pamats topošais Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cik viņam silti iekšā, nezinu.


Elektriskais konvektors un visas lietas.

Man nu ļoti iet pie sirds "praktiķa" ieteikums !! :)
Rodas jautājums-vai tas mitrums,kas būs kaut-kā ticis XPS telpā,uzsūksies vertikālajos dēļos-nesošajā karkasā ??..un pēc tam ??
Varbūt tomērt vajag dažus urbumus ārējā saplāksnī,apakšā.Varbūt grīdas līmenī zem pirmās XPS loksnes pabērt kādu apsorbentu ? Varbūt vienkārši rupjo sāli-nebūs pelējums !
Vispār mana ideja par apsorbentu manuprāt nav peļama,...var taču pašas XPS loksnes noziest ar kādu lipīgu vielu un nokaisīt ar ģipsi,vai kādu citu man vēl nezināmu apsorbentu !??

VENTILĀCIJA ? -BŪS,kā tad nu bez tās !! Vien jāapjēdz kāda diametra un cik daudz. Caurvēju izjust negribas.Tikko prātā ienāca doma-pie sienas stāvētu bulerjānis-tad vismaz viena kanāla ienākošo gaisu varētu laist caur tā apakšējo trubu. Izejošajam gaisam noteikti negribu skursteni-lai nav pastiprināta vilkme. Dušas telpai gan.Ja neko par ventilācijas diametriem nesapratīšu,likšu uz maniem 18 m3 vismaz divas diam.ap 200mm.regulējamas lūkas.Ienākošajam gaisam loģiski mazāki diametri +gaiss kurtuvei.
Kad vagons būs uzbūvēts,sapratīšu,vai svars ļauj ielikt vēl bulerjan 00,līdz ar to būtu iespēja gaisu apmaisīt arī visos stūros.
Man radiniekam ir uz pusi lielāks bulerjānis-tiešām laimīgs un apmierināts jūtas,..nakti var gulēt mierīgi neraizējoties par kurināmā piemešanu.

Atvainojos par jautājumu, bet kas ir "bulerjānis"?

Jānisssxsss: Jāni,piedod,runa šoreiz nav par Jāņiem :)
Tas ir mans latviski personiskais atvasinājums daudziem pazīstamajam zīmolam "Bulerjan".
Vai vari ko ieteikt par manis aizsākto tēmu ?

Ā, tagad kļuva skaidrs! Biju redzējis, bet nezināju nosaukumu!
Par Tavu tēmu neko nemācēšu teikt, neesmu specs, lai gan arī esmu aizdomājies par šāda veida konstrukciju - bet tālāk neesmu ticis! Atvaino! Bet bija interesanti palasīt!

Virspusēji izlasot diskusiju,kur cilvēks,lai retu reizi paliktu mežā 1-2naktis ir gatavs izgudrot un uzbūvēt vagoniņu,lai pēc tam ar ātrumu 40km/st to vilktu uz savu mežu un pēc tam atpakaļ,es padomāju ,ka tas ir kautkāds joks,bet uzmanīgāk izlasot saprotu,ka tas ir nopietni.......

Vispirms jau sveiciens censonim, ar interesi gaidīšu celšanas procesa pieredzi un autsauksmes to ekspluatējot.

Mani spriedelējumi par šo tēmu (nekādā ziņā neuztvert to, kā kautkādu ieteikumu vai absolūto patiesību - nav man nekādas pieredzes saistībā ar šo):

