Sveiki foruma biedri!
Piedāvā iegādāties zemi uz kuras ir pamati, pamati celti 30 gadus atpakaļ no blokiem, pa lielam saglabājušies labi, šur tur jāpielabo apmetums.
Ir projekts nelielai 1,5 st. gāzbetona ēkai, izskatīju projektu, pamati 30 cm plati, projektā rakstīts, ka paredzēti gruntīm ar 1,5 kg/cm2, bez pamatu pēdas. Pārdevējs saka, ka pamatu pēdas nav, bet ir šķembu kārta zem pamatiem. (Vietā kur stāv nav pārāk laba grunts – smilšaina (smilšaini mālaina), piesūcināta ar ūdeni, gruntsūdeņi ļoti augstu.
Vai ir iespējams (būtu pareizi) pamatiem, atrokot pa daļām, iebetonēt kādu 60 cm platu pēdu pa perimetru? Jo ja celtu māju uz šiem pašiem pamatiem, domāju, ka ēkas svars būtu par smagu 30 cm platumam.
P.S. vai vispār ir jēga ņemties ar tādu lietu?

Nedaudz ne pa tēmu. Tā kā māju sev neceļ katru dienu, bet parasti atlikušajam mūžam, tad vispirms skatītos cik globāla problēma ir ĻOTI AUGSTI GRUNTSŪDEŅI. Pārāk bieži šis vārdu salikums figurē problēmsituācijās ar pārplūstošiem pagrabiem, kanalizācijām, garažām, piebraucamajiem ceļiem un līkiem purva bērziņiem apkārtējā ikdienas ainavā.

teritorija neaplūst, man blakus ir zemesgabals-dārzs (robežojas), pagrabu veidot nav īsti vēlams, bet iespējams. Pašlaik ūdens ir kādu 0,5-0,7 m vasarā ~ 1 m. Ja nebūtu blakusgabals, tad pat nedomātu

Inženierim nav "jādomā"!..bet visu pierāda aplēse.
Grunti - ja saki, ka mālaina, viegli pārbaudīt. Ieber 1l burkā sauju grunts, ielej ūdeni un saskalo. Skaties, cik ātri ūdens paliek dzidrs... ja tas notiek ātri ~10m , tad tur no māla nav ne smakas un grunts varētu būt laba .. tie 1,5kg/cm2 norāda, ka tev 1 tekošā metra uztvertā slodze no ēkas būs 30*100*1,5 ~ 4500kg..4,5t uz 1m. Un vai ir šķembas, to var pārbaudīt... šajā gadījumā pēdas iedarbes platums lielāks droši savi 45..50cm pie 10cm šķembām.
Ja zin ēkas projektu, tad to visu var sarēķināt.

Nezinu ne šķembu kārtas biezumu, ne platumu. Ja nepērku zemesgabalu, tad arī nezināšu.
Par aprēkinu saprotu, kad savam dārzam zīmēju pirts projektu rēķināju ēkas svaru un pamatu risinājumu, par kritēiju ņemot 1 kg/cm2.
Bet šeit ir mazliet savādāk, zinu ka topošās ēkas pašsvars būs gala rezultātā lielāks nekā pašlaik esošam projektam noteikts, jo:
pašlaik ir 30 cm plats pamats
grunts nestspēja projektā 1,5 kg/cm2,
sienu augstumus, pārsegumus, pat materiāla blīvumi doti projektā (projekts 1979. gada), varu sarēķināt ēkas svaru un spēkus.
ja rēķinu jaunu ēku uz esošiem pamatiem, tad
grunts nestspēju pieņemam 1 kg/cm2 (pat ja nav māls, bet ir smilts / ūdens
sienu augstums, pret esošām projektā, tiek paaugstināts par apmēram 1,5 - 2 m.

Pāvel san...pat pilnu DIVSTĀVU mājai - ar Koka siju pārsegumu (tas galvenais)- un vieglbetona sienām - nesošo sienu aprēķina slodze uz tekošo 30 cm platu pamatu sienas metru - reti kad pārsniedz 3 tonnas ....0,9 kg/cm....

Tas tā var būt, ka tuvu 1 kg/cm2, bet tas ir tuvu robežvērtībai. Jā koka pārsegums krietni samazina kopējo ēkas svaru. Ja pirkšu, tad, sirdsmieram, būs jārēķina svars un slodzes, jāatrok pamati un jāskatās to stāvoklis.
Bet jautājums paliek aktuāls, vai ir iespējams (būtu pieņemami) zem pamata atrakt taisnstūra padziļinājumus un tos aizbetonēt, tā veidojot pēdu?

Jā pamatiem 30 gadi... tad jau projekts? Diezin vai tādu šodien būvēsi - kā sacīt 'tempora mutantur et nos mutantur illes'...tapēc, ja vieta apbūvei pietiekoši ērta ar ceļiem un ir pieejami arī citi infrastruktūras elementi - elektrība, iespēja tikt pie gruntsūdens....
Izbūvēta pamata izmaksas nu nav tā opcija, kas nosaka gruntsgabalam.

