no tādiem blokiem uzbūvēju māju un jau 3 gadus dzīvoju. Kad būvēju īpaši interesējos par tādiem risinājumiem, kas neparedz papildus siltināšanu, jo iespējams es esmu uz augšu pasists, bet piedodiet, ja es eju gar ārsienu un pieklauvēju pie sienas, tad man kā strāva iziet caur kauliem tā pretīgā skaņa, kas nāk no nosiltinātas sienas - it kā pa bungām, it kā pa skārda bļodas apakšu.....ko šobrīd varu nokomentēt - apkure ierīkota tā, ka liela viesistaba ar ziemas dārzu, plašām vitrīnām tiek apkurināta ar silto grīdu, ūdens temperatūra grīdās nekad nav pārsniegusi 26 grādus....pilnīgi pietiek. Guļamistabas un palīgtelpas ar radiatoriem, kas precīzi atbilst projektētajiem, un atkal nekad vairāk par 2.5 atzīmi nav nācies regulēt, naktī uz gulēšanu pat atstājot 1.5. Tā kā rezumējot varu pilnīgi droši teikt -40 grādi turētu bez bēdu. Par kaut kādām izmaksām neesmu domājis un netaisos galvu lauzīt, ja būs situācija kad ar gāzi kļūs par dārgu, tad ir vienmēr iespēja pārorientēties uz malkveidīgu apkuri. Bet kas par baudu ir iet gar mājas sienu un pieklauvēt - to skaņu kas nāk no reālas sienas nevar salīdzināt ne ar ko.

Pielīmētās putuplasta palodzes - pa treknajiem gadiem - jau gandrīz bija kļuvušas par normu !

Tas tā ....Meeerin nav vienīgais šādā veidā "uz augšu pasistais"- tādu paliek aizvien vairāk...un paldies dievam, ka tā !

Piekrītu Zodčijam un meeerin, jo tā dobā skaņa nu nekādu uzticību nerada. Un man vienalga, ka ir izgudroti visādi gudrie elestīgie apmetumi, kas, pieslienot pie sienas trepes, nedaudz ielieksies un pēc tam atgriezīsies vietā, es to uzskatu par apšaubāmu variantu tik un tā.
No sākta gala esmu par masīvām sienām gan iekšpus, gan ārpus. Vēlreiz tikai gribu atgādināt to, ka vienīgā masīvā siena nav nesiltināmie gāzbetona bloki, bet pastāv arī siltināta siena un ķieģeļu apdare.

Tad jau esat arī par pagrabu ledusskapja vietā? Kas par baudu, nokāpt/iziet 20m tālumā uz vēsu, lielu pagrabu, nevis pastiept roku līdz ledusskapja plauktam...
Ja vienu un to pašu var panākt dažādiem risinājumiem, tad svarīga ir cena+patikšana...Un arī patikšana ir naudā novērtējama, piem, biju gatavs piemaksāt ~2E par grīdas kvadrātu, lai būtu man patīkamāk, bet 5E es vairs nebūtu gatavs piemaksāt par patikšanu ;)
Tāpat par klauvēšanu gar sienu - ir konkrēts cipars, ar ko var/nevar samierināties.

Īsti nestādos priekšā, kāpēc būtu jāklauvē pie sienas.

Stutēt kāpnes - tā gan drusku zināmāka situācija. Vajadzēja tikt līdz jumtam (nevis uz jumtu, bet tieši līdz jumtam, lai no apakšas var darboties), negribējās tērēt trīsciparu skaitli par kāpnēm - saskrūvēju kāpnes no dēļiem, kas bija pieejami. Rezultāts - visnotaļ smags, it īpaši pēc mitrāka laika. Sākumā bija bailīgi stutēt pret sienu, bet nu nebija daudz variantu, nācās vien to darīt. Pieskrūvēju galos dēļus, lai ar lielāku platību balstās pret sienu, atstutēju, lēnām uzkāpu - viss OK. Nezinu, cik reizes tas tagad darīts, bet sienas veselas. Mājai viens stāvs, kāpnes sanāk stutēt pret siltinājuma augšējo daļu. Siltinājums - Paroc FAS B. Klauvējot skan kā muca, bet nu pagaidām par izturību sūdzēties nevaru. Protams, ja mēģinātu bakstīt ar slotas kātu, tad gan jau varētu izdauzīt caurumu… Tāpat arī neriskētu stutēt kāpnes tikai uz galiem (t.i., bez tiem pieskrūvētajiem dēļiem).