1) Es tvaika barjeru neliktu - konstrukcija ir plāna un pie neregulāras dzīvošanas starplaikos, ļautu tai vēdināties uz abām pusēm.
2) Manuprāt koka karkass + saplāksnis no abām pusēm varētu būt piemērotākais variants, jo tak prasībās kādas: "Lai tā būda neizjūk pārvadājot". Jautājums vai tām šasijām paredzēta kāda amortizācija? Iedomājos, ka visticamāk, ka nav... tapēc būdai jābūt ļoooti izturīgai, lai tā ar laiku nesāktu ļurkāties (laukos esmu nodzīvojies pusi savu apzinīgo mūžu un traktora piegabēs bez amortizatoriem nosēdējis pustikilgi - pēcpusi var pamatīgi apsist arī pie 20km/h pa salīdzinoši līdzenu zemes ceļu... iedomājos, kādas īslaicīgas triecienslodzes būtu jāuzņem tai būdai - protams, ja to paredz no paša sākuma jau ļurkanu, tad nekāda vaina - viss ļurkājās un amortizējās arī tad, ja no plāksteriem sastutē... atgriežoties pie koka karkasa + saplākšņi - noteikti jāsalīmē abi savā starpā papildus skrūvēšnai...
3) Siltinājums - manuprāt ar vati būtu pašvaki. Liktu to pašu putuplastu + montāžas spraugas ar putām piepūstu, lai nepaliek neviena spraudziņa - protams ir jāpameklē atbilstošas putas, lai nesanāk indi sapūst...... runājot par gāzu emisijām - nezinu, bet pastudētu.. iespējams, tas somu SPU varētu būt normas robežās emisiju sakarā + cik zinu tas tiek reklamēts, kā superlabais izolators (rādītāji esot labāki par parasto putuplastu). Minerālvati neliktu, jo no iekšpuses blīvu apdari neliktu, tādēļ pastāv kautkāds minimāls risks no minerālšķiedru putekļiem būdā... Minerālvates un visas pārējās vates neliktu, jo pārbraucienos viss tur sakratīsies un tā vate nosēdīsies (baigi pārliecināts nēsmu, bet ir aizdomas par ļoti iespējamu šāda riska esamību).
4) Dabiskais komforts. Konstrukcija būs plāna - vasarā tāpat būs karsti un kvalitātes nodrošināšanai vaidzēs tāpat ventilācijas atveres un pie tādas ventilācijas efekts no izmantoto materiālu dabīguma procentuāli samazinās... nu, ja grib dabiski, tad būs auksti - tas manuprāt...
5) Par ventilāciju nezinu... manuprāt vaidzētu izvērtēt divus variantus - viens variants - ziemā - droši vien pietiktu ar vienu caurumu virs krāsns (krāsns nodrošinātu konvekciju telpā). Otrs variants vasarā - ar vienu caurumu stūrī iespējams būtu par maz dēļ karstuma... nu es liktu divus caurumus d=~100mm ar regulējamām atverēm (būs ziemā par aukstu, aizgriezīs ciet...).

Veiksmi!

Varbūt ko izdosies izlobīt ari no manas pieredzes.
Lietojam kadus 4 gadus pa vasarām tos pārvietojamos vagoniņus, ko uzvelk smagajam uz muguras uz aizved kur vajag, nevis velk pa ceļu kā piekabi. ir 5 cm biezas sienas ar parastajiem nedubultajiem logiem. Nez vai ko daudz palīdzētu 10 cm siltinājums, ja netiek siltums radīts pašā telpā krāsns vai da jebkādā citā izskatā, manuprāt gandriz vienlīdz labi izsals gan 5 gan 10 cm. Galvenais nodriošināt siltuma izdalīšanos ilglaicīgi visas nakts garumā, lai būtu komfortabla gulēšana. Pašiem gan iekšējās krāsniņas nav tapec lietojam no maija līdz oktobrim.
Varbūt mūsu būdai kas nepareizi sasiltinats vai izolets, bet būdas mikroklimats praktiski ļoti labi kopē āra klimatu, varbūt ar kadas pusstundas nobīdi. Ja ārā karsts, tad būdā karsts, ja ārā mitrs, tad būdā mitrs. Ventilāciju ieteiktu apsvert taisīt regulējamu ar kādiem šiberīšiem vai citādi, kurus var pēc vajadzības pievērt vai atvērt.
Vēl neizpratne, kāpēc to būdu tik bieži jāpārvadā? vai nav vieglak pavasari aizvest un rudenī atvest atpakaļ?

