Turpinot epopeju ar savu mājas projektu tiku tik tālu ka izrunājos pa tiešo ar projektētāju par man neskaidrām BK mezglu daļām.
Projektā man ir ieplānotas armētas betona kolonnas "SE" nesošajās ārsienās, pie tam to izvietojums ir tikai garajās sienās [failiem.lv]

Prasīju kāds ir pamatojums ka nesošajās ārsienās ir ievietotas armētas betona kolonnas? Uz to man projektētājs izvilka krievu laiku grāmatiņu СНиП III-17-78 Каменные конструкции un parādīja tabulu kurā norādīti brīvstāvošu mūra sienu mūrēšanas pieļaujamie augstumi bez atsaitēm. Identiska tabula ir arī aizvietojošajos SNIP 3.03.01-87 [www.rosteplo.ru] 7.11 punktā (28 tabula).

Faktiski sanāk ka sienās armējošās betona kolonnas ir ieliktas tikai tāpēc, ka pie vēja 20m/s mūra sienas ar tilpummasu zem 1000kg bez škērsienām drīkst mūrēt tikai līdz 1.6 metru augstumam, tālāk tikai ar papildus pagaidu atbalstiem. Tā kā šie ir darbu izpildes nevis projektēšanas SNIP, tad jautājums zinošākiem - ja konkrētais SNIP pamatā orientēts uz ķieģeli un citiem smagākiem blokiem, un nav spēkā vismaz 20 gadus, tad kuru normatīvo dokumentu šobrīd ir jāizmanto vietā, lai ar pārliecību teiktu, ka šīs kolonnas ir vai nav vajadzīgas?
Nu un protams negribētos pieredzēt, šādu lūk situāciju [www.building.lv]

P.S. par lielajiem laidumiem lūdzu nebrīnīties, paredzētas gatavās jumta koka kopnes.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Tāda sajūta, ka trāpīts uz ambiciozu inženieri (ja pareizi sapratu) vai arhitektu ? - kas visu mērī lielveikalu mērvienībās...vai citu iemeslu dēļ tā fleitē (naudiņas jātsver vai )...
Negribu nevienu aizskart - un ja tik rbm nav ko pārpratis - tādus stāstus 25 gadu laikā savā provincē ne no viena būvinženiera neesmu dzirdējis - varbūt no kāda studenta tehniķa, kurš tēlo profu kādā "rasētāju" kantorītī...

Pa snipu vispārējām gudrībām ārpus konkrēta konteksta diez vai vērts kapāties - kopainai, gan būtu labi ielikt bildēs vēl kādus plānus, pārsegums, jumta kopņu plāns, griezumi...1stāvu vai divu ?

Varbūt uz šīm kolonnām tiek balstītas retas jumta kopnes, kas dod zvērīgu koncentrētu slodzi...utt.
Jo izskatās ka lielas zāles paredzētas laikam ...8m platas....bez nesošām iekššienām...

a) par to brīvstāvošo sienu 1,6m augstumā reālas muļķības - ja sienas slogotas un sasaistītas! ar starpstāvu vai jumta pārsegumu - tās Nevar Uzskatīt par BRĪVI - stāvošām !!!
Konjaks momentā tam, kurš pierādīs, ka kļūdos...

b) ne visai izprotams projektētāja komentārs par pamatu plātni, grīdu un angāriem - angāra tipa būvju konstrukcija parasti standartā ir - kolonnas ik pa 6m - kas balsta 12-18m jumta kopnes - un kas jāliek uz stabveida pamatiem ar pamatīgām pēdām - un nekā savādāk....

c) ašais komentārs bildēm par Liepāju (daudz gan neiedziļinājos - vai tur mūris vispār bija armēts) .... ja ievicināsim sliedi (kā nealumīnija stalažu analogu) un un vētras spēku trieksim pret bezpārseguma sienu - tā arī ķieģeļu mūris var izbrukt, sabrukt vai nogāzties....

