Projektētājs dēļ vājām gruntīm (uzbērta+dūņas) nozīmējis grunts izņemšanu 1,5m dziļumā un vidēji rupjas smilts uzvēršanu ar blīvēšanu pa slāņiem 1m, tālāk lentveida pamati utt...

Ir kādam pieredze ar 1m spilvena blīvēšanu zem pamatiem? Pēc apjomiem sanāk apbūves laukums 200m2, kas nozīmē ka izrokamais grunts apjoms ~ 300m3 un paberamais zem pamatiem ~ 250m3 + 350m3 pamatu aizbēršanai.

Cik zinu blietējot ar blieti jāblietē max 20cm slāņi, pie tāda pamatnes laukuma sanāks ilgi. Kā alternatīva ir doma par lielo 12t grunts veltni, lai noblietētu 1m uzbērtās grunts zem pamatiem. bet nevaru saprast cik ilgā laikā tas varētu šo laukumu noblietēt (1diena nomas ~ 200Ls) un cik kvalitatīvi tas varētu tikt izdarīts?
tāpat vai vērts tādiem zemes darbiem izmantot JCB3X tipa tehniku vai ņemt uzreiz lielo ekskavatoru ar 1m3 kausu? izņemto grunti sanāk turpat pa teritoriju līdzināt.

Vai izdevīgāk un drošāk nebūs būvēt uz pāļiem?

Ja nu tomēr raksies, tad manuprāt labāk lielo ekskavatoru. Ja teritorija kurā jāizlīdzina nav pārāk liela un būvbedres izvietojums apmēram pa vidu, tad tas ekskavators pats var visu izdarīt - es domāju, ka pat vienreizēja pārmētāšana ekskavatoram būs krietni ātrāk nekā izvadāšana vai stumdišana ar frontālo. Un ja vēl pastāv risks, ka frontālais n-tās reizes braucot pa vienu un to pašu vietu sāks grimt, tad vispār.

Par blietēšanu - nedabūsi jau takš visus tos 250m3 tajā bedrē vienā momentā - tāpat mašīnas tev to vedīs ilgākā laika posmā. Ņem lielāko pieejamo blieti (>=500kg), frontālo līdzināšanai (palīdzēs arī ar blietes cilāšanu bedrē, izvilkšanu, ja nogremdēsi) uz tām dienām, kad aktīvi ved smilti un tik blietē bez apstājas, tie 20cm jau arī ir bišķi pārspīlējums, galvenais ņem lielu blieti.

Vai plātne nav labāka par lentu šajā gadījumā?

Šobrīd tāda sajūta ka konstruktors vienkārši uzprojektēja neņemot vērā kas ir ekonomiski izdevīgāk, tāpēc arī mēģinu saprast cik kurš risinājums izmaksā no tehnikas un laika viedokļa.

Par smiltim - man karjers ar smiltīm 4km, ja nepieciešams var nodrošināt smilts pievešanu ik pa 20min pilnas kravas.

Plātne salīdzinot ar lentveida pamatiem nozīmē 2 atškirības - apakšā uzbērta/blietēta grunts nevis 1metrs, bet 1,8 metri (tātad sēšanās 2 reizes lielāka) plus man pamati ir 23x(6-10)metri kas nozīmē pie plātnes biezuma 30cm daudz lielāku izlieces risku nekā 120cm augstai pamatu sienai

Parēķini:

blietes ātrums - 20m/min, platums - 0.75m, tātad teorētiski minūtē vari noblietēt 15m2. Jāapgriežās, jāuztaisa slejām pārlaidums, ok, puse nost, reāli noblietēsi 7.5m2, 200m2 noblietēt aizņemtu ~27min.

Tu saki, ka ik pēc 20min tev pievedīs kravu. Ja tā ir 10m3, tad tas uz tavu 200m2 bedri dotu kārtu 0.05m jeb 5 cm. Lai tu sasniegtu sevis paša piesauktos 20cm, tev vajag 4 kravas jeb 1h20min. Pa šo laiku tu vari brīvi visu noblietēt 2x un vēl paliek laiks uzpīpēt un pablietēt vienkārši tāpat.

tāds sīkums - lai sablīvētu grunts slāni 20cm ar blieti jāiet pāri 8 reizes, tātad 4 stundas vienu 20cm slāni ar parasto blieti.

Noteikti jālaista visu blietēšanas laiku un jāblietē noteikti pa slāņiem, 20 cm ir optimāls slāņa biezums, lai blietēšanai būtu jēga. Diez vai kāds apgalvoja, ka būs ātri un viegli. Citādāk varētu izrakt bedri, piegāzt ar smilti un sākt būvēties un pēc tam brīnīties, kur ēkai stūri aizpeld. Lentveida pamati gan šādos apstākļos varētu nebūt optimālākais variants, der izskatīt monolīto plātni.

Ar to monolīto plāksni ir interesanti, liela pāda un pielikta nesimetriski pēdai koncentrēta slodze=
liels moments jo plecs liels, kas sanāk daudz armatūras divās kārtās un daudz betona. Var jau būt, ka ekonomiski izdevīgi!!!

Sestdien rakām būvbedri 14*15, dziļumā ap 1m, strādāja lielais ekskavators 18t Komatsu, pa 11 stundām būvbedre tika izrakta - noņemta melnzemes bieza kārta un pēc tam smilts, piebēra iebraucamo ceļu. Mazākai tehnikai būtu dienas divas ko ņemties.

