Ir 3 stāvu māja (neprasiet kāpēc, dāvinājumā no 90tajiem gadiem). Viens no tiem ir pagrabstāvs apm 1,5m zem zemes līmeņa. Tagad ir atrakta vecā drenāža, kas bija ielikta smilts/mālu masā. jautājums, ko darīt tālāk, kā pareizi izveidot drenāžu? Cik mm siltinājumu izmantot? Telpas - kurtuve, mantu glabātuve, iespējams pirts ar dušu, iespējams "atpūtas" jeb tusiņu telpa... respektīvi jādomā, kā apgūt. Patreiz telpu augstums ir 2,40m, pamats ir mālaina smilts.

Drenāža izmantojama tad, kad pavasara plūdu laikā, lieko ūdeni ir kur aizvadīt, vai arī šajā laika posmā ~1..1,5 mēnesis visu laiku jādarbina noūdeņu sūknis, kas nepārteaukti aizvada ūdeni no drenāžas akas. Savukārt pati drenāžas caurule ievietojama porainos materiālos - rupja grants, keramzītoļi vai cits.
Ap ēku ārpusē pagraba ārsienas jāsiltumizolē vismaz ar 5cm polistirēna plātnēm, Grīda - pretkapilārā membrāna ~120mkm PE plēve , 5...10cm polisterēna plātņu siltumizolācija, klona betons ar po;imēra šķiedrām un apdare - flīzes, krāsa vai cits. Pirts telpai papildus hidroizolācija un koka noceļami vairogi.

Paldies, Ivar!

Vai 50-100mm siltumizolācija nav par maz? Pēc LBN 002-01 šī gada redakcijas maksimālais pieļaujamais ir 0,20 W/(m2 x K), kas atbilst siltumizolācijas biezumam 170mm.

Kur ar grunti apbērtai sienai beidzas aplēses biezums siltuma rēķinam? Gruntī 0 grādu temperatūra ir apmēram 30...40cm dziļumā, zemāk jau plusi. Arī pagraba telpās diezin vai ikdienā vajadzēs +20 grādu temperatūra, drīzāk bez speciāliem pasākumiem grūti nodrošināt +2..+5 grādu temperatūru augļu vai sakņu noliktavai cauru gadu. Tādejādi temperatūras diference telpu lielākai daļai būs apmēram 6...10grādi. Un tādai diferencei pilnīgi pietiek 5cm siltumizolācijas.
Ja tev kādā telpā īslaicīgi vajadzīga auksta temperatūra - pirts, atpūtas telpas - te siltumizolācija telpu iekšpusē.

Nav plānots pagrabs tā klasiskajā izpratnē - saknēm, zaptēm, kāpostiem utt. Pieņemsim, tad paliek pirts, atpūtas telpa jeb tautā saukta par tusiņu telpa un kurtuve. Ja pagraba telpas būs 10-15grādi, tad kā tas sasaucas ar pagrabs/1.stāvs pārsegumu? Ir dzelzsbetona paneļi, kur paredzēts likt virsū silto grīdu.

Mājas kopējo izolāciju skatoties, tad sanāk, ka visvājākais posms ir tieši pagrabs, kur siltums tiek atdots zemei, ja izmanto 50mm. Un kāpēc LBN ir vispār tik pamatīgs tas cipas 0,20...

Kādas caurules likt? ar vai bez kokosa? kādu diametru?

Tātad praktiski vienīgā telpa, kuru tu apmeklētu ikdienas ir kurtuve - ja kurini ar malku vai gabalmateriāla kurināmo. Ja automatizēta apkure - tad laikam pietiek vienu reizi nedēļā?( Man pašam krāsnis) . Pirts un atpūtas telpa - arī varētu būt vienreiz nedēļā - parasti sestdienas. Tātad pārējā laikā - kurtuve tev uzturēs telpu vidējo temperatūru ~20 grādi, jo parasti ventiļus, sūkņus un citas apsildes detaļas noizolēt praksē nebūtu vēlams un tie telpai - kurtuvei atdod pietiekoši daudz lieka siltuma. Caur kurtuves telpas sienām tev netieši sasils blakus telpas un arī no pagraba pārseguma vai 1.stāva grīdas pietiekoši lieli siltumizdalījumi - tā, ka visticamāk pagrabā pie apkures sezonas vidējās temperatūras - 0 , pagrabā tev būs savi 13..15 grādi silts, bez speciāliem pasākumiem.

Drenāža - tev ir to ūdeni kur aizvadīt? Drenāžas ūdens jau ir tīrāks, nekā lietus ūdens un tapēc var izmantot vienkāršu perforētu plastikāta cauruli drenējošā bērumā. Keramzīts - 10..20mm graudi.

kāda diametra drenāžas caurules parasti izmanto?
58/50
92/80

Par drenāžu nelieliem laukumiem tev jāmeklē prospektus no cauruļu izgatavotājiem, man liekas, ka var samekēt pie Upanor. Manuprāt grīdai pietiktu ar mazāko diametru, bet no galvas neatceros, kādam biezumam drenējošā materiāla jābūt starp cauruli un grunti. .