"Interesanti kādi būtu apkures izdevumi, ja ar 10cm puķiku nosegtu silto grīdu no augšas un mēģinātu noturēt to pašu temperatūru iekštelpās kā bez jebkāda seguma - vai tiešām apkures izdevumi nepalielinātos?".. apspriež J
Lai iekštelpās noturētu vēlamo siltumu, piemēram 20 grādus, tad kādai siltai virsmai, grīda ( sienas; griesti) jābūt uzsildītai par tik lielu starpību, kas kompensē ārsienu ar logiem un ventilējamā gaisa zudumus. Tātad šādai apsildāmai virsmai tu uzliec siltumizolāciju!...? tātad , šadai virsmai nodrošinātu to pašu siltumplūsmu ir jākāpina caurulēs plūstošā siltumnesēja temperatūra. Bet ūdens sistēmas gadījumā tev parādās augšejā robeža - ūdens uzvārīšanās temperatūra. Ja tavs katls un caurules spēj noturēt tvaiku - pārkarsētu ūdeni, tad teorētiski tu spēj arī caur 10cm izolāciju panākt šo siltumanoņemšanas efektu.
Apkures izdevumi? ... kas tie tādi ir? Jo tev ēkai mazāki siltumzudumi pret apkārtējo vidi, jo izdevumi mazāk, bet pastāv viens bet... tev vēdināšanai paredzēto gaisu jānomaina tāpat un tad apkures izdevumos "lauvas tiesu" noēdīs izdevumi par gaisa nomaiņu - recirkulācija, jau tie paši apkures izdevumi vien ir.

Vai siltuma zudumi (piem. caur grīdu) betona grīdai ar pārkarsēta ūdens caurulēm, no kurām siltums spēj izlauzties caur 10cm puķiku un uzsildīt telpu, būs tādi paši kā betona grīdai bez seguma, kurai caurulēs viegli silts ūdens, kurš uzsilda telpu līdz tādai pašai temperatūrai?
Vai vienāda siltuma daudzuma saražošanas efektivitāte būs vienāda abos gadījumos?

Atbildes jautājums: Vai siltums izplatās visos virzienos? Ja jā...tad arī uz otru pusi tas tāpat izplatīsies, ne tikai uz 10cm putuplasta pusi...un tie būs zudumi! Ja gribat izmatot to siltumu kas izies cauri 10cm putulastam, tad karstā ūdens caurulei otrajā pusē vajadzēs 10 reizes biezāku putuplastu, lai zudumus samazinātu 10 reizes! Iznāk 1 metrs!

Ja mēs teorētiski iespringstam apkures izdevumu minimzēšanā, tad principā ēka vispār var tikt nekurināta - galvenais dzīvot telpās ar aitādas kažoku, vaļiņkiem kājās un ausaini uz paura. Ja nu vienīgā ērtība - apsildāms atejas pods un varētu būt gulta ar sildcauruļu reģistru zem matrača. Tad apkures izdevumi?... ne tev putuplasts nezin cik biezs...apmēram tā!

Nezinu, vai J savus jautājumus uzdod nopietni vai ākstās. Visādam gadījumam info:

Siltuma zudumu formula ir Q=U * A * ΔT .
U = siltumvadītspēja, A = laukums, ΔT = temperatūru starpība starp silto (eštrihs ap siltās grīdas trubām) un auksto pusi (smiltis zem puķika).

Tātad pie konstanta zemgrīdas izolatora biezuma un materiāla (piem., puķiks 10 cm), zudumi caur to proporcionāli pieaug ar katru grādu, par ko mēs papildus uzsildam siltās grīdas eštrihu.
Tātad pārkarsušā apkures ūdens gadījumā zudumi uz pagrīdi būs lielāki, nekā remdenā ūdens gadījumā. Ja jau zudumi lielāki, tad arī efektivitāte mazāka.

Šeit piedava īpaši piemērotus apakšklājus siltajam grīdam ar kojeficentu zem 0.01m2K/W. [gridasstils.lv]

Eess Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki!
> vai siltajām grīdām ir praktiski izmantot kādu
> citu materiālu izņemot flīzes? Cik saprotu tad
> svarīga šajā gadījumā ir siltuma
> vadītspēja, kas flīzēm ir labākā... Varbūt
> ir kādi jaunāki un modernāki materiāli?


Dabīgais linolejs laba lieta. viegli kopt, mitrumizturīgs. Tagad piedāvā arī divslāņu parketus priekš siltām grīdām.

Ja patīk dabīga izskata telpu interjers, es ieteiktu izmantot flīzes tomēr, ir diezgan liela izvēle pieejama, tāpēc domāju pieskaņot varēs jebkuram telpas interjeram.

Binary-tu neesi siltumtehniķis un nevāries te, ne5is cilvēkiem prātu ar savu tukšo spriedelēšanu. Siltai grīdai vislabākais seguma materiāls ir blīvs materiāls ar labu silumvaditspēju. Varat likt kaut vai dēļu grīdu. Bet jārēķinās ar lieku enerģijas patēriņu. Viss tēma slēgta.