Ir pieejams EPS 60 putuplasts 5 cm. Vai ar to var siltināt pamatus? Domāju, vertikālo siltinājumu? Kādi viedokļi?

Teorētiski var. Priekš sevis ja taisītu, ņemtu gan ko stingrāku sākot no EPS150.

Jā, piekrītu, ka labāk ar stingrāku, bet man šis pieejams par salīdiznoši zemu cenu. Kaimiņš gan teica, ka EPS 60 uzsūkšot mitrumu, kā tur īsti ir? Par to mitrumu arī uztraucos. varbūt kādam ir pieredze.

5cm pamatiem būtu pamaz kur nu vēl EPS60.
Ja tiešām gribas ietaupīt, tad liec 5cm EPS60 un pa virsu 5cm ekstrudēto (EPS150).

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Paldies par viedokļiem. Putuplasts ir ar tādu kā betona kārtiņas pārklājumu, tāp't tas tiks armēts un apmests. Vai EPS 60 nevar izmantot tikai tāpēc, ka tas vairāk pakļauts mehāniskai slodzei, vai ir arī vēl citi pamatojumi?
kaut kas dzirdēts par slēgtām un aizvērtām porām. Vai šajā gadījumā tas būtu aktuāli (mitruma uzsūkšana)?

Neesmu baigais specs par putuplastiem, bet to putuplastu ar aizvertam poram, cik saprotu, sauc par ekstrudeto. Tam vispar nav bumbinas, tas ir ka viena masa, piem., Finnfoam (Depo par ptaustit) vai Basf razotais Styrodur. Tiem stipribas klases sakas no 300.

Tas nozīmē, ka EPS 60 ir atvērtās poras un tas uzsūc ūdeni. Bet vai uzsūc? Vai kādam ir praktiksi novērojumi???

No interneta citāts:
"Putupolistirola plātnes (EPS - Expanded Polystyrol, putupolistirols, "putuplasts") tiek ražotas, sagriežot nepieciešamajos izmēros putu polistirola blokus, kas tiek izgatavoti blokformā ar termiskās izplešanas metodi.

Materiāls tiek izmantots kā jaunu celtņu būvniecībā, tā arī esošo renovācijā. Sienu un fasāžu izolācijai tiek izmantots Eps 60, Eps 80 un Eps 100 marku produkts. Grīdu, jumtu un celtņu pazemes daļas izolācijai tiek izmantots Eps 100, Eps 120, Eps 150, Eps 200 un Eps 250 marku produkts."

paldies Rx, vismaz par citātu. Pēc skopajiem viedokļiem noprotu, ka visi kārtīgi seko līdzi norādījumiem un nevienam tādas neprātīgas lietas kā man prātā nenāk. Un tomēr mani tas velniņš urda. Ja tās ir safrieztas plāksnes, tad mitrums var ieiet tikai tajās porās, kas atrodas ārmalā un ir pārgieztas. tad cik tas varētu uzsūkt mitrumu... vienu plāksni mājās ieliku ūdenī, turu jau nedēļu, pagaidām neko nav uzsūkusi.

siltināt cokolu ir bezjēdzīgs pasākums .... vairāk izdevumu kā ieguvumi
ja mājas "0" ir saprātīgi piieņemta (no 10 cm virs pamatu horizontālās hodroizolācijas) tad cokola siltināšana varētu dot 0.1% ietaupījumu uz kopējo siltuma zudumu fona ....
vai ir vērts ????

Man ir ļoti mālaina grunts - viens sarkanais māls. Ceru ar cokola siltināšanu panākt to, lai sals pamatus neizcilā, nesaplēš. Protams, zem pamatiem ir pabērts smilšu spilvens, bet, ja kailsals, kā pagājušajā ziemā...