Ja apmetums uzlikts pēc tehnoloģijas un paredzētajā biezumā, tad kāpnes tur var pilnīgi mierīgi balstīt - nevajag nekādus dēļus atbalstam. Principā viņš ir krietni izturīgāks par pliku gāzbetonu.

Zodčijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es neesmu pret siltināšanu - bet tikko vairākos
> objektos ar klientiem pieņēmām šādu rīcības
> shēmu (es īpaši neuzspiedu - tikai orientēju
> funktieri) - liekam 375 Ecoterm Plus (no 50cm
> klientam bija mazliet bail - apjoma ziņā) -
> apmetam ar elpojošu dekoratīvo - un dzīvojam
> nost...
>
> Pēc 10-15 (vai vairāk) gadiem, kad ārējā
> apdare prasīsies pēc kapitālas atjaunināšanas
> - liks klāt 10cm fasāžu vati (ja vajadzēs -
> nokasīs to dekoratīvo)...

Iepatikās šis variants. BET… Ir iepaticies arī variants ar logu montēšanu siltinājumā, balstot tos no sienas izvirzītā koka (saplākšņa?) rāmī, līdzīgi kā [gimenesmaja.files.wordpress.com] bildē. Kādi varianti, kā apvienot abas lietas?
1) Pēc gadiem, kad siltina, mainīt logus uz jauniem, kas būs mazāki (~5cm samazinājums platumā, augstumā)?
2) Pēc gadiem, kad siltina, pačakarēt blokus un tajos iestrādāt rāmi, lai nemainās izmērs?
3) Sākumā stiprināt logu nevis pie blokiem, bet pie dēļiem, kas piestiprināts pie blokiem, lai vēlāk šos dēļus varētu nomainīt ar jauno izvirzīto rāmi, kas būs veidots no identiska biezuma kokmateriāliem?

Otrajā un trešajā variantā domāts saglabāt esošos logus.

Pirmais variants dikti nepatīk - savā ziņā lieka naudas izmešana, pieņemot, ka sākotnēji tiek ielikti labi logi, bet siltināšanu varētu veikt krietni pirms logu normālas kalpošanas laiks ir pagājis. Otrais variants drusku nepatīk - tos blokus gribētos "lauzt" pēc iespējas mazāk. Trešais variants man kā nespeciālistam izklausās saprātīgākais, bet vai tā tiešām ir?

Nav Binary adresētas - bet vispār piebildes :

a) Vēsturiskai Atkāpei - Puķika ērā radies stereotips - ka logu rāmji Tradicionāla Tipa Ēkās (ne organiskais hyteksstils) iedziļināti ārsienas plaknē tikai 5-7cm - par sitinājuma tiesu - jo lūk tā esot un drošāk....(patiesībā nevēlēšanās čikāties ar pieslēgumu) - droši vien vēl seko argumenti par labāku saules iespīdēšanu utt.

b) Bet salīdzinot paskatamies - cik jūtami ažūrāka saules gaismā (gaismēnu spēle) izskatās fasāde vecāku laiku ēkām ! - kur rāmji ārsienā iedziļināti par vismaz 13 līdz 15cm...(pusķieģelis, starpiņa ar blīvējumu, apmetums)...

Un pirms sākam cēķināt - par cik procentiem mums saule vairāk iespīdēs caur logu - lūk mazāka ēna no sienas - un par cik promilēm tas iespaidos kopējo ēkas energoefektivitāti - cik liekas pagales tas maksās - der atcerēties dažas citas - mums visiem saistošas lietas :
1) logus, balkona durvis mēs liekam - krietni lielākus nekā senāk - vizuāli estētisku apsvērumu dēļ ( ēkas ārskatam, ainavai utt. ) un vēl citām praktiskām ērtībām...
2) māja ir pils, bet pils nav kuģis vai lidmašina....
...vispār aizmirsu kas vēl bija būtiski....