Nu labvakar klātesošajiem !!
Atbildēšu sākot ar beidzamo komentāru !
Mežs :Vagoniņš un pilnīgi viss,kas ir vērtīgs,ir jāvadā šurpu-turpu,..neko darīt-tādi laiki.Metāllūžņu meklētāji,melnie arheologi,čigāni un vienkārši ziņķārīgie šad un tad parādās manā redzeslokā !! Šis-tas ir arī pazudis,GAZika būdu ieskaitot :)
Kā jau minēju-siltuma avots-malkas krāsns man būs,un malka man ir pieejama neierobežotā daudzumā.
Andris :Es arī ļoti labprāt dalīšos savā pieredzē,nav ko barot ārzemju fabrikas,ja paši spējam ko uztaisīt !
1.) tvaika barjera sanāks šā-vai tā,jo šis mitrumizsturīgais saplāksnis pats ir kā tvaika barjera.
2.) šasija man ir no izjaukta divasīgā dzīvojamā treilera-torsionu piekare un katram ritenim vēl pa amortizātoram.
3.)SPU ir baigi dārgs,vēl vakar paskatījos,tad jau labāk parasto XPS.
4.) Karstums-nu kā būs-tā būs.Vasarā-kad ir svelme un ir odi es savā lauku īpašumā nerādos.Tādēļ arī teicu,ka vagonu lietošu 8-9 mēnešus gadā.
parks2007 :uzminēji-tas ir nopietni !! Vairāk-esmu apsēsts ar šo domu !! :)
Principā,kā ieteikums, sāk dominēt XPS salikumā ar saplāksni. Šodien pat pazīstams celtnieks arī tā ieteica.Taču-ko līdz sākas nopietnāka izprašņāšana-kondensāts,pelējums,..tā atkal jādomā pašam :) !! Nu toties lēti kokmateriālus piesolīja :),kā nekā gaterī strādā !
Liktenis bīda mani taisīt pašam,tā es to tulkoju,jo ir ļoti daudzi "pret" par treileri,taču par paša būvēto gandrīz vai nav satraukuma-viss iet no rokas,..pa visiem galiem,tā teikt !
Tad nu atkārtošos un uzdošu vakardienas jautājumu par apsorbentiem.Citēju:
... Varbūt tomērt vajag dažus urbumus ārējā saplāksnī,apakšā.Varbūt grīdas līmenī zem pirmās XPS loksnes pabērt kādu apsorbentu ? Varbūt vienkārši rupjo sāli-nebūs pelējums !
Vispār mana ideja par apsorbentu manuprāt nav peļama,...var taču pašas XPS loksnes noziest ar kādu lipīgu vielu un nokaisīt ar ģipsi,vai kādu citu man vēl nezināmu apsorbentu !??

Ko jus tur gaužaties par to kondensātu, pie pieciem centimetriem rasas punkts būs iekšpusē ziemas laikā, vasarā otrādi. Logu taču arī var ielikt lai izvēdinātu. Jumtā lūku arī var uztaisīt. Varbūt vispār kā apaļo pirti taisīt bez siltinājuma tikai no koka 40mm brusām ar pusapaļu spundi. Lai veicas un paskaties vidusskolas fizikas grāmatas.

Domai par absorbentu trūkst loģikas - konstrukciju praktiski veidojas neelpojoša,siltinājums arī neelpojošs un brīvu gaisu nesaturošs-ja absorbents arī piesaistīs mitrumu-tad tas tur arī paliks (un pelēs). Rasas punkts šādā konstrukcijā eksistē tikai teorētiski. Būtiskais- jāhermetizē visas spraugas,stiķi un salaiduma vietas-it īpaši ja skatamies no telpas iekšpuses-tad par iespējamo mitrumu un pelējumu konstrukcijā varam nesatraukties-veidojas tāds nosacīts ''sendvičpanelis''

Ja plēves siltumnīcu sāk kurināt ziemā, tad rasa tek gar plēvi iekšpusē, jo t iekšpusē ir diezgan zema, un tas nebūt nav teorētiski, bet gan praktiski. Ja stikla siltumnīcu kurina kur stikli ir uz nagliņām, tad rasa iekšpusē ir tikai stiklam pa vidu. Tas ir tāpēc ka notiek intensīva gaisa kustība. Ja gribam lai vagoniņā kuru nekurina regulāri sienas svīstu tad ir jāhermetizē, ja gribam lai sienas nesvīstu ir savienojumi jāatstāj ar mikro plaisām, bet apkure jāveido tāda lai auksto gaisu paspētu uzsildīt, un veidotos gaisa kustība. Rasas punkts jebkurā gadījumā veidosies vagoniņam uz sienas iekšpusē un tā nav teorija.

Kondensāts uz sienām nebūt nav tas pats, kas rasas punkts.

