Sveiki. Vai kāds varētu pateikt kāda ir slodzes izturība melnajai grīdai no 100*23 mm dēļiem, kas ir ielikti starp nesošajām pārseguma sijām starp kurām attālums ir 630 mm. Konstrukcija plānojās sekojoša: starp minētajām sijām 100 mm dziļumā tiks ar vītņstieņiem pieskrūvētas brusas 100*50 uz kurām tad arī nāks minētā melnā grīda uz kuras tiks uzklāts pergamīns vai plēve un sabērts keramzīts apm 130 mm uz kura tālāk nāks dubultais grīdas riģipsis peldošajai grīdai. Jautājums ir vai ar šiem 100*23 mm melnās grīdas dēļiem pietiks slodzes uzņemšanai?

Sijām sānos stiprināmās latas vai tavā gadījumā brusas tautas valodā sauc par smilšgriestu latām un tradicionāli tās stiprina uz naglām apmēram 50cm solī. Nosauktais attālums 63cm starp sijām vairāk kā pietiekošs 23mm melnās grīdas izveidei. Taču ar 13cm bieza keramzītslāņa izveidi jābūt piesardzīgam - izmantojama keramzīta vissmalkākā fkakcija - keramzītsmiltis, jo rupjākām daļām - oļiem ir iespēja sabirt un nosēsties. Vispār jau literatūrā minēts apstāklis, ka birstošos materiālus - keramzītoļus, izdedžus sākot no 10cm biezuma vēlams ir veidot kā vāju betonējumu 1d cements uz 10 ...12 daļām aizpildītājā - sajauc un viegli mitru iestrādā apjomā. Cements cietējot salīmē birstošās frakcijas monolītā.
Es arī vienreiz parksē esmu iekritis uz to, ka keramzīts - oļi, kurus nevar sablietēt ar vibroblieti uz mūrēta pārseguma, atsevišķās grīdas daļās - velves zemākās vietās iesēdās un grīdu nācās pārlikt.

Man tagad visā dzīvoklī ir izveidota šāda tipa grīda. Fantastiski klusa un vienkārša... :)

Klasika ar smagu aizbēruma materiālu, šodien lētā māla vai grants vietā lietojam dārgo keramzītu, sevi pierāda. Seviški, ja izmanto peldoša grīda seguma materiālus - plātnes. Ja vēlamies lietot dēļus, tad aizbērumā blakus sijām jānovieto lagas. Lagas netiek stiprinātas pie sijām, bet peld aizbērumā. Tad pie lagām pieskrūvē vai pienaglo grīdas spundētos dēļus.Slodzes nodošana no grīdas ir patapināta caur aizbērumu uz melno grīdu, kas savukārt to nodod sijām. Dotais pasākums - materiāla viendabības pārtraukšana arī nodrošina šo labo skaņas izolāciju kā gaisa skaņām, tā korpusa skaņām.

Varam mēģināt parēķināt "lētā" māla vai grants variantu pret dārgo keramzītu. Man liekas, ka JānisL uz šito uzrāvās, un es arī zināmā mērā.

Amatieri....Pat Vecos laikos - kad sijas parasti lika ar krietni lielāku soli nekā 70-75cm - un skaņu un siltumizolācijai lietoja izdedžus, skaidas ar kaļķi, vai pat smilti (tilpumsvars 1000-1400kg/m2) - siju starpās melno griestu dēļu klāja pabalstīšanai - lietoja 5x5cm latas - tā kā lielāka izmēra latas - ir pilnīgi lieks un nevajadzīgs materiālu izniekojums. Dēļi parasti collīgie - 2,5cm biezi.

Vītņstieņi arī ir lieki - cinkotās skrūves (vai paresninātās riģipša - ir arī tādas)....
Keramzīta oļiem (laikam atkarībā no frakcijas) tilpumsvars ir max. 800kg/m2 - 10cm kārta uz m2 sver max. 100kg.

Savukārt lietojot minvates - supervieglu skaņu izolāciju - kuras 10cm kārta uz m2 sver tikai dažus kilogramus lieki ir lietot pat 5x5cm latas - neizprotu kamdēļ joprojām bieži tā dara...

Didimam... pareizi projektējot un būvējot māju, mēs starpstāvu pārsegumam varam izmantot tās smiltis, kuras izņemam no pamatiem vai kanalizācijas aku grodiem uz vietas būvē. Un ja vēl būvē pagrabu ... Tadā gadījumā cik tad šis smiltis maksā?... tikai darba tiesu no kaudzes līdz pārsegumam.
Kā jau minēju keramzītoļu izmantošana biezumā virs 10cm slēpj sevī risku, ka oļu struktūra var sākt sabrukt - salūzt un veidojas defekts.

