Kādu brīdi tā paslepus esmu palasijies šo forumu :) Vakar iemaksāju avansu par zemi un izlēmu, ka pietiek lasīt, ir laiks uzdot savus jautājumus :)

Tātad stāsts ir par to, ka domāju migrēt prom no pilsētas uz laukiem, uz Mārupi. Tas gabals ir netālu no Mārupes domes. Bruto 2k m^2, noņemot nost sarkanās līnijas paliek 1,6k m^2 Tā lielā štelle ir tāda, ka man ir 5 bērni, uz šodienu pat vecākajam vēl NAV 10 gadi....


Man ir gana daudz pašam ko darīt savā biznesā, esmu inženieris (tehniskajos jautājumos orientējos) un pašam ir sajūta ka vienkārši nav ne laika ne spēka 2 gadus kļūt par celtnieku un trenkāt pa būvlaukumu kaut kādus džamšutus

Tepat salasijos, ka uz šo jautājumu ir diezgan vienkārša atbilde - somu māja. Jau stājos sakaros ar Jāni, jau esam šo to paskatijušies.
Patlaban gaidu no viņiem kalkulācijas pāris favorītajiem projektiem: optimi 174; trend 159; Optimi 153 Classic... Cik esmu tepat sapratis, tās kalkulācijas būs saprotamas un objetīvas. Nu paskatīsim....
Foršāk jau būtu kaut kas mazliet plašāk, bet nu man nav tik daudz naudas, negribu pāriet uz roltoniem :)


Tagad - uzmanību jautājums :)
Kuras varētu būt slidenākās štelles izvēloties somus ? Vai ieteiksiet kādas nopietni izskatāmas alternatīvas ?
No praktiskās pieredzes - kā ar apkuri ? Gāze gabalam ir, bet tāpat man savā mežā ir "bezmaksas" malka. Domāju iebūvēt kādu lieku kamīnu, kurš varētu iet gāzei "palīgā", tādējādi iedrātējot kapeiciņu. Pareizi domāju ?
Rekuperācija un kondicionēšana - kā labāk ? vai - LOL nau vērc :)

Šādās ineta diskusijās vnm esmu atradis kaut ko intersantu, tāpēc vienvārdsakot: spam-on ! :)

Nepateikšu par konkrēta piedāvājuma saliekamu ēku izgatavošanas un salikšanas tehnoloģiju priekšrocībām uz trūkumiem, tikai to, ka manuprāt no tipveida projektiem tieši somu ir latvietim vispiemērotākie. Kad par mājas veidu un plānojumu būsi izšķīries, sliecos domāt, ka pasūtīt kādai vietējai firmai, kas specializējas uz "karkasenēm", būs lētāk kā pirkt no Somijas vestus moduļus.
Diemžēl iedziļināties pašam un izpildītājus pa būvlaukumu dzenāt visdrīzāk nāksies gan...
Kamīnus (ar vaļēju kurtuvi) šodien reti kāds taisa - tādā tiek rauts daudz lieka gaisa. Vai kamīnkrāsns aiz stikla vienmēr ir atklātai ugunij ekvivalenta - grūti pateikt. Bez džoulos nomērāmā siltuma uguni mēdz uzskatīt arī par vienu no mūsu būtību veidojošiem pamatelementiem. Naktī pie ugunskura neviens neskatīsies citur, kā uz uguni. Es, piemēram, drūma noskaņojuma gadījumā (ja ārā gluži nelīst vtml) eju dedzināt žagarus, un pēc stundas pasaule ir nemanot mainījusies...

Gadus 10 atpakaļ (neatceros konkrēto modeli) sanāca darboties ar tikko saliktu Somu māju. Jumts,fasādes apdare,vējtvera piebūve(tas bija vaļējs)+vēl piebūvējām saimniecības telpu.(Pāris gadus atpakaļ darbu sakarā sanāca iegriezties objektā-saimnieks ar māju ļoti apmierināts-klusa un silta.) Četru cilvēku brigāde māju salika nedēļas laikā-operativitāte par kuru neapšaubāmi ir jāmaksā+iespēja izvairīties no Džamšuta dzenāšanas pa būvlaukumu,kas arī protams tiek ierēķināts. Mans viedoklis tomēr ir tāds,ka cena ir par lielu,jo mājas karkas ir labi ja trešā,ja ne ceturtā daļa no kopējo darbu apjoma.Vizuāli protams, izskatas,ka nedēļas laikā māja gatava. Labai amatnieku brigādei,būvējot uz vietas,tas prasītu 3 -4 nedēļas- izmaksu ziņā~50-60% no gatavā varianta-tāda tā ekonomija.Var oponēt par kokmateriālu kvalitāti-Somu mājai tā ir ļoti laba. No Džamšuta,domāju, tāpat neizdosies izvairīties,bet nu tas, kā paveicas.