Aeroc mūra sienā :
1) katrā 5ajā (ja nemaldos) bloku kārtā liek divas 8mm armatūras stiegras,
2) zem pārseguma sijām vai jumta kopnēm liek armētu betona joslu U blokos (pat pa visu sienu perimetru, ja ļoti vajag) utt.
2) koncentrētas slodzes vietās (kopne, švelleris) jebkura materiāla - pat akmens !!! mūros izbūvē armēta betona atbalstplātnes (spilvenus)....cik lielas vajag...

Piekrītu Zodčija k-gam. Būves nesošā shēma ir jāskata kopā - sienas un pārsegumi vai segumi starp tām.
Taču neredzu problēmu nesošo kopņu balsta vietās sienas izmūrēt no masīva silikātķieģeļa. Tev taču ir ārējā siltumizolācija. Mans ieteikums - kolonnu balsta vietas noformēt kā stabu 25x38cm, kur uz telpas iekšpusi veidojas tādi, kā izvirzījumi. Dotie izvirzījumi praksē pārtrauks garās sienas plakni un atvieglos tās apdari- domāju lai slīdošajā gaismā nejustu sienas apdares nelielo viļņainumu. Tas visām garām plaknēm ir liela problēma. Tad ir vilks paēdis un kaza arī dzīva.
Man nav drusciņ saprotams, kapēc grīdas līmenis pret ārējo planējumu ir tikai 5cm augstāks. Labāk būtu klasiskie 20 cm. Bet nu tā saimnieka lieta.

Ivar, lūdzams ne(ap)saukājiet mani par k-gu ...jo ja kas - mūsu sfēra tomēr skaitās - apkalpojošais sektors...
"Piespiedu" kārtā ir nācies strādāt par priekšnieku citiem, bet tas bijis galējas nepieciešamības dēļ...amatnieka tipa cilvēkam pieņemamākais ir būt par priekšnieku sev un daļēji arī priekš klienta...

OK, te vairāk info, lai nebūtu saraustīts info:

projektētā māja 1stāva FIBO 250mm ar ārsienas izolāciju 200mm
sienas 2,8m, viesistaba līdz 3,8. starpsienas 150mm FIBO
aukstie bēniņi, koka jumta kopnes. skārda jumts. slodze no jumta (sniegs+vējs+pašmassa+proekta koeficenti) = 2,6 t/m

giezums, plāns (ar pašnesošajām starpsienām), kopņu plāns un raksturīgā fasāde [failiem.lv]

Es vienkārši fiziski negribu tās kolonnas, jo radīsies problēmas: izbūvēt lielāks čakars un lieka betonēšana, plus pēc tam vietā starp betona kolonnu un fibo mūri potenciāla mūžīgā plaisa apmetumā dēļ materiālu dažādiem fizikālajiem rādītājiem.
Saprotu ka bez vienas kolonnas iekštelpās neiztikt - starp virtuvi un viesistabu (plāna labā pusē), kur nesošās sienas stūris balstīsies uz 60cm garu posmu. bet ārsienās tāda sajūta ka visas ir liekas.

Par sienu noslogošanu - projektētājs teica- būtu betona pārsegums varētu uzskatīt sienas par saistītām no visām pusēm, bet tā koka kopņu jumta karkass nenodrošinot, tad tikai no 3 pusēm.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Aeroc mūrī 8mm armatūras stiegras....? Tā dara un tā ir arī projektos,bet savā prātā nekādi nespēju saprast- kā iespējams šīs stiegras iesaistīt darbā? Aiz ausīm pievilkts variants varētu būt stiegras ieliet līmē,bet realitātē tiek frēzētas gropes un armatūra guldīta tajā. Priekškam 8mm-ja viņa šādā vidē nav spējīga uzņemt pat 10 daļu no tai paredzētās izturības.Pie kam,katra stiegra darbojas atsevišķi(ja vispār darbojas). Kur ir jēga? Varbūt kāds var paskaidrot? Fibo mūra siets darbojas efektīgāk. Bet runājot par konkrēto projektu,nesaprotu, kapēc nevar uzbetonēt masīvu armējošo jostu,vai izvēlēties citu sienu materiālu, lai nebūtu bažas,ka vējš varētu sagāzt ''brīvi stāvošās'' sienas.Manā skatījumā, vienstāva būvei šādu risku nepastāv-tā ir tāda ''gudra'' konstruktora filozofēšana.