Blokus izcelt, iztīrīt tranšeju, iebetonēt pēdu, salikt blokus atpakaļ.
Var arī pa daļām, bet tad tas pamatā ir roku darbs, diezgan lēns un saraustīts.

Jā pastāv arī iespēja demontēt pamatus, laiks nespiež. Uz 30 gadīgā projekta bāzes var diezgan sakarīgu risinājumu izveidot, konkrētajā gadījumā pamati ir taisnstūris 10,3 x 7,25 m (ar man nevajadzīgiem iekšsienu pamatiem, pagrabu, kurš aplūst) projektā ir nepilns augstumā 1. stāvs - saimnieciskās telpas, garāža, WC un apdzīvots 2. stāvs - 3 istabas + virtuve.

2 būv. ing. Ivars
Jā, šinī gadījuma nekādu paliekošu vērtību nav, nav ar ko saglabāt, visu var demontēt un no jauna uzcelt, jādzīvo laikam līdzi

Iepriekšējā tekstā - Mazliet kļūdījos apgalvojumā - slodze uz pamatu plus mīnus vienstāva ar mansardu - 1,5 st. ēkām ar koka pārsegumu - ir ap 3,5 tonnām uz tekošo pamatu metru....

Šai ēkai max.! slodze uz grunti - pamata pēdas līmenī, uz tekošo pamata metru garajai - nesošai sienai (pieņemot, ka uz tās balsta pārsegumu un arī spāres) - sanāk apmēram šāda :
a) pamata siena - 0,3 x 1,5 x 2400 = 1100 kg/m
b) siena Aeroc Ecoterm Plus 0,4 x 4(H) x 325 = 520 kg/m (bišku mīnusā būs aiļu tukšumi)
d) siltināts skārda jumts - 175 x 4 = 700kg/m
c) 1.Dz.bet.pārsegums (ar 6cm betona kārtu !) - (300+150+200) x 3,2 = 2080 kg/m
2. ja koka siju pārsegums (un bez betona) - 300 x 3,2 = 960 kg/m

Slodze tonnās uz 30cm platas pamata pēdas tekošo metru :
1.Kopā (ar dz/b paneļu pārsegumu) - 4,40 t/m ...vai 14,67 t/m2 (14,67 kg/cm2)
2.Kopā (ar koka siju pārsegumu) - 3,28 t/m ...vai 10,93 t/m2 (10,93 kg/cm2)

Tātad iznāk, ka no 30cm platas pamata pēdas - max. slodze uz smilts tipa grunti (ar nestspēju 15 t/m2 - 15 kg/cm2) ir tikai paneļu pārseguma variantā. Ja saplāno ar iekšējām nesošām sienām - tad slodzi uz ārsienām - var jūtami samazināt - ap 3,0 t/m ...

Koka pārseguma variantā - it kā ir pietiekoši droši - ar 37% rezervi pret grunts nestspēju...kaut kā tā

Par ko vispār ir bazars - par to, ka māja zemē iegrims, vai? Nu kas par sviestu - 30cm pamats pa visu perimetru nenoturēs privātmāju? Da tādi pamati, varu garantēt, noturēs pat piecstāvu māju. Neaizmirsti par berzes spēku pamatu sānos utt. Tur nevajag ne ko rakt, ne ko pārbaudīt. Tu man parādi vienu seno mūra ēku kurai būtu kāda pamatu pēda? Mūrēti pavisam nelieli pamati zem ēkas un viss. Ja zemi nav uz kurieni izspiest, tad nekur tev nekas negrims.
Zodčijam tie aprēķini gan ir pilnīgās auzās - normālai privātmājai skārda jumts ar visām sijām un latām sver kopā kādu tonnu, maksimums, kur tev tur sanāk 700 kg/m - nesaprotu. Un galu galā 100 m2 pamatu laukumam perimetrs ir 40 metri!!! Un pārsegums tev ir 2 tonnas uz metru - tu ko gribi teikt, ka 100m2 mājai tad pārsegums sver 80 tonnas? Ko tu tur pīpē?

Zodčijs pīpē paštītās ar zilā Winston tabaku.....
Ja piesviežam plikus pašsvaru tonnas - un izdalam pa visu ēkas perimetru - pēc tādas "metodes"var cēķināt pamatus siltumnīcai, koka šķūnītim, vai pat gruntīgai mūra! sausajai atejai....bet ja mājai - tad točno būsim auzās...un pie tam riktīgās - pilngraudu !