Runājot par karkasu cenām. Esmu koku nozarei pietiekoši tuvu un zinu, ka daži lielie LV patērētāji (runa ir par vairākām fūrēm ikdienas) dēļus ved no SWE un FIN. Jo tur ir lētāk. Jā, un vēl bonusā mazliet labāka koksne, kā arī precīzāk izzāģēts arī. Mūsējie lielie zāģētāji (vikas, kureksi utt) ir iemācijušies dēļus ļoti labi pārdot plašajā pasaulē.... Malači, protams :)

Un arī algu faktors imho nav tik liels. Ja strādā ar automatizētām līnijām, tad sanāk, ka viens soms izdara vairāk par 10 džamšutiem un kopējā pašizmaksā viņa 5 X lielākā alga, pat kopā ar iekārtu amortizāciju, izmaksās mazāk par to 10 džamšutu algu... Tas tā, mazliet ārpus tēmas

Par to būtību labi uzrakstiji :) Es arī te izlasiju labo domu graudu - tas jautājums nav par investīciju "atsišanu", bet par to vai vari atļauties dzīves kvalitāti
Es gan būtu pilnā laimē, ja izdotos savienot patīkamo ar lietderīgo - dzīvo uguni ar siltumu

Reiz kāds slavens kinorežisors saviem operātpriem teica aptuvēni tā - atcerieties ka filma ir pats lētākais mūsu projektā !
Attiecinot to uz būvniecību gribētu teikt, ka tas vai Tev ir detalizēts plāns ko vajag un alternatīvas kā to varētu sasniegt arī noteiks, vai tiksi pie savas sapņu mājas par pieejamo budžetu noteiktajā laikā un vai pēc tam nebūs visu atlikušo mūžu šis lēmums jānožēlo !

Findomo ir ļoti labas. Galvenais pats labi nosiltini pamatus un jumtu. Sienas ir perfektas, pats esmu bijis rūpnīcā kur liek kopā. Visa fīča slēpjas tajā,ka izmanto
1. Koksni tur kādas tur klases (zaru skaits uz tekošo metru), respektīvi kvalitatīvs.
2. Vati nevis stūķē izveidotā karkasā, bet karkasu liek apkārt vatei kura ir uz galda.
3. Un no siltuma viedokļa manuprāt pats svarīgākais ir tas, ka viņi pasūta vati priekš sava karkasa izmēriem, respektīvi tā loksne ir platumā, garumā un biezumā vienā gabalā, respektīvi bez šuvēm. Sanāk tāpat kā ar pūšamajām vatēm. Par ventilāciju gan jāpadomā, jo tomēr no iekšpuses tvaika barjera ir plēves izskatā un kas protams ari ir pareizi.

Niks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Rekuperācija un kondicionēšana - kā labāk ?
> vai - LOL nau vērc :)

Šajā sakarā vēl viens variants - ienākošo gaisu laist nevis caur logiem un caurumiem sienās, bet caur trubu, kas ieguldīta zemē. Būs gan vasarā mazliet vēsāks gaiss pieejams, gan ziemā ienākošais nebūs gluži -20°C. Jāpadomā, kā cīnīties ar mitrumu tādās trubās. Vai risinājums ir labāks vai sliktāks par rekuperāciju - tas katram pašam jāizlemj…
Par šo risinājumu gan labāk lai zinātāji pakomentē - man pašam zināšanu par to tīri tik daudz, cik pa ausu galam dzirdēju un atzīmēju pierakstos, ka būs jāievāc vairāk info par risinājumiem, kad pašam kļūs aktuāli…

Te viens rakstija ,ka somiem labāka koksne...domāju ,ka tās ir muļķības...esmu mācijies arodenē par galdnieku un nedaudz augstskolā tieši saistībā ar koku,pasniedzēji bija diezgan zinoši cilvēki,lektors bija no koksnes ķīmijas institūta un visi kā viens apgalvoja,ka Latvijā augusī koksne(priede,egle) ir viena no labākajām pasaulē,tapēc nedomāju ,ka somiem ir kkas labāks,par zāģēšanu un izmēriem gan varu piekrist.

