Labdien!
Kā būtu pareizāk rīkoties ieklājot akmensvati starp spārēm. Biezums 200 mm, vai klāt vienu slāni no vates 200 mm biezumā vai arī ņemt divus slāņus pa 100 mm un klāt tā lai šuves nesakrīt?
Vai vietās uz mūrlatas starp spārēm ir jāklāj kāda plēve lai vējš nepūš vatē vai arī šajās vietās no ārpuses (vēja kastē) jāliek vates pretvēja plāksnes. Varbūt var vienkārši cieto fasādes vati?
Nav ne jausmas kā šo mezglu pareizi izveidot.

Dažādi video par jumtiem [www.youtube.com]

Vai tiešām nav neviena, kas spētu ko ieteikt šajā gadījumā?
Vai tiešām visi liek vati tikai un vienīgi pilnā dziļumā uzreiz?

Katram vates ražotājam ir pieejama tehniskā informācija, produkta ieklāšanā, bet 1000+ reizes ir šī tēma apspriesta, vate liekama pamīšus, pašam mazliet jāpameklē un jāpiedomā.
Cietā akmens vate īsti nederēs, jo tai pūš cauri, liec vai nu pretvēja plāksni un pa perimetru nosedz ar līstēm vai ieklāj dif. membrānu. Es dif. membrānas loksnes vienkārši skavoju klāt spārēm un mūrlatai, bet augša cieši pieguļ augšējam dif. membrānas slānim. viss no malas izskatās kā tādas kabatas zem membrānas.
P.S. Neņem ļaunā, bet uz pārāk trulu jautājumu neviens neatbildēs (vates likšanu pamīšus).

Pirmkārt, 200 mm jumtam nebūs pietiekami. Jāpieaudzē spāres un jāliek 350 mm. Citādi tiešām, kāda jēga pārkopēt informāciju. Google!

man jau 12 gadus jumtā ir 200 mm, bet izlasot komentārus sāku domāt, ka nepareizi dzīvoju. Laikam jau celtnieki paredz mūžīgā sasaluma laikmetu.

man sienā vien ir 280mm, griestos 400..., tikai apkures rēķini būs dažādi , bet tā jau pareizi dzīvojam.

400 jumtā ir pa maz, būs lieli apkures rēķini. Es liktu vismaz 1metru biezumā un par apkuri nebūtu jāmaksā jo nebūtu kur dzīvot.

Es no dzimšanas divdesmit gadus nodzīvoju mājā kur griestos bija 5..10cm kaut kāda siltumizolācija, pat ne vate ... sienas 20cm gāzbetons un neko, no rītiem 12 grādi, viss labi....
Jūs dullie liekat 20 un 40 un ko tik vēl ne...
Ja dzīvo ar skatu pagātnē tad protams, var likt tikai 200, bet tas ir ar skatu pagājušajā gadsimtā un neatbilst šodienas būvnormatīviem.

cik tad tai būvnormatīvā ir ierakstīts tas biezums? Man no rītiem ir silti, ko tad man tagad speciāli visu jaukt un pārtaisīt? Kaut kas man teica ka mūsu būvnormatīvi ir tie paši vecie tulkotie no krievu valodas.

Ja vēl dzīvo krievu laikos tad viss skaidrs ar tevi.. ja kas jau vesela paaudze ir paspējusi uzaugt kopš krievu laikiem un viņiem jau dzimst bērni, tas tā līriska atkāpe.
Es rīktīgā padlaika mājā dzīvoju un jau sen to nosiltināju, jo tā laika normatīvi galīgi neapmierināja.
Ļoti ticams, ka pamats būvnormatīviem ir ņemts no padlaikiem, bet siltumnoturības jau 2000.gada versijā nebija "padlaiku" un pirms pāris mēnešiem vēlreiz tika mainīti. Tāpēc pēc šībrīža būvnormatīviem "Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu" 0,15 W/(m2 x K) jeb 260mm parastās (0.04 W/mk) vates.
Neviens tev neliek jaukt nost un pārtaisīt, ja vari samaksāt par siltumu šodien un varēsi arī rīt, tad dzīvo mierīgi ar to kas ir, bet būvējot jaunu ēku pēc projekta 200mm vairs neiet cauri.

Jā pad laikos bērnus dabīgi taisīja, tagad jauna paaudze izaugusi un laikam bērnus mēģenēs taisa, tas tā lirikai. Nekas pirms pāris mēnešiem netika pieņemts un nevajag pūst dezinformāciju. Pie tam siltuma caurlaidības koeficentam ir jāpierēkina temperatūras faktora vērtība, pie tam likumā ir minētas gan max gan normatīvās vērtības. Galu galā visam arī ekonomiskam pamatojumam jābūt, kas arī ir minēts būvniecības likumā.

Man personīgi sāk likties, ka visi siltināšanas normatīvu izmaiņu projekti... energoefektivitāte uz apgaismojuma lampu rēķina ... izmaiņas dzīvnieku turēšanas noteikumos un virkne citu ir tieši vērsti uz ekonomikas ( ES mērogā) sildīšanu un mākslīgu darba vietu radīšanu, jo ja ik pēc desmit gadiem jāpārtaisa jau esošais...?, jo neatbilst normām

Jā šodien jau septembris, aprīlī pieņēma, būs pusgads pagājis, smagi samuldēju, piedošanu.
Jūs esat jau vecas piepes un lielāko daļu savas dzīves jau nodzīvojuši, un komfortabla visticamāk šķiet pagājušā gadsimta optimāla temperatūra 15-18C, bet paskatamies uz to no jaunās paaudzes puses, ir viņa savādāka pa šiem 15-20 gadiem izaugusi. Ja vēl 2000. gadā dators bija reta parādība, tad tagad visi to vien dara kā bezdarbība sēž/guļ pie datora/planšetes/telefona un 18C šādai bezdarbībai nav komfortabla temperatūra. Šo gadu laikā dzīves paradumi ir tā mainījušies, ka toreizējā komforta temperatūra vairs nav komfortabla. Pēc fiziskām aktivitātēm ienākot no ārtelpas iekšā tagadējie 20-22C un vairāk šķiet vispār neizturams karstums, bet dzīves veids jaunajai paaudzei ir tāds un pie 18C vairums sākas jau drebulis...
Energoresursu cenas aug, prasības pēc komforta temperatūras arī, bet paliekam pie vecajiem padlaiku normatīviem, jo mēs jau veci sēnes un mums ir labi?!