enkurnaglām?

Skrūvēm vairumā gadījumu uzrādītais diametrs katalogos ir vītnes ārējais izmērs - noņemot vītni, reālais diametrs ir mazāks --> šeit jau rodas nestspējas atščirība ar tā paša izmēra naglu...

Mūrlatu "aizmirsa" nolīmeņot? Cerams, ka vismaz šādiem celtniekiem jāmaksā maz, nu tā, lai pa aliņam dienā iznāk, bet ne vairāk.

Vai kādas ilūzijas par celtnieku kvalifikāciju. Faktiski tie ir labākie celtnieki no visiem, kuri bijuši. Tādi par mazāk kā par 50 aliņiem dienā nestrādā.

Un kāpēc viņiem tā nestrādāt, ja vēl par to labi samaksā...???
Kā jau rakstīju iepriekš citā postā, nekvalitatīvi strādnieki ir nemākulīgu un sevis un savas naudas necienošu pasūtītāju lolojums. Vēl iesaki šos paziņam, jo pārējie bija vēl sliktāki, un tā tas turpinās...

Mani celtnieki izmantoja ciknotas enkurnaglas d5x60mm (pirku Depo). Tik resnas skrūves ir ko pameklēt. Un viņiem nepatika izliekušās spāres - šo trūkumu laboja, līdzena latojuma iegūšanai: lieko spāres daļu nokaļot, bet trūkstošo pieaudzējot ar finiera un ruberoīda gabaliņiem. Bija tiem ko noņemties.
Nekad latojuma līdzināšanai neizmantot koka skaidas, jo tās ar laiku izžūst un izkrīt ārā.
Tev varu ieteikt: Ja tavi celtnieki negribēs tās spāres papildus bastīt ar piemērota biezuma finiera gabaliem, tad lai tavs celtnieks iebāž pirkstu spraugā starp mūrlatu un spāri, bet tu uzsit ar lielu veseri pa spāri no augšas mūrlatas virzienā. Pie reizes pārbaudīsi skrūvējuma noturību. :)

Jāpiekrīt Specs teiktajam. Kā jau viss uz šīs pasaules ir salīdzinoši-tā arī ar meistariem-par jebkuru var atrast arī vēl sliktākus-vis ir nosacīti. Nelaime tikai tajā,ka ierindas pasūtītājs nav kompetents spriest par meistara kvalifikāciju,bieži to vērtē pēc cilvēciskajām īpašībām-kas arī nav mazsvarīgi. Esmu saskāries ar "ieteiktu" meistaru darbu,kurus objektam pat tuvumā nedrīkstētu laist-vismaz ar instrumentiem,bet vis protams ir nosacīti.

Ja arī tādu šaizi sataisīja, tad varēja atbalstīt tās spāres uz attiecīga biezuma finieriem, vai koka starplikām. vecās būvēs bieži redzēts, ka spāres paceltas uz koka ķīlīšiem, bet nostāvējušas gadu simtus:)

Nu tukšumos koka ķīļus liku salikt, bet ir bažas, ka tās koka skaidas, ko tur sadzina nav jau izkritušas ārā, jo jumta pagarinājumam, kurš mājas ārpusē pavasarī izkrita gandrīz visas.

Tāpēc jau ieteicams izmantot finiera gabaliņus lai varētu ar skrūvi vai naglu piefiksēt starplikas un tās nešķeltos uz pusēm.