Par to koksnes stiprību... domāju, ka lielākā daļa ir kautreizi savā mūžā redzējusi koksnes gadskārtas - tur ir biezās strīpas un šaurās strīpas.

Mana loģika tāda (neņemos 100% apgalvot): jo blīvākas gadskārtas koksnē, jo tas stiprāks:
- Pieņemsim, ka Latvijā koks ir vidējas stiprības
- Somijā tas ir stiprāks, jo tur īsākas vasaras - koks lēnāk aug - blīvākas gadskārtas
- Amazonē tas ir švakāks, jo vasaras ir garākas - koks ātrāk aug - retākas gadskārtas

Bet, lai nebūtu jāfilozofē, manuprāt, kokmateriāls ir nopērkams klasēs ar attiecīgi augstāku vai zemāku stiprību neatkarīgi no kuras pasaules malas tas nāk...

Pirkt to konstruktoru Somijā un vest šurp. Šeit sameklēt brigādi, kas prot tādas mājas montēt. Pirms tam, protams, pamati, pievad- un izvadtrubas.

Mārupe, protams, nav Vecrīga, bet rajonu pie domes saukt par laukiem vajag labu fantāziju :D

Earth heat exchanger ieplūstošajam gaisam pēc priekšrakstiem taisās no īpašām trubām ar apsudrabotu iekšpusi. Tai pat laikā daudz kur taisa no glazētas keramikas vai pat parastās oranžās kanalizācijas, un neaugot tur nekādi pelējumi. Jāielūkojas sava pagraba trubā - līdz šim bija normāli oranža un tīra. Kaķis tur mēdz līst, laikam ar kažoku izslauka;)

Man ir ļoti laba pieredze ar Somiem - tuvos kaimiņos ir un esmu piedalījies šīs mājas tapšanā no A-Z.
Tā pavisam īsos vārdos - būs dārgāk un lēnāk par parastu māju.
Kāpēc - varu detalizēti apskaidrot: Buvalukuma sagatavošana jāveica pašam, pamati - pašam, visas komunikācijas pašam, grīdas pašam. Finndomo atbrauc un uzliek karkasu, kurā gan jau ir iestrādāti logi un durvis. Jumta nav, iekšsienu nav, ārējās apdares nav, siltinātas ir tikai sienas - pārējais nekas nav. Pirmkārt karkass ir precīzu izmēru, tas nozīmē, ka vajag ļoti kvalitatīvus pamatus, ar vertikālo un horizontālo izmēru pielaidi pa visiem pamatiem <5 mm, citādi karkass nebūs taisns.
Mūrējot no gāzbetona šīs problēmas atkrīt, turklāt, ja ir normāli mūrnieki, pāris nedēļās tāpat būs gatavs - atliek jumta konstrukcija. Tālāk tāpat viss jādara pašam - skurstenis, iekšsienas, jumta segums, pārseguma vai savietotā jumta siltināšana, ārējā apdare, iekšējā apdare, komunikācijas iekšpusē utt.
Principā ne ar ko neatšķiras no mūrētas mājas, tikai daudz dārgāk.
Plusi - sienām ļoti laba siltumizolācija, logi un durvis ir par kārtu labāki, nekā parasti pieņemts likt pie mums, projekts ļoti detalizēts ar visiem aprēķiniem utt. Jumta un nesošā konstrukcija ļoti labi pārdomāta no stiprības viedokļa - pie mums neviens pat līdzīgi nebūvē. Kokmateriāli - te nu gan atļaušos pasmaidīt par bāleliņiem - ar garantiju - tādas brusas un dēļi, kādi nāk no Finndomo, pie mums praktiski neeksistē, vai nopērkami pie retajiem eksportētājiem. Viss ir ēvelēts, kalibrēts, ar stiprības klases zīmogiem, uz 6m brusām var lineālu pārbaudīt - zaru nav. Ne velti celtnieki, kas strādājuši Skandināvijā saka, ka komateriālu kultūra viņiem ir citā dimensijā. Pats fakts, ka viena tāda paša izmēra brusa var turēt slodzi 6x mazāku, atkarībā no kokmateriāla klases (runa ir par vienu un to pašu priedi), jau vien liek aizdomāties - pie mums pat tādu jēdzienu kā komateriālu klases 99.9% celtnieku un konstruktoru/arhitektu nav dzirdējuši, kur nu vēl izmantojuši praksē.
Mīnuss ir tas, ka zem iekšējā reģipša ir plēve un borējot elektroinstalācijas kārbu caurumus, mūsu dibenroči elektriķi plēvi pārplēš. Kā izrādās, somi kaut kā viltīgi to reģipsi izzāģē, tad ar fēnu silda plēvi un uzmanīgi iespiež kārbu, plēvi netraumējot. Te kaut ko tādu gaidīt ir bezcerīgi.
Kā karkasa mājas Finndomo noteikti ir kvalitatīvas, bet ja tu domā ietaupīt laiku vai naudu, tad tas ir garām. Tādus pašus logus tirgo arī pie mums, atsevišķi - tos nu gan no savas pieredzes varu ļoti ieteikt.