Droši vien viss atkarīgs no tā, ko nozīmē "uzsūc". Nezinu cik ne-ekstrudētajam putuplastam var būt kapilārā mitrumvade (ko varētu uzskatīt par "uzsūkšanu"), bet reāli iz dzīves - pēc pakļaušanas "āra apstākļiem" ilgākā laika posmā, ne-ekstrudētais (no bumbiņām sastāvošais) putuplasts paliek irdens. Un tur manuprāt lielākā nozīme ir samirkšanai+sasalšanai (kas pamazām no ārpuses sākot atdala bumbiņas) nevis vienkārši samirkšanai. Es nesen novācu savu putuplasta eksperimentu, kas ilga kādus 3 gadus - biju ieracis zemē ~15cm dziļumā ekstrudētā (basf) un neekstrudētā (neatceros kādu, liku zem grīdas) gabalu un tādus pašus gabalus uzspraudis uz armatūras stieņu gabaliem virs zemes (tipa pārbaude uz UV iedarbību). Pirmais izjuka virszemes ne-ekstrudētais, bet nu tas jau bija pakļauts gan vējam, gan, iespējams, putniem. Pēc pāris gadiem arī ieraktais neekstrudētais izira (ļoti viegli lūza) ņemot rokās. Ekstrudētajam nekādas izmaiņas nebija novērojamas, izņemot to, ka saulē kaltētais bija bišķi krāsu mainījis. Zemē ieraktajam vispār nekas.

Ja tu vari nodrošināt, ka ūdens klāt netiks, tad vari likt, protams ja apmierina izturība pret nejaušiem mehāniskiem bojājumiem (piemēram, nejauši uzšaujot ar grābekli grābjot lapas).

Super eksperiments. Praktisks. Noņemu cepuri..
Protams, nevaru nodrošināt, ka mitrums netiks klār, īpaši, ka kā jau teicu, ka grunts viens māls. Viela pārdomām.

Starp citu, kā tu iedomājies ar cokola siltināšanu novērst izcilāšanu? Tikai ar to, ka neļausi sasalt gruntij zem grīdas? Bet no ārpuses taču grunts pie pamatiem sasals (un spiedīs vai cels) tāpat. Izcilāšanu tu vari novērst novēršot grunts sasalšanu zem pamatiem, kas tiek panākts vai nu ar izbūves dziļumu vai ar horizontālu (ar kritumu) puķiku pa ēkas perimetru, kas kalpo arī kā daļas virsūdeņu atvadītājs no pamatiem.

Biju kaut kur lasījis, ka cokola siltināšana esot daudz efektīvāka par horizontālo siltināšanau. Tāpēc tāda man tā doma pa galvu maisās.

Tavai situācijai - vēlmei atbīdīt sasaluma zona tālāk nost no pamatu pēdas, cokola izolācija pilnīgi noteikti neko daudz nelīdzēs.

Tad jautājums, kam tad domāta cokola siltināšana? No šīs diskusijas saprotu, ka jēgas tik pat kā nav, bet tika un tā visi siltina kā traki.

Siltina gan sienu, gan cokolu, gan horizontālo joslu gar pamatiem (vai pamatus līdz sasaluma dziļumam).

Didim, kāda ir pamatu un cokola ciltināšanas nozīme?

Cokola siltināšana novērsīs gunts sasalšanu zem ēkas, tātad potenciālu kūkumošanos zem grīdas, paaugstinās t zem ēkas, līdz ar to samazinās siltuma zudumus, vēl mazinās pamatu radīto aukstumtiltu (tas atkarībā no sienas konstrukcijas). Arī iespējamību, ka sasals grunts zem pamatiem - dz.betona pamatu siena ļoti labi vada siltumu "no pazemes" uz virszemi - šķiet tepat forumā ir bijusi aprakstīta pieredze, kā ar termokameru var redzēt, ka no ārpuses nesiltināti pamati pie zemes ir siltāki nekā apkārtējā zeme un arī pamati augstāk virs zemes - pamati "izvada" zemes siltumu uz augšu, es arī šādu "fenomenu" esmu novērojis pamatu sienai, kas siltināta un pēc tam no ārpuses apmūrēta ar akmeņiem.

Bet cokola siltināšana nenovērsīs mālu sasalšanu un kūkumošanos pie pamatiem ārpusē ar visādām iespējamām sekām (piemēram, siltinājuma atraušanu). Priekš tā tad būtu tā horizontālā josla.

Kā jau rakstīja - jādara viss :)