Sveicināti!
Agrak tika izbūvēts mansards kā neapkurinama telpa, (Pretvēja plaksne+akmens vate koka karkasā+reģipsis), tagad doma apsildīt un likt radiatorus, bet nav tvaika barjera....,nezinu ko darīt, jo koka karkasam ta ir nepieciešama. Vienīgais viena mansarda puse ir jumts aukstāks un līdz ar to ir daļa kas vedinās, vismaz nedaudz. Plēst visu regipsi nost ari negribas. Viens variantss ir likt starp loksnēm, bet tas ir papildus svars!
Kāds nezin kā būtu labak rīkoties?

Varbūt tvaiknecaurlaidīga krāsa?

Reiz klausījos atstāstu par somijā celtiem dzīvokļiem, kur riģipsi lika 3kārtās, visas salaiduma vietas ar hermētiķi, plēve starp 1/2. kārtu. 3. kārta tikai apdarei. Pēc darbu veikšanas blowerdoor tests... Ja iespējams sameklēt vietas, kur pieskrūvēt otru kārtu, tad notekti izvēlētos likt plēvi starp kārtām. Vēl gan, novēršot pilnīgi visus caurumus un caurumiņus, var pirms krāsošanas kārtīgi sagruntēt ar akrila dziļumgrunti un nokrāsot ar pusmazgājamām/m,azgājamām krāsām un iztikt bez tās plēves. Tik neviena cauruma, plaisu...

Man līdzīgas pārdomas - Līvānu māju taisos siltināt, saprotams, no ārpuses. Bet kā iekšpusē ielikt kondensāta plēvi? Laist no ārpuses apkārt visām latām? Sanāk turpat 2x lielāks patēriņš un diez vai tas ir prāta darbs...Ir kādas idejas? Varbūt var iztikt bez? 35 gadus jau nav bijusi...

Siltinot apkurināmu ēku no ārpuses, iekšpusē tvaika izolācija NAV VAJADZĪGA. Galvenais ārējai apdarei - apmetumam, tepei vai krāsai jālaiž cauri mitrums tvaika veidā.

Man vairāk runa par koka apdari ar ventilacijas kārtu un vēja plēvi no ārpuses virs vates. Tāpat nevajag?

Ja ārpusē apšuvumam izmanto spundētus koka dēļīšus, tad spundes spraugas kopumā nodrošina mitruma tvaika izvadi caur ārsienu. Te runa varētu būt par to, ka aiz koka dēlīšiem atrodas speciālas vēdspraugas, kaut arī gadsimtu prakse ar aizbēruma konstrukcijām pierādījusi, ka ēkas kalpo arī bez speciālās vertikālās vēdspraugas. Taču, ja vēlme izmantot ļoti ekskluzīvu un augstvērtīgu apšuvumu bez zariem, plaisām un citām vainām, vienlaicīgi eksponējot koka struktūru un otējot ar lazūrkrāsām ar UV aizsardzības komponenti, tad vēdsprauga 2cm biezumā neskādē. Taču aiz tās tad izvietojama vēja barjera - var būt kartons, "grīdas kartons"- 3,2mm puscietā kokšķiedru plātne, arī kastu gofrētie karoni vai speciāli šim mērķim ražotas rūpnieciskas membrānas. To uzdevums bremzēt vēja spiedienu un nelaist strauji izvēdināt gaisu no siltumizolācijas.

Hmm...kaut kā nesaprotamies...man gan šķiet, ka šeit ir runa par plēvi, ko liek zem iekšējā apšuvuma, istabā. Vismaz es par to...

Manuprāt nevar salīdzināt agrāko māju konstrukciju ar tagadējo,jo nevar salīdzināt siltinājuma materiālus. Ja siltina ar vati-tad iekšējā tvaika izolācija obligāta,ja negribas likt plēvi iekšpusē,tad vēdināma gaisa sprauga fasādes pusē zem dēlīšu apšuvuma vismaz 40-50mm. Caur vati telpas mitrums tiek izspiests nesalīdzināmi ātrāk kā piemēram caur skaidu bērumu vecajā variantā.

Nu redz, man Līvānietei nav nekādas plēves, nekādas skaidas. Skaidu plātne, vate, Mistisks kartons,skaidu plāksne 2x. Tapēc gribu zināt, vai nomiršu bez tvaika barjeras iekšā.

Ja skatas kopainu,tad labi ja piektai daļai būvju ir šī tvaika izolācija ielikta(no tām kurām teorētiski tā būtu nepieciešama) Taču tas nenozīmē,ka visām pārējām ēkām rodas ekspluatācijas problēmas. Šeit ļoti svarīgs faktors ir konstrukciju blīvums. Līvānietes gadījumā-lai arī siltinājums ir pašvaks- skaidu plākšņu paneļi labi pasargā vati no gaisa caurplūšanas-kas pārsvarā arī ir paaugstināta mitruma cēlonis siltinājumā.Ja līdz šim nekādas problēmas nav novērotas,tad siltinot ēku no ārpuses šie riski vēl mazināsies (par miršanu šeit nav runa) Līvānietei problēma ir ārējais pusķieģeļa apmūrējums-ja plāns siltināt ārpusi.