Aplēses Slodzēs uz pamatu pēdu ietilpst:
a)konstrukciju materiālu masa (pašsvars)
b)normatīvās ekspluatācijas - lietderīgās slodzes ar pārslodzes koef. (mēbeles, cilvēki, starpsienas)-pārsegumam
c) normatīvās atmosfēras slodzes - sniega vai vēja slodze -jumtam

Tad pārsegumam un jumtam nosaka izkliedētās slodzes zonas garumu uz nesošo sienu (puse no laiduma) - un sareizina ar slodzi /m2...
Tradicionālai taisnstūrkorpusa ēkai ar divslīpu jumtu - visbiežāk kā pārsegums, tā jumts balstās uz divām pretējām - nesošām - ārsienām (varbūt ir arī nes.vidussiena) - un gala sienas - pašnesošas - paliek ar savu pliku pašsvaru...četrslīpu jumtam - tam uz gala sienām pārnesās daļa jumta slodzes ...

gan aaaa kg-am gan biedram Zodčijam abiem taisnība pa vidu. Ēkai pārdalot slodzes notiek to- slodžu pārnese uz pārseguma nenoslogotiem pamatiem - jo, ja tas tā nebūtu, tad vieglbetona mūra sienas nevajadzētu stiegrot šuvēs. Taču ši iesaiste nenotiek vienmērīgi, lomu spēlē piemēram tieši ēkas stūrī ievietots logs... tapēc, lai arī nedaudz kādam ar 'būv'inženiera profesiju saistītam cilvēkam uz ēkas projekta 'kritiska acs' būtu jāuzliek.
Par to sānu berzes iesaisti - sānu berze ir... taču sekliema pamatiem tā maz izteikta, vismaz literatūrā par gremdakām minēts, ka sākot no 3m dziļuma sānu berze vai spiediens paliek vienmērīgs un sastāda apmēram 5t/m2. Taču tas diezin vai derēs pamatiem līdz 1,3m dziļumam. Bet kopumā 1 stāvu pat 1,5 stāvu ēkai smilšainās gruntīs 30cm pamatiem nebūtu ne vainas.
Taču es personīgi neatdzīstu cenšanos pārsegt pēc iespējas garākus laidumus ( tas gan nav Zolitūdes 18 m iespaidā), jo mazāki laidumi - jo zemāku var veidot starpstāva pārseguma nesošo konstrukciju un lētāka būve ( lai arī nedaudz). Piemēram 10,3X7,2 celtnei uz 7m laidumu nesošā daļa empīriski 7/15~0,45cm, kamēr 3,5m laidumam - dz/betona plāksne ar slodzi pārdalītu pa kontūru pietiek 8..10cm... tātad ieguvums uz perimetru būs savi 30cm vai 0,4m biezai ārsienai ~ 14m2/4,2m3 dažāda veida būvmateriālu

Rezumējot augstākminēto, secinu, ka
1) 30 cm plats pamats 1,5 stāvu ēkai sausā smilšainā gruntī būtu ok, bet ja ir ūdens piesātināta smilts, vai netiek veikta lietusūdeņu novade, tad 30 cm ir uz robežas un bez garantijām uz paša sirdsapziņu.
2) Var daļēji atrakt un piebetonēt vietās pēdu.
3) Var visu nojaukt un basta
4) Balstīt jumtu uz vienu sienu grupu(1, 3) + kores atbalstu uz nesošām iekšsienām, bet pārsegumu un citām sienām (2, 4). Sadalīt un izlīdzināt spēkus gan pa perimetra sienām, gan, piemēram, divām nesošām iekšsienām. (Būtu pareizākais variants jebkurā projektā)

Nu labi, nerēķinam uz perimetru, bet uz 20 metriem, tikai sānu sienas, vienalga - skārda jumts 20*700=14 tonnas? Ja man pašam nebūtu skārda jumts un es nebūtu piedalījies tā būvē, tad man varētu mēģināt tādus pekstiņus iestāstīt, bet no pieredzes saku - tas svars ir tieši 10 reizes mazāks. Un kā lai tad tic pārējam aprēķinam, ja jau uz jumtu vien te kļūda ir 10 reizes!!!

skārda jumts ir vieglākais no jumtiem, neskaitot ondulainus, ar esmu licis skārda jumtu.

Man šķiet, ka pamata pēdas pabetonēšana būs tikpat dārga, vai pat vairāk - kā bloku pamatu demontēšana...es tā darītu - un taisītu māju - kādu vajag - kā jau Ivars minēja....

Ka pliki bloki uz šķembām - tas man kremtu vairāk par pēdu platumiem....pa virsu jau uzliktu armētu joslu - bet apakšā arī derētu - tāds ir visdrošākais pamatu veids - sevišķi mitrās gruntīs - Zemgales pieredze...

Priekš aaaaa jaunskunga...Jumta aprēķina slodzē pie samērā maza kopējā - koka konstrukcijas siltināta jumta pašsvara (max.75kg/m2) - liek klāt sniega (vēja)slodzi - un privātobjektos - neiedziļinoties finesēs - liek klāt ap 100kg/m2 - līmeniskā projekcijā ...

P.s. paskaidroju vēl - ar piemēru : nesot polšu - rokas satvēriens ir krietni llielāks - kā tikai noturēt 0,7kg - rēķinoties ar vēja brāzmu aiz stūra, garāmejoša dzērāja uzgrūdienu (galu galā kāds vēl atņems) ... utt.... tā tak mēs visi gudri darām...