Rasas punkts uz vagoniņa iekšsienām veidosies tikai kurināšanas sākumā-siltinājums starp finieriem ir tas,kas ļaus uzsildīt iekšējo finieri. Plaisas sienās pat negribu komentēt-''zirgam jāsmejas'' Salīdzinājums ar siltumnīcu-plēves vai stikla- arī pilnīgi nevietā. Didims-kondensāts uz iekšsienas ir tieši saistīts ar rasas punktu-tā atrašanās vietu. 50mm XPS ir pietiekams siltinājums,lai rasas punktu ''iedzītu sienā'' samērā ātri,tas protams atkarīgs no siltā gaisa cirkulācijas telpā,ko veicinās ventilācija-nevis plaisas sienā.

Nezinu kā būs, bet varu izstāstīt kā mēs stroikā ziemas laikā vagoniņu sildījām Ramirenta.
Prorabs mums neļāva pa nakti atstāt ieslēgtu sildītāju, protams no rīta kad ierodamies cik grādu ārā tik arī iekšā, pārģērbties nav kur. Pēc stundas kad ieslēgts el sildītājs radiarors visas sienas tek un drēbes slapjas, izvēdināt līdz vakaram nav iespējams baigais mitrums. Likām pa dienu ventilātoru un slēdzām to radiātoru uz max, pie tam logu un durvis puspievērtus, Beigu beigās pierunājām darba vadītāju lai atļauj atstāt sildītāju uz min. un tad pēs 3-4 dienām tik bija sauss. Uz svētkiem Jauno gadu izslēdzām un pēc atkal nedēļu mocījāmies ar mitrumu. Ja kāds man teiktu ka mitrums ir uz īsu laiku, es viņu laikam nosistu. Es laikam gan sev tādu negribētu, jo to mitrumu ārā dabūt nav tik vienkārši. Stipri šaubos vai mitrums bija arī sienā, tāds paskats ka tas mitrums kondensējās tieši uz sienas nevis sienā. Cukurs, kafija, sāls mums nekad nebija sausi, vispār baigā šize bija.

Foršs atklājums, mēs mājas varam taisīt ar 5 cm sienām un kondensāts nekad nebūs uz sienas un viņa nekad neizsals, sarma iekšpusē neveidosies un leduspuķes arī nebūs. Forši jaunatklājumi, projektējot apkuri ir punkts, ka obligāti jāpārbauda ar aprēķinu ka uz sienas iekšpusē neveidojas kondensāts, tad nu esiet tik labi un pārbaudiet.

marcis 88 & morisss Lietas būtība slēpjas atbilstošas jaudas sildītājā. Ja stikla siltumnīcā ieliktu 2Kw sildītāju,tad tas siltumnīcu spētu uzsildīt tikai tik,lai lai tā tuvumā vis pilētu un nekad neko nespētu nožāvēt. Situācija būtu pavisam cita, ja sildītājs būtu 20Kw. Tas pats attiecas uz iepriekš minēto piemēru. Bullerjānis uzsildīs mazo vagoniņu vienā rāvienā. Vagoniņa energoefektivitāte un potenciālie siltuma zudumi nav aktuāli.

Un ko tad mēs darīsim ka pievadīsim lielāku enerģijas daudzumu nekā būs siltuma zudumi?
Pastāv taču siltuma bilances vienādojums. Ja tā būtu suana es vēl saprastu, ka ir vienalga vai tur ir 70 grādi vai 120 grādi, bet vagoniņā kurā grib dzīvot jau nu vairāk par 22 grādiem laikam nevajadzētu. Kā mēs to lieko enerģiju dabūsim līdz sienām lai neuzsiltu gaiss?

Praktiķi, tad jau norasojis spogulis vai vasaras laikā kondensāts uz aukstā ūdens trubas arī būs [tas ko siltinājuma gadījumā sauc par] rasas punktu? Jā, "rasa" jeb kondensāts būs, bet ar siltumizolāciju tam nebūs nekāda sakara. Tikai tas, ka šajā gadījumā tā norasojusī virsma būs uz ārsienām, bet pie pietiekami zemām sākuma temperatūrām tāda rasa būs arī piem uz katliņa un citām nehigroskopiskām virsmām.