P.S. un ja tiešām cēķinām - tad arī par cik vairāk tiks apvējotas (lasi dzesētas) stikla virsmas - vairāk uz āru izvirzītam logam....

Binary....jāliek logi par vismaz 10cm iedziļināti - tā lai turpmākos un varbūt daudzus gadus - aptuveni nospraustas, bet precīzi neprognozējamas perspektīvas dēļ - ikdienā nebūtu jāpacieš kaut kāds antiestētisks marasms - jo logu rāmjus pārskrūvēt izbīdot tos uz ārpusi - apjomīgu āra un droši vien arī iekšējās apdares darbu kompleksu - pēc gadiem veicot - nebūs sevišķa problēma....

Ja māju būvētu tagad,noteikti taisītu lielākas logu ailes,un paredzētu siltinājuma kārtu visā ailē-attiecīgi logus montētu nevis iznestus uz āru,bet normāli,kā min Zodčijs,-10-15cm. Domāju,ka siltināta aile visā sienas dziļumā ir efektīgāks risinājums, nekā logs iznests uz āru-siltinājuma zonā,jo ja nav super-truper loga rāmis-tad loga aile no iekšpuses ziemā tāpat būs auksta.

Zodčijs
Un vēl LBN iesākumā - krīt acīs ieteikums - kombinējiet sienu slāņus kā labāk (siltiniet)...Bet neviena vārda par siltuminertu materiālu derīgumu - un nepieciešamību mikroklimata uzturēšanai - skaitiet tik kopā puķiku (vai vatu) dižos ciparus un dzīvojiet laimīgi....ka silts gaiss nepārtraukti mākslīgi (par naudu) cauri telpām jāsūknē - nav jau svarīgi - tas sīkums !
var but bus interesanti
sk [www.youtube.com]

Visu cieņu RBB, bet apgalvojums, ka slikta ir kontrolēta gaisa apmaiņa(kā vienīgais siltuma zudums) jau izklausās pēc demagoģijas. Gaisam jācirkulē tā kā saimnieks vēlas, nevis caur konstrukcijām un nekontrolēti.

Kas jādara - lai varētu koriģēt ierakstīto tekstu pašā tekstā...laikam jāreģistrējas ? Vai kā...

Tāpēc pierakstu šeit to kas aizmirsās pie iepriekšējā - par logu iedziļināšanu ārsienā :

1) ja ielikšu logus par 10cm - vai labāk par visiem 15cm iedziļinātus - un pēc gadiem aplikšu mūra ārsienas ar 10cm fasāžu vati - vai vēl kādu gudrāku jaunizdomājumu - rāmji paliks sienā iekšā par 20-25cm...nu ļoti forši būs !...pie normālu logu izmēriem ( ar min. augstumu 165cm pie 2,8m griestiem un 1,6m platumu 15m2 guļamistabai)

2) Vizuālais efekts sekojošs - jo dziļāk logs sienā - jo ažūrāka fasāde - un !!! siena izskatās biezāka (nekā tā varbūt ir patiesībā)...un pamatīgāka izskatās arī mana pils...

3) Un Otrādi būs otrādi - man varbūt ir 50cm biezas sienas - bet ārēji to nejutīs - ja logi nebūs pietiekoši iedziļināti...viduslaiku pilis pietiek bildēs papētīt un salīdzināt...

P.S.mēs esam piedzīti ar neskaitāmi daudziem neveselīgiem stereotipiem....
Un ja kādam gribās piebilst - būsim taču moderni - ir jauni laiki....jāpatur prātā, ka mēs šeit runājam par vairāk vai mazāk tradicionālām būvēm - kādas būs vienmēr un mūžigi - pat miljonāri neietaisa sev Dzimtas Mājokli bumbā - bet drīzāk kādā senlaiku pilī Francijā ( vienā no 30 - 40 tūkstošiem..neatceros precīzi)

Khe...man atkal tai rbb tubē saklausās cits teksts...citēju : NEPĀRDOMĀTI izmantojot modernos materiālus, būvniecībā var rasties lieli siltuma un līdz ar to materiālie zaudējumi...