Zodčija k-gam. Kungs un kundze vai dāma manā izpratnē ir tas pats, kas pateikt paldies un lūdzu. Ikdienā pat grāvī gulošs apvēmies un apšurājies dzērājs būs apvēmies un apčurājies dzērāja kungs. Un piebildei "Kungs " nav tiešas sakarības vai tu esi priekšnieks vai nē. Priekšnieks ir profesija, bet kungs raksturo bārdainu divkājainu cilvēkveidīgu vīrieša kārtas īpatni. Piemēram ar savu "būvinženieris ..." es tieši norādu, ka esmu par to speciāli mācījies skolās būvniecības teoriju. Manā izpratnē, tā kā forumā daudzi lieto pseidonīmus "praktiķis; aaaa un vienstāvs" tad neliekot šo akronīmu k-gs rakstītajā tekstā var rasties problēmas. piemēram - "Vienstāvs spiež uz vienstāva mājas pamatiem un saka aaaa, ko tu praktiķi dzen velnu?" Tātad par ko iet runa - Viena stāva māja spiež uz pamatiem, vai vienstāva k-gs spiež uz pamatiem un kam saka aaaa k-gam vai praktiķa k-gam?

Pie lietas par rbm k-ga sapņa pili.Kā minēju ēkas būvkonstruktīvā shēma jāskata kopumā, Tev taču kopnes izvietotas ar 1m soli ( trešais no kreisās puses pdf attēls),un tām nav saistība ar lielu koncentrētu slodžu pārnesi un vienu punktu. Tātad kolonnas šajā gadījumā ir tikai stingrības ribas, lai nodrošinātu garās sienas noturību (asis B-F_1). Tādā gadījumā mūrējot nesošo ārsienu tajā pret starpsienām pie 1 ass iemūrēt 12cm silikātķieģeļu ribu 25cm no vispārējās plaknes. Tādā gadījumā nesošās sienas biezums 50cm un minētā stingrība nodrošināta.
Par 60cm posmu (ass vieta 3-D) arī to var vienlaicīgi izmūrēt no masīva silikātķieģeļa L vai T burta veidā , piemēram mūris 25cm x64cm, kur uz starpsienu pusi ķieģelis 12cm biezumā ar 25 vai
38cm izvirzījumu
Par plakni - pārsegumu asīs 2-3:C-E var veidot no saliekamiem dz/betona paneļiem. Tādā gadījumā ēkai būs stingrības kodols, kur spriedelēšana par garo sienu noturību lieka.
Par kopņu daļas ārsienas konstrukciju.. Manuprāt šo auksto ārsienu daļu var veidot koka karkasā- apšūt ar 5cm fibrolītu un apmesta ar dekoratīvo apmetumu vienā plaknē ar ārējo siltumizolāciju.

to būvinženieris Ivars Brinkmanis
tas ka kolonnas spēlē tikai stingruma ribu lomu es saprotu, bet vai tiešām tās tur nepieciešamas, ja to pamatojums ir tikai tas ka brīvstāvošu sienu bez pagaidu atsaites nevar mūrēt augstāk par 1.6metri ? vai tiešām uzmūrējot visu sienu + klāt 2 starpsienas, un uzlejot pa augšu 20x25cm monolīto joslu (lasu projektā) ir iespēja ka to sienu (B_F_1) izspiedīs uz āru?
rekur [failiem.lv] piemērs ar silikātbloku 25cm sienu - nesošas ārsienas garums 10 metri, pa virsu paneļi un nevienas stingruma ribas. pēc analoģijas ar manu projektu tur jau sen tai mājai būtu jāsaliekas kā kāršu namiņam.