Nav gan dzirdēts, ka keramzītoļi maina struktūru....tad tie jāsalej ar ūdeni un jāsaldē un jāatlaidina - varbūt tad kaut kas tamlīdzīgs notiek...
Cita lieta ka sasēžas - vibrāciju ietekmē....

A par smiltīm - tās parasti nepaliek pāri - ja izbūvē grīdu uz grunts - tad melzemes kārtas aizvietošanai piem.100m2 - vien nepieciešams ap 50 m3 - un ja māja ieplakā - tad vēl vairāk...savukārt no pamatu tranšejas izraktās nesanāks īpaši vairāk 10-15m3....
un vēl jau ārējie pamatu aizbērumi - kurus arī vismaz ar smilti aizpilda....

No akas arī labi ja 10m3 smilšu sanāk (ja vien nav mālaina grunts)

Tā kā tikai lauku teritorijā - vai vispār lielā zemes gabalā - ja tie rakts dīķis - tad jā....

Un visbeidzot - smilšu 13cm kārtas pašvars būs 220kg/m2 (jūtams kopējās lietderīgās slodzes pieaugums) - un tas obligāti jāievērtē pārseguma siju aprēķinā - ja vien aprēķini tiek veikti...kaut kā tā apmēram...

Koka pārsegumu skaņu izolāciju negatīvi ietekmē skaņu izolācijas starpliku nelikšana siju un grīdas latu (dēļu) starpā....parasti arguments - man jau zem lamināta ir paklājs...

Otra būtiska lieta - diez vai kādi konstruktori (un arhitekti vēl mazāk) - un īpaši privātās būvēs - knibinās, izvērtēdami cik vienmērīgi pārseguma sijas ir noslogotas. Zem starpsienām, kas iet siju garenvirzienā, kāpņu ailes ietvarā bieži ir sijas, kas iztur pārseguma aprēķina slodzi, bet ir noslogotas jūtami vairāk kā pārējās - man šķiet, ka tas arī ir viens no iemesliem - kas negatīvi ietekmē skaņu izolāciju.....

Paldies par komentāriem. Var jau būt, ka pietiek ar latām 50*50, bet noliekot tās blakām sijām 120*220 šķiet kā mazi skaliņi... Vajadzēs pārdomāt šo lietu, bet tikai uz koka skrūvēm negribas paļauties kādu vītņstieni pa starpam ielikšu... ;)

Amatieri...cik ta garas tās sijas (kāds brīvais laidums - starp sienām)...ja 12x22cm un ar soli 75cm!

Bet kas attiecas uz tērauda izturību....
Sen senos laikos kāds pieredzējis projektējošs būvkonstruktors (arī par celtnieku - praktiķi pabijis) lasīja man no tabulas gudrā grāmatā - ka 1 centimetrs 4mm biezas metinājuma šuves cirpē iztur 400kg, 6mm biezas - 600kg utt.

Un metinājums galu galā ir bojāts metāls....

Tad ja gribās, pēc šā var izlēst kāds šķērsgriezuma laukums ir skrūvei un cik kg viņa iztur cirpē....

Starp sienām laidums 4,4 m. Kā ar to teoriju, ka cirpes slodzei pakļautas detaļas labāk naglot nevis skrūvēt?

Dekoratīvam dēlīšu apšuvumam starp sijām esmu frēzējis gropes siju sānos. Process diezgan sarežģīts,bet ja sijas vēl nav saliktas-tad tas būtu realizējams. Tādā variantā 5x5 brusiņas nebūtu vajadzīgas,un nebūtu arī jāsatraucas par brusiņu stiprināšanas noturīgumu. Brusiņu variantā atbalstu variantu ar vītņstieņiem ~8mm-solis~1m paralēli naglojot. Par keramzītu kā aizpildītāju domājot-sēšanās notiek dēļ to neregulārās formas,proti,ekspluatācijas laikā tie vibrācijas un slodzes ietekmē iegrozas ciešāk savā starpā. Paaugstināta riska faktors varētu būt lielas biezuma atšķirības (siju starpas un pašas sijas), kā arī koncentrētas nevienmērīgas slodzes-tāpēc Brinkmaņa kunga minētā keramzīta fiksācija ar cementa pienu būtu pareizākais variants. Man gan uz sajūtām šķiet,ka tas varētu negatīvi atsaukties uz skaņas izolējošām īpašībām.

