Sveiciens!
Procesā ir karkasa pirts būve un pēkšņi radās jautājumi pāris:
1. vai pretvēja plēves vietā varētu izmantot preskartonu, kurš man pašlaik glabājas bez pielietojuma, ja jā tad tas manā gadījumā būtu labāks vai sliktāks risinājums par pretvēja plēvi?
2. Ir n-tie piedāvājumi ar pretvēja plēvēm, kas jāskatās (cena?)
3. kas par brīnumu ir ELT-KRAFT VCL, kurš veikalā atrodas it kā pretvējiem
4. Plēves cik saprotu iet standarta 150cm platumā, kas atbilst 2 statņu attālumam klājot vertikāli, bet ir redzētas plēves, kuras apvelk pa perimetru vienā piegājienā, t.i. to platums ir kaut kur 2xx cm. Tādas ir redzētas tirgošanā?

Preskartonu noteikti vari izmantot par pretvēja materiālu. Ja iespējama mitruma piekļuve no ārpuses - slīpā lietus ietekme, tad ārējo daļu var otēt ar tehniskas eļļas un ūdens emulsiju. Esmu izmantojis 'atrabotku' no automašīnām, bet tas tā.
Plēves... jebkura izmantojamā materiāla lielumam jābūt saistītam vai nu ar viņa atvešanas iespējām vai ērtas iestrādes iespējām. Lielākoties jau plēvju materiāliem platums salīdzināts cilvēka izplestu roku garumam.

Mani šajā pasākumā mulsina tas, ka tā būs pirts. It kā plānoju rūpīgi uzlikt tvaikizolāciju no iekšpuses, bet mazums kas gadās un pirtī tomēr ir krietni vairāk mitruma kā dzīvojamās ēkās, tāpēc ļoti gribas, lai vate stabili būtu sausa.

Pēc pretvēja seguma sekos latojums (ventilācijas sprauga) un apdares dēlis uzsists "trīnītī" pa vertikāli. Pretvēja plēve neko daudz nemaksā un šādā atbildīgā pasākumā tur negribas neko ietaupīt, tāpēc lūk arī jautājums kas labāks - plēve vai preskartons, ja plēve, tad kura. Ja plēve tomēr man labāk derētu, tad to preskartonu varētu ielikt kādā citā mazākatbildīgā vietā.

Pati labākā vēja barjera ir OSB, pēc tam (ūdensizturīgais) finieris. Ja preskartonu padara ūdensizturīgu, uz priekšu.

Pretvējš būtu saprotami, bet kā ir ar mitruma izvēdināšanu no vates? OSB un finieris man šķiet diez ko daudz neļauj elpot tai vatei!? Dzīvojamām mājām jā - osb ir klasisks risinājums (turklāt nodrošina karkasa izturību visos virzienos), bet vai tas attiecas arī uz manu objektu. Jārēķinās arī, ka lielāko laiku ēka ir neapkurināma.

jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pati labākā vēja barjera ir OSB, pēc tam
> (ūdensizturīgais) finieris. Ja preskartonu
> padara ūdensizturīgu, uz priekšu.
-Šādi būvējot ziepes nesanāks tikai tādā gadījumā,ja telpas iekšpusē būs 100% tvaika izolācija. Vēja izolācijai tomēr būtu ''jāelpo''-tas ir jālaiž cauri ūdens tvaiki. OSB vairāk var pieskaitīt pie tvaika ''bremzes''-kaut kāda minimāla elpošana protams saglabāsies,bet riskanti maza.
Kādu apsvērumu dēļ vēja barjerai būtu jābūt ūdensizturīgai? Manuprāt pietiek ar mitruma noturību.

Manuprāt ēkā - pirts, iekšējo gaisa mitruma režīmu nosaka apstāklis, vai tajā ir patstāvīgi ūdens tvaikus radošas iekārtas - atklāts ūdens toveris, sanitārās ierīces ar ūdens slēgu vai citas. Jo pats mini, ka ēka lielākoties būs lielākoties neapsildāma (?neapkurināma?). Un ja tas tā, tad ko tev jāsargā ar vēja barjeru - aukstu šķūni?.Un tvaika barjeras loma - pērtuvē un mazgātavā saprotama, bet telpām taču vēdināšanu veidosi. Un ja būs vēdināšana un ēka neapsildāma... tad kādi bojājumi no tvaika kondensācijas.

Uz pēršanās brīdi gaisa mitrumu gribētos dabūt (kādā veidā vēl neesmu izlēmis), bet starplaikā atklāti ūdeņi - nav (sildāmais boileris slēgts, santehnika slēgta). Telpas nav lielas - 15m2 un klasisks iekārtojums - priekštelpa, duša un pērtuve. Ventilācija ir ieplānota.

Iespējams pārspīlēju, bet karkass nevieš 100% parliecību attiecībā uz trupi. :)

Projektēšnas prakse kopumā definē trīs celtņu kategorijas, kas līdz ar to uzstāda projektētājam uzdevumu ēkas (garantētai) ilgmūžībai - pagaidu ēkas 25 gadi, vispārēja rakstura (50 gadi) , sabiedriski - kapitālas (100 gadi). Tas ir nosacīti - jo piemēram Zaķusalas televīzijas centra komplekss, lai arī kapitalitātei vajadzētu būt 100 gadi - morāli novecoja 15...20 gadu periodā un savai funkcijai vairs neder.
Koka elementi - ja drošs jumts parasti var nostāvēt 100 un vairāk gadu. Ja projektējot vai būvējot ēku tiek ievēroti priekšraksti koka nesošo konstrukciju vēdināšanai un tie attiecīgi antiseptizēti - tad 100 gadi būs droši. Viena nianse - pērtuves telpās ugunsdrošības normas prasa regulāru 5 gadu koka apšuvuma nomaiņu ... jo galu galā pirtij kritiskais moments var būt iekšējās organiskās apdares pašaizdegšanās tiem ilgstoši karsētiem virs 80 grādiem.

Eltkraft VCL ir tvaika barjera, kuru izmanto taisni ekovatēm. Karkasam otrā pusē 12mm pretvēja kokšķiedras plāksne. Pa vidu sapūš ekovati. Uztaisa latojumu priekš apdares dēļiem gan iekšpusei gan ārpusei. Šāds sienas pīrāgs strādā OK.