Sveiki, pats projektēju koka karkasa ēkas rūpnieciskai ražošanai (t.i. uz darbagaldiem) vairākus gadus, vairākām lielākajām ražotnēm Latvijā. Par koksnes stiprību - sienu kokmateriāls 90% ir C24 klases visām Latvijā ražotajām mājām. Nav vajadzīgs pētīt gadskārtas - ja ir noteikta koksnes klase. Visiem tas ir kalibrēts, lai vispār būtu iespējams kvalitatīvi un ražīgi strādāt.
Ar somu mājām nav bijusi darīšana, bet šķiet, ka varētu būt ok kantoris. Augstāk lasīju, ka karkass tiek likts apkārt vatei kur loksnes ir pasūtītas vajadzīgos platumos un pārsmējos - tā tiešām neviens nedara.

Somam tā kvalitātes latiņa ir nemainīgā līmenī - mūsu vietējie - saliekamo vai pussaliekamo karkasnieču ražotājiem mainīga - eksporta pasūtījumiem aiziet labākais materiāls un "pusfabrikāti"- vietējam klientam tas kas "paliek pāri" - varbūt tas par skaļu teikts - bet ir šāda sajūta - un darbaspēka kvalitāte vizmaz vidēja lieluma ražotnēs mums arī pieklibo. Kāda bijusi valsts attieksme pret pašmāju ražotāju 20 garumā - visi zinām...

Par primitīvu un daļēju rekuperāciju - vismaz siltāka gaisa pievadīšanu - ar draugiem pie "kafijas krūzes"- bija funktieris - pēc gāzes katlu "gudro" dubultčaulas dūmeņu principa - kur pa iekšējo tērauda cauruli ārā plūst karstais - un pa starptelpu tiek sūkts gaiss atpakaļ - degšanai.

Pēc šīs shēmas - veidota ķieģeļu dūmucuka (vai vēdcuka) - ar ņeržas čaulu - un pietiekoša šķērsgriezuma starpu - no kuras virs grīdas izvads + ventilatoriņš ar taimeri - gaisa padevei iekštelpās.
Varbūt izklausās smieklīgi - bet neko īpaši nemaksā. Par gaisa mitruma regulāciju - ja tāda nepieciešama - atliek piedomāt tikpat primitīvu un lētu risinājumu.

Dzīva Uguns aiz Stikla - tāpat būs Dzīva - un DROŠA - kas ir obligāti !

Nu gan te piespamojuši, tas ir labi :)
Vinsh & Andris_
1. par koksni, kvalitāti, stiprību. Rīgas priede <tm> ir ļoti laba. Tāpat kā koksne 400 km uz ziemeļiem. Starpība būs mikronos. Somu mežsaimnieki ir mazliet čaklāki par mūsējiem, atzaro vēl augošus kokus ~ 10 gadus pirms ciršanas. Zari saaug, nevis izkalst. Nu nepaliek tie melnie caurumi.
Teorētiski to var apiet - defektēt, zāģēt, fingerjointerī audzēt garumā atpakaļ. Kopumā tāds "findžerēts" dēlis būs gan stiprāks, gan ~ tanīs pat izmaksās. Tikai tam nebūs "tovarnij vid" (C)

2. jtdesign. Tieši esmu saklausijies, ka visādi līkroči to labo karkasu nepareizi uzliekot sačakarē. Tepat zemāk ir piemērs ar elektroštellītēm... Esmu noskaņojies ņemt tos Somu māja SIA zeperus A -> Z. Būs vismaz ko drātēt, ja nebūs pareizi. :) Viņu vadonis saka, ka viņu brigādēs čaļiem ir pat 10 + gadu stāžs


3. aaaa. vispirms gribu ietaupīt savus nervus :) Lai gan naudas taupīšana ir arī nervu taupīšana :) Kā jau augstāk rakstiju, domāju viņus ņemt pilnam ciklam. Viņiem ir gan pamatu lējēji, gan jumiķi. Kad dabūšu tāmi, iemetīšu te "ķidāšanai", bet "pirmajā tuvinājumā" nosauktie 650 - 700 € / m^2 par māju baltajā apdarē liekas saprātīgs cipars

4. Zodičijs. Arī laba doma :)
Norvēģu kamīnisti piedāvā poļu centrālapkures kamīnus, kur kamīns tiek pieslēgts paralēli gāzes katlam
Ir kādam pieredze ?