Par blokiem -
Sākotnēji bija doma par KERATERM 175mm, bet arhitekte atrunāja dēļ tā ka grūti štrobēt un esot trausls. tad nu palikām pie FIBO 200mm.
Tagad kad konstruktors veica sienu biezuma izmaiņas uz 250mm atkal domāju par to ka varētu pāriet no fibo uz keraterm 250mm. Bloku tilpummasas ir samērā līdzīgas 650 pret 750kg/m3 tā kā tas nekādi pamatus neietekmēs, plus sienas uz spiedi būtu ar garantiju, ka izturēs.

Izskatās, ka arhitekte tiražē kādu tipveida ēkas modeli, un lai iztiktu ar minimālām projekta rasējumu izmaiņām (un konstruktoram atdodamu honorāra daļu) - katram nākošajam klientam cenšas par varītēm iestāstīt, ka tur visam tā arī jābūt....nu varbūt arī kļūdos...

a) Kopnes tur neko nespiež uz āru (nedrīkst spiest! pēc definicijas) - un 8m (ta nu gan briesmīgi gara!) gala sienai pieguļ arī šķērssienas...

b) Konstruktīvi Racionālāk pie 25cm biezām sienām ( ar plānāku siltuminertā materiāla slāni jau arī nebūtu prātīgi )- konkrētā situācijā kolonnu vietā - būtu caurejošām horizontālām stinguma joslām arī nebalstītajā (pašnesošajā ārsienā) - ar armētu betonu pildītiem U blokiem vai vienkāršai 10cm armētai bet. jostai ap kopņu balsta līmeni -

c) un ar Praktiķa ieteiktajiem sietiem var noarmēt šuves - cik nav "slinkums"- kaut katrā otrā bloku kārtā...

d) man šķiet, ka kopnēm obligāti!!! būtu jābūt sasaistītām ar Vēja Diagonālsaitēm ...nez tādas maz ir paredzētas ?!!!

P.S.Tādas stinguma kolonnas - mūrētas ķieģelī - ir tikušas liktas saimniecības ēkās - kur sienas pamatfronte mūrēta pusķieģeļa biezumā ( tādi pa-vecmodīgi risinājumi, ko pēdējos gadu desmitos piekopj parasti tikai tad, ja ķieģeļi lauku sētā mētājas par velti - no kādas nojauktas būves...)

Galu galā, var garo sienas posmu noarmēt no abām pusēm ar metāla sietu. Tas būtu nodrošinājums arī pret noklīdušu poligona tanku,ne tikai pret vēju.

Piedāvāju sienā nesošo kolonu izbūvēt izmantojot dobtos betona blokus,
Tas ir, iemūrēt tos keramzītbetona bloku mūrī, tādā veidā, lai to dobumi veidotu tukšu kolonnu visas sienas augstumā. Tad no augšas ievietot stiegras un aizpildīt ar betonu un kolonna gatava.
Keramzītbetona bloka augstums ir 185mm, dobtā betona bloka augstums ir 190mm, platumi 240 un 200mm. Domāju ka betona bloks un keramzītbetons labi sadzīvos kopā sienā un neveidos plaisas , jo būs sajūgti vienotā mūrī.

arī manā projektā, kur ir fibo 300 nesošās sienas ir viena dz/b kolonna.

un pamatojums diezgan saprotams - es gribēju lielus laidumus, kurus varēja pārsegt tikai ar metāla sijām, bet sienas daļa 60 cm gara ar sijām no abām pusēm, kas uzņem pārseguma slodzi no fibo nav izpildāma. tādēļ šajā vietā ir kolonna. kā alternatīva tika ieteikti kolumbija kivi dobtie bloki, bet es izlēmu par labu betonām.

lai veicas

Skatos poļi bieži savos projektos izmanto keraterm tipa blokus. Viens gan ir interesanti - liels skaits betona kolonnu mūrējumā - piemēram šajā bildē: [failiem.lv]

par kolonnām starp logiem skaids, bet kāpēc ir pāris kolonnas mūra vidū, gan pirmā gan otrā stāvā?

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Pa vidu otrā stāva sienai tāpēc,ka tiek pārnesta slodze no pirmā stāva loga ailēm-lai nespiež uz tām.