Tam nu nevar nepiekrist - tā jau ir tā Daudzu Mūsu Galvenā Vaina...NEPĀRDOMĀTA MODERNO MATERIĀLU IZMANTOŠANA !!!

Bet par kontroli vispār - apkārties ar sensoriem un citu elektroniku, kura ir atkarīga no elektrības vai mēdz uzkārties pati par sevi - kļūstot par tehnoloģiju vergu - kurš kuru ta kontrolē...cik droša tāda kontrole bez paralēlām alternatīvām...

Visdrošākie būs un paliks dabas-dabīgie procesi...kaut kā tā taču laikam...

Zodčij, uz āru izbīdīti logi = lielāka palodze tomātu stādu audzēšanai agrā pavasarī :D Šajā pavasarī mums tas bija visnotaļ nopietns pārbaudījums, bet nu tas lielā mērā tāpēc, ka pagaidām tikai 1 neliela palodze pieejama…

Sakot, ka logus, durvis & co mēs liekam krietni lielākus nekā senāk, der atcerēties, ka senāk vējš cauri logiem svilpoja, uz ziemu ar ziepjūdeni līmējām pa perimetru papīra lentas un priecājāmies par leduspuķēm.

Ja sākotnēji taisa no 375 blokiem bez siltinājuma un iedziļina par tiem 10cm, tad palodze paliek ap 18cm (+ no ailes izvirzīti daži cm). Pēc gadiem, kad uzliks 15cm vati ar visu pārējo, iedziļinājums jau būs ap 30cm, kamēr palodze saglabāsies ap 18cm (skaitļi aptuveni). Ja vēl saņemās un uztaisa ķieģeļu fasādi, tad iedziļinājums sanāk vēl lielāks. Vai šāda proporcija izskatīsies normāli? Ja jā, tad apdomas vērts variants, jo pārāk dziļas palodzes tak arī nav labi - daudziem logi svīst, jo siltais gaiss netiek pie stikliem. Nezinu gan, kādu lomu te spēlē "radiatori vs siltās grīdas".

Starp citu, tas, kā no malas izskatās ("siena izskatās biezāka nekā tā ir patiesībā") - tas viss ir priekš kaķiem un priekš zīmuļiem. Taisīt kaut ko, kas labi funkcionē un estētiski izskatās - to var. Taisīt kaut ko, kas izskatās šikāks nekā patiesībā - neredzu jēgu.

Praktiķa minētais variants ar logu aiļu siltināšanu visā sienas dziļumā šķiet apdomas vērts.

Vēl jautājums par siltināšanu. Cik noprotu, tam pašam aerocam vajag 2-3 gadus, lai izžūtu - šajā laikā ir novērojams paaugstināts gaisa mitrums un citi "labumi". Pieņemsim, ka 5 gadus pēc būvniecības norit siltināšanas darbi. Kā šie siltināšanas darbi ietekmē mikroklimatu turpmākajos gados? Cik noprotu, siltināšanu vēlams veikt vēlā pavasarī, agrā vasarā, lai pirms ziemas var kaut cik pažūt?

1) Viss jādara ar mēru ....par logu dziļumu - vizuālais efekts Jāapzinās! un jāņem vērā kā tāds - tādā mērā cik mēs to vēlamies - atceroties to, ka visas lielas lietas sastāv no sīkumiem....arī tradicionālajā arhitektūrā - ar sīkumiem tiek panākta oriģinalitāte, dizains un estētika - un tikpat ar "nenozīmīgiem" sīkumiem visu var kardināli sabojāt...
2) Ja iet runa par tik tuvu - drīzu! - 5gadu perspektīvu ēkas siltināšanai - tā ir pavisam cita aina (nevis par 10-15-20gadu, un ar attiecīgu ēkas apdares nolietojuma pakāpi) - rāmji ap 5cm iekšā sienā - paturot prātā klāt nākošos 10cm - un iekšējā palodze būs ap 30cm (4-5cm plusojas ar izvirzījumu - pārkari) - pie parastā paketnieka ar 7-8cm biezu rāmi - beigu beigās tak liek kā grib - kaut ārsienas plaknē, ja prātā 15cm siltinājums...
3) logu palodzes svarīgi aizkrāmēt ar (varbūt tomātu) stādiem ? kā lēts un ērts pagaidu risinājums jā - kamēr nav cita varianta... - drīzāk kādi pierastie telpaugi - un tad arī tikai neliela izmēra un vietumis - smukumam...