Ja tu ņem firmu no A-Z, tad neaizmirsti, ka par visu ciklu samaksāsi arī nodokļus. Saprotu, ka jāatbalsta arī valsts, bet nu saprātīgā līmenī tomēr.
Karkasniecei atšķirībā no bloku mājas kritiskā vieta ir siltināšana, tvaika barjera, pretvēja barjera - pietiek kaut kur nolohoties pat uz sīkumiem un ar visu siltumekonomiju ir čuš. Kā te saka - ar naglu tvaika plēvē izdurts caurums izved no ierindas 1m2 vates siltinājuma.
Vai viņi mācēs/gribēs perfekti salīmēt tvaika plēvi visās salaidumvietās, ap brusām, ap izvadiem? Vai mācēs blīvi iestrādāt vēja barjeru, vai mācēs blīvi iestrādāt jumta/pārseguma siltinājumu? Šitiem mezgliem jāseko līdzi un jau iepriekš vienoties - pirms ko šuj ciet - tev tas ir jāredz. Citādi - atbrauc uz objektu, visur smuki reģipsītis priekšā, a kas tur zem tā reģipša - atliek tikai minēt. To silti iesaku atrunāt pašā sākumā.
Ja pašam ir malka - viennozīmīgi gāzģenerācijas katls ar vismaz 2 tonnām akumulatoru.

Niks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Esmu noskaņojies ņemt tos
> Somu māja SIA zeperus A -> Z. Būs vismaz ko
> drātēt, ja nebūs pareizi. :) Viņu vadonis
> saka, ka viņu brigādēs čaļiem ir pat 10 +
> gadu stāžs

[www.lursoft.lv]
Reģistrācijas numurs, datums 40103598161, 19.10.2012
Pamatkapitāls 2845.74 EUR

Izskatās dikti jau nu "cerīgi"…

Nē, es nesaku, ka viņi neko neprot utt. Es tik vēršu uzmanību uz to, ka kantoris vecuma ziņā ir "bērna autiņos", kā arī pamatkapitāls viņiem ir minimālais, ko nosaka likumdošana priekš SIA - faktsiki izpildās priekšnosacījumi, lai viņi bez lieliem zaudējumiem jebkurā brīdī var "nozust", lai tev nebūtu ko drātēt.

Kaut kāds mistisks 10+ gadu stāžs nenozīmē pilnīgi neko.

aaaa

Ar PVN man viss kārtibā. Arī samaksājot nepazaudēšu 8)
Man tam mērķim ir pašam sava anštalte....

Par stāžu interesanti. Būs jāpārprasa. :|

Un tagad sīkāk par to katlu. 2T accu - cik ilgam laikam ar tādu pietiek ?
Un vai mūsu platuma grādos ir vērts uzlikt arī saules kolektorus ? Ja tos ieprojektē jau pašā sākumā, tad tīri ar čakars izstādīšanu varētu būt ok ?
Vai karstajam ūdenim vasarā nevajag ieviest arī vienu nelielu gāzenieku ?

Es tādai mājai esmu taisījis iekšējo apdari. Tiesa ēka bija jau kādus 10 gadus ekpluatēta. Sienās b ija 200mm akmens vate+no ārpuses 100mm putuplasts.
Ārsiena ir no tāda pīrāga, kad ja paņemtu metāla cauruli un ieksrietus, tad viņu iztriektu cauri. Man tas neliekas pieņemami. Bet nu tas tā.

Lielākā lieta, kas man nepatika bija, tas, ka ēkā ik pa 1,2m metriem bija vertikālas plaiasas no rīģipša. It kā jau kaut ko mēģinājām taisīt, bet tāpat pēc laika atkal parādījās vertikālā plaisas. Koks staigā visu laiku mitruma ietekmē.

Bet tā jau ēka bija riktīgi silta. Bet sev noteikti tādu negribētu.

wtf - koka karkasniecei vēl no āra putuplasts? "kņigu ne čital", bet izklausās aizdomīga kombinācija