Hmm, pusķieģelis gan nav novērots. manējai ir pirmajam stāvam galos rinda sarkano brīnumu. Nu jau ap 5 cm no sienas :D . Godīgi sakot, nav ne jausmas, kā tos noraut nesāpīgi nost, jo, liekas, ka pieenkuroti pie sienas, savādāk jau sen būtu zemē... Vate man "brīvi stāvoša" (:D) vējš brīvi skraida pa šķirbām. Tāpēc arī ir bik bažas, ka normāli nosiltinot var rasties mitruma problēma, jo līdz šim vienkārši viss izvējojās...

Dabiski, ka eļļas krāsu virsū. Pamatīgi. Bet nu pēc 40 gadiem jau tāpat ieliecas un jājauc nost. Vienā istabā nojaucu. Vēl viena palikusi.

Tvaika izolācijas barjera tikai iekšpusē, bet vēja izolācijas barjera ( tai mitrumam ir jāiet cauri) tikai ārpusē. Pusķieģeļu apšuvumam tikpat kā nav vēja izolējošas īpašības. Lai to nodrošinātu jāizmanto speciāla izšuvošana, tapēc no jauna mūrējot klāt pusķiegeli aiz tā ietecama vēja barjera.
Ja izmanto kaļķa javas apmetumu ~1,5..2cm biezumā, tad tādam ir lielāka vēja izolācijas spēja nekā pusķieģelim un tādam risinājumam varētu nebūt citas vēja izolējošas membrānas. Lai gan Liepājas un piejūras apkaimē - teritorijās ar biežākiem un stiprākiem vējiem jāveido nopietna vēja izolācija.

ehh...labi, mēģināšu lieliem burtiem stāstīt, lai beidzot kaut ko atbildē sagaidītu...Līvānu māja, 12 cm vate, saprotams, ka karkasa māja. ņemu ārā veco vati, lieku jaunu iekšā, pa virsu lieku vēja plēvi. Tad ventilācija un koka apdare. Kāda tur vēl eļļas krāsa??? Ja nu interesē, tad būs lineļļas darvas krāsa. bet ne jau par to jautājiens. Ko darīt ar tvaika plēvi, ko liek parasti no iekšpuses? iekšpusi netaisos jaukt ārā un ap brusām locīt kilometru no ārpuses arī neliekas prāta darbs. KĀDI VIEDOKĻI??? Vai var iztikt bez, vai obligāti nepieciešama?

Līvānietei labāk iepūst ekovati pa mitro. Tai taika barjeru nevajag, bet vēja barjeru gan vajag (no pieredzes). Bet to šogad vairs nevarēs laikam, jo mitrais process. Ja baigi gribās ar minirālo vati un šogad, tad gan ir jāloka plēve. Parasta tvaicene jau dargi nemaksā. Ir dzīrdēts no cilvēkiem, kuri būvejuši karkaseni gadiem un tāpēc ir padzīvojuši puspabeigtajās, ka tvaiceni vajag obligāti. Arī krievu yotube var atrast stāstus no personīgās pieredzes, par to, ka vate mirkst bez tvaicenes. Agrāk tev nebija problēmu tieši tāpēs, ka siltinājums bija par švaku un agšdaļās noteikti nesēdies, tā ka tvaiks kopā ar visu siltumu mierīgi tika ārā.
Bet šo topiku aizsaka cilvēks, kurš prasija par tvaiceni mansardā... Tur es gan liktu vel pavirsu rigipsīm tvaiceni, 50mm profilu pidītu ar vati un vel vienu rigipsi virsū. Tajos 50mm var savilkt komunikācijas nebojājot tvaika membrānu.

Par eko esmu lasījis, ka nevajagot vēja plēvi, pietiekot ar ventilācijas karkasu. Dzīvē tas ir savādāk? Nedaudz baida vates iespējamā rukšana no kārtīga ūdens trāpijuma (nav gan ne jausmas kā tas man sienā trāpīs :D ) Ir kādam kādus 10 gadus liela pieredze ar ekovati?

Absolūti visiem materiāliem, kuru nosaukums ir "vate" vajag vēja barjeru! Par rukšanu gan neko komentēt nevaru. Vēja barjera pasargās arī no āreja mitruma iekļūšanas vatē.

Situācija būtiski nemainīsies nomainot 12cm stiklavati pret ko modernāku. Fasādes pusē vajadzīgs papildus siltinājums,bet lai to darītu,pēc būtības sarkanais pusķieģelis jāplēš nost. Pa virsu siltināt būs bezjēdzīgi. Kā variants varētu būt gaisa spraugas(starp ķieģeli un sienu) aizpildīšana vai aizpūšana. Tvaika izolācija no telpas iekšpuses,protams,ka vajadzīga-turklāt palikt to zem riģipša pirms apšūšanas ir vienkārši un neprasa lielus ieguldījumus-kam tāda galvas lauzīšana-gaisa ko elpot istabās no tā mazāk nepaliks un kvadratūra arī īpaši nesamazināsies.

Stikla vate brīvi kustās pa sienu, nekāds dižais efekts sen vairs nav. Ķieģeli, protams, nost, par to jau lauzu galvu. Ģipškartonu izkrāmēt pa visu māju neielien budžeta plānos pagaidām...tur jau tā ziepe.