Plānojot līdzīgus zemes darbus un ņemot vērā nelāgu pieredzi sev atgādinu - ka smilti man atved bērtos - neblietētos kubikmetros - un apjomu lēšot tas jāievērtē ... apmēram 0,5 paliks blietētā veidā - precīzi nezinu - bet puslitra apzīmējums ir patīkams un tāpēc vien šķiet pārliecinošs...nu varbūt 0,7...var jau cerēt...cerība mirst pēdējā...

Kaut kur lasījumu, ka smilšu sablīvējuma koeficionets (pa rupjo) ir 1,2, bet šķembām 1,07. Tas ir, dali atvesto irdeno smilšu daudzumu m3, ar koeficientu un iegūsi sablīvētā materiāla gala tilpumu (no 120m3 irdenajām smiltīm iegūsi 100m3 blīvēto smilšu). Jo vairāk smiltīs akmeņu, jo vairāk samazinās sablīvējuma koeficients, bet ne mazāk par 1,07.
Starp citu, pirms pamatu plātnes betonēšanas pamatne arī ir attiecīgi jāsagatavo - jānodrošina drenējoša materiāla iestrāde (drenāžas ierīkošana), lai sals neizcilā un nesalauž pamatus.
Izskatās pēc darbiņa konstruktoram un tāmētājam, kuriem būtu jāatrod pats optimālākais pamatu cena/kvalitāte risinājums.

Konstruktors jau ir devis savu slēdzienu un ne vienam nav tiesības apstrīdēt autora tiesības, nepatīk taisi jaunu projektu

Man kaimiņš šitā izdarīja. Nopirka zemesgabalu purvainā vietā. Paņēma buldozeri + ekskavatoru un vadāja ar smago mašīnu smiltis. Kā vienu kravu smilts atved, tā vienu skravu melnzemes aizved. Kaut kādas pāris nedēļas braukāja līdz principā visam zemesgabalam (ap 1500m2) bija nomainījis grunti. Man pat liekas, ka to melnzemi kaut kur iztirgoja.
Pa virsu smiltij uzbēra nedaudz melnzemes un tagad viņam smuka sausa vieta ar stingru pamatni un labu augsnes virskārtu. Pašai mājai zem pamatiem protams to smilti blietēja. Tagad māja stāv jau 6to gadu, nekur nekādas plaisas nav.

Oi prātā nāk tā klasiskā miljonāra māja, laikam Bukultos bija, kur daudzas brigādes pabijušas. Ezera krastā, tur pamatam bija saskalota smilts, bet laikam ne pa visu mājas apakšu, plaisas visos virzienos, strādnieki smējās, ka jāpaspēj aizlaisties pirms baseinā ūdeni ielaiž nevar paredzēt kādas tās plaisas pēc tam pavērsies.

>>E
Nu nez, 1m ta noraka, bet purvs gan tur nevarētu beigties... Drīzāk slapja vieta un tagad labāk drenējas, tad jau to pašu varēja panākt ar drenāžas ierakšanu. Vai grāvjus pa perimetru varēja sarakt. Gruntsūdeni tak nevar tā pazemināt!

Grāvis gar malu jau bija (kādi 2m dziļš), līdz ar to smilšu drenējošais slānis (vismaz 1m biezumā) aizvada lieko ūdeni prom.
Viena no problēmām ko viņš centās novērst, cik saprotu, varēja būt tā virskārtas šūpošanās, kas purvainās vietās notiek. Vēl labi atceros kā tas lauks izskatījās kad tā pilnā smilšu mašīna brauca garām.... stāvot kādus 50 metrus nost varēja ļoti labi redzēt kā pa zemi viļņi aiziet. Tāda sireāla sajūta bija stāvot uz zemes un redzot ka tā viļņojas. Bet tagad viss kārtībā.

Turklāt nav jau tā, ka tur zem 2m tas purvs turpinās. No ģeoloģiskajiem urbumiem atceros, ka tur ap 2m sākās tāda pelēka smilts ar nogulumiem, kas jau daudzmaz ciešama.

Šķembu maisījumam sablīvējums gan būs 1.3

Pēc Andra L - tad iznāk, ka 1 : 1,2 = 83% - sablīvēta smilts tilpuma % no uzbērtas smilts tilpuma.
Jāpatur prātā - droši vien tā arī ir . Dabā planējot un uz aci lēšot mazos apjomos vienmēr sanācis piebērt vēl un vēl ... līdz apnikumam. Smilts smalkums un mitrums varbūt ko nedaudz maina - un katlovānu aizberot un blietējot - sānos melnzeme arī nedaudz saspiežas...

Rbm...tais 200m2 smilšu laukuma cerams ir ietverta pāris metru zona ap māju ?
Es klāt rēķinātu arī kādus smilšu - šķembu apjomus iebraucamā ceļa un piemājas laukuma izbūvē - vismaz lai smilšu vedēja ar savu ap 30t kopsvaru var iebraukt - bez riska iegrimt....

Vai tad nav prātīgāk izvēlēties zemes pleķi normālā vietā, nevis bargu naudu maksāt par zemes darbiem? Vismaz senči,mājas būvēšanai , izvēlējās smilšu uzkalniņus, nevis pārpurvojušās pļavas.