Poļu māja ir klasika, kā būvē pilnīgi visā D-Eiropā- Tur nesošu ārsienu nav principā - vienalga, vai tā būtu 1-stāvīga ēka, vai šķūnis, vai 12-stāvu ēka. Tur būvē kolonnu-pārseguma tipa ēkas, cik esmu novērojis - bez izņēmuma. Tas nozīmē, ka tie keraterm tiek iemūrēti pēc tam. Principā šādai konstrukcijai ir milzums priekšrocību, jo mājā visu jebkurā brīdī var graut un mainīt, konstruktīvi nesošie elementi ir kolonnas un grīdas. Viss ir sasaistīts un no monolīta dz-betona. Man domāt, tas sanāk lētāk, jo var mūrēt plānākas sienas, kas būtībā ir tikai tukšuma aizpildītājs un tā vietā par ietaupīto naudu uzlikt biezāku vati vai nopirkt smukākas flīzes.
Vispār interesanti ir tas, ka pie mums no 100 privāt-mājām tā tiek būvēta labi ja 1, bet Spānijā un Itālijā - 100 no 100. Kur ir fiška? Tā starp citu uzbūvēja jauno RTU korpusu Ķīpsalā - skeletveida dz/b konstrukcija, kur ārsienas ar visiem logiem pēc tam salika gatavas no siltinātiem koka karkasa paneļiem.

Rbm...bildē pēc stūra bloku gala proporcijas izskatās, ka bloki ir 20cm biezi (vai pat 17,5cm), un ir dz/bet pārsegums - šķiet laikam pat abiem stāviem - man šķiet ka tamdēļ ir kolonnas sienas vidū...
Un galu galā...konstrukcija izstrādāta tipa projektam...kā ir projektā - tā arī taisīts...

Divstāvu mājām - būt dz/bet. karkasā - nezinu cik tas prātīgi un vai noteikti tā vajag...Lai tur ciparos arī ir viss pēc normatīviem aukstuma tiltu sakarā - kolonnu vietās viņi kaut kādā mērā ir un paliek...lai cik tur siltina...
Pa iekšu likt tērauda,dz/bet.kolonnas - konkrētās situācijās ir vērts - atkrīt pamatu un nesošo sienu apjomi ...pasijas gan automātiski nāk plusā - rente naudas izteiksmē nav ļoti ļoti - bet tomēr ir... Būtiskākais ka ir brīvākas telpu plānojuma iespējas, un arī pārbūves iespējas - pie nepieciešamības kaut kādā nākotnē...(ofisu vai ražošanas telpās - auto servisos, kūtī vai galdniekdarbnīcā - tas īpaši prātīgi)

Koka karkasa pārsegumu gadījumā - it kā 20cm sienas varētu būt - nezinu, gan - ko par to saka normatīvi - divstāvu ēkai varbūt 25 cm... un pie 25cm ārsienām šķiet arī paneļu pārsegums ietu krastā..
Un cik tur ir starpība cenās 20 vai 25cm bloku sienai - varbūt līdzīga kolonnu izmaksai...

Bildītē ir klasiska dzb karkasa māja, kur keramiskie bloki ir tikai aizpildītājs. Attiecīgi ar tēmas uzsācēja problēmu praktiski nekādas saistības. Ideālā variantā būtu vispār tikai nesošais dzb kodols un pārsegumi konsolveida, lai ārsienās nav kolonnu.

Vietām keraterm tiešām kā aizpildītājs,bet vietām redzams,ka pārsegums liets un balstās tieši uz blokiem-sanāk kautkāds mikslis.

Varētu būt netradicionāls lietais - kurš atbalsta vietās - pa divām ārsienām (vai visām) - ir kā dz/bet pārsedze...

Var jau arī pirmajā reizē uzmūrēt blokus un pēc tam rīģeli ar visām atbilstošām armatūrām uzbetonēt pa virsu, lai vienkāršāk ar veidņošanu, bet ja nākotnē savajagās, tad apakšu droši var ņemt ārā pēc vajadzības.