Lūk arī uzradās vēl viens "sīkums" - par ko bieži aizmirst iepriekš - plānojot māju! Ja par apjomīgāko telpaugu - skābekļa ražotnes !!! iepējamo novietni nav padomāts - tad nu nākas spiest uz palodzēm - tā kā pierasts dzīvokļos - kur varbūt visas telpas ir piemēram tikai austrumu pusē un citu variantu reāli nav...kaut kā tā
Bet Jebkurā Mājā vienmēr var atrast vietu da jeb kam - atliek padomāt ar svaigu galvu - un aizmirstot dzīvokļa ieradumus... stādus jau varētu likt garāžā, vannas istabā utt. - tik tur jau mums bieži vien šaujamlūkas logu vietā - kā pagrabā...tāpēc vien atkrīt...ja arī debespuse der...

P.S.Jauniem 5 gadi varbūt liekas mūžība - bet vēlāk ir cits skats - gadi paskrien nemanot...

Apskatiet
[buvfizika.lv]
Neliels ieskats dazadu eksperimentu rezultāts
[www.rbb.lv]
Vai esat skaitijusi cik jatere uz apkuri lai izzutu aeroc bloks

Pēc krīzes - var kaudzēm sabildēt sekojošas būves :
a) haltūristu neprofesionāli būvētas...
b) pusnovārtā pamestas...
c) ēkas ar puspabeigtiem vai cauriem jumtiem...
d) ar neaizklātiem logaiļu caurumiem...
e) caursalušām sienām...
f) nevēdinātām telpām...
un vēl un vēl....

Un jebkurš materiāls, lai cik tas būtu brīnumjauki ekoloģisks - tādās būvēs - tādos apstākļos būs kaut kādā mērā cietis - pelējis ! Arī ekovatei būs jāžūst - ja tā būs mētājusies kur nevajag pa peļķēm...un sapelēs arī ka nemetās...

Profesionāli būvētā un nosacīti nobeigtā būvē - gāzbetons ižžūs vienas apkures sezonas laikā... bet
arī būves konstrukcijās iestrādātajiem zāģmateriāliem, apmetumiem, betona grīdām utt. ir jāpažūst - tā kā - ārpus visa būves procesa konteksta - uzvedinošais jautājums "Vai esat skaitijusi cik jatere uz apkuri lai izzutu aeroc bloks"- nav korekts !!! un patiesībā muļķīgs...

Maģistra puiša ziņojums - izskatās pēc kursa darba - diemžēl tādā formā pasniegtas informācijas izvērtēšana prasa ļoti profesionālu iedziļināšanos - un (varbūt) ir saprotama tikai profesionālam aprēķinus veicošam siltuminženierim - bet ne plašākam būvprocesa dalībnieku lokam - "praktiskai"secinājumu izdarīšanai....teksti bija lasīti jau iepriekš....man tie tikai nostiprināja citur dzirdētu domu, ka likumos noteiktā siltumaprēķinu metodika ir neprecīza ar nepilnībām - un katrs to deķi var aizvilkt sev par labu - atkarībā no tā, kuru būvizstrādājumu vēlas slavēt...

Aeroc siena izžūst pirmās apkures sezonas laikā. Pēc paša praktiskās pieredzes pat šajā pirmajā sezonā daudz vairāk siltuma tiek zaudēts caur caurajām bloku šuvēm (lūk standarta bloku līmēšanas kvalitāte) un caurpūstiem krutajiem Geneo logiem nekā uz teorētisko bloka siltuma caurlaidības palielināšanos dēļ nedaudz lielāka mitruma procenta tajā.

Sveiki,

Kāds tagad viedoklis par šo tēmu?
Un ja siltināt ar fasādes vati, tad kāsa biezums būtu adekvāts? 15cm vai 20cm?