Smilšgriestu latām stiprinājums ar vītņstieņiem pilnīgi lieks un sadārdzinošs pasākums. Praksē pilnīgi pietiek ar naglām, kuru lielā priekšrocība ir naglas tērauda ievērojamā plasticitāte, kas tai - naglai neļauj cirpties, bet tikai deformēties. Tā ka naglas 4x 125(150) ar 50cm soli pilnīgi pietiekošas slodzes uztverei.
Par bēruma biezumu. Agrāko laiku literatūrā praksē minētie biezumi no 10 līdz 14cm, kas smagam aizbērumam pilnīgi pietiekoši. Tā, ka agrāk problemātiski membrānas tipa materiāli - ruļļi kartonam vai plēvēm, tad par izolējošo daļu smilts bērumam min māla smēru. Agrāk melnām grīdām bieži izmantoja dēļus trinitī, kur bija apaļbrusas pārcirstas gareniski uz pusēm, nomaļi vai nezeimerēti dēļi. Ieguldīšanas īpatnība bija tāda, ka melno grīdu dēļu gali piezāģēti 92...95 grādu leņķi. Tad ievietojot šo dēli starp sijām uz latas. tas ar āmuru tika ieķīlēts- iespīlēts starp siju sāniem.
Koka pārsegumos ar atdalītu peldošo plātņu grīdu zināma problēma varētu būt siju pašvērpšanās tendences, jo koka žūšana turpinās līdz 12%..15% robežai. Naglojot griestus un grīdu pašvērpšanos mēs ierobežojam, bet peldošām.. tad varbūt te der variants ar dēliem vai plātnēm siju augstumā, kuras vertikāli iespīlē starp siju sāniem pārseguma vidū.

Par siju fiksēšanu pret savērpšanos pārdomāšu.
Ko labāk klāt uz melnās grīdas dēļiem plēvi vai kaut ko elpojošu? Vai šajā vietā būtu nozīme lai keramzītu aizturošais klājums būtu elpojošs? Man jau pašam šķiet, ka nepieciešama vienkārši mehāniska barjera lai keramzīta graudiņi nebirst cauri un vienkāršākais un arī lētākais variants būtu vienkārša plēve - iespējams pat iepakojuma plēve no akmens vates, kas tāpat būtu jāmet ārā...

Ar to cementa pienu man šķiet fiksēt keramzītu nebūtu sevišķi prātīgi
Pirmkārt tad tā vairs nav peldošā grīda
Otrkārt starp koka sijām iestrādāt slapju keramzītu... manuprāt pēc tam tur varēs sēnes griezt...
Iespējams cementu var aizvietot ar kaļķi, tas it kā novērš pelēšanu - sārmaina vide. Nezinu kā tur patiesībā...

Sanagloju melno grīdu otrajam stāvam. Lai nebūtu šķirbu starp dēļiem dēļu malām pirms likšanas uzpūtu celtniecības putas lai tie saliptu kopā. Saliekot likās baigi labi, bet tagad pēc 2 nedēļu nostāvēšanas šur tur spīd cauri gaisma... droši vien dēļi naglojot bija mazliet mitri...
Kā vialabāk likvidēt šīs apraugas? Klāt plēvi kaut kā negribas, jo gribas lai konstrukcija būtu elpojoša.
Varbūt var šīs spraugas aizšpahtelēt ar pāri palikušo gāzbetona līmi?
Bail, ka pa šīm šķirbām smalkā keramzīta putekļi varētu birt cauri...

Senos laikos melnās grīdas dēlīšus lika ar atstarpēm,bet spraugu nosedza no virsas ar tādu pašu dēlīti-tā teikt-divās kārtās ar atstarpēm.

Jebkurā gadījumā zem keramzīta kaut kas jāieklāj nepārtraukts klājums. Ja ne plēve, tad celtniecības kartons. Pretējā gadījumā pa vissīkākajām šķirbām keramzīts ar laiku "aiztecēs", radot tukšumus, bet augšējā telpā nebūs iespējams vienkāršoti novērst iespējamo keramzīta putekļu rašanos, jo, klājot uz keramzīta plātnes, šo plēvi vai kartonu pa perimetru iestrādā starp plāt;nu rindām...
[www.building.lv]

Varbūt var apakšējo keramzīta kārtiņu apm 2 cm sajaukt ar Brinkmaņa kunga minēto cementa pienu lai novērstu visas iespējamās šķirbiņas caur kurām keramsīta putekļi varētu birt lejā...

Nelīzēs. Cementa piens uz keramzīta ģeldīgs principā tikai uz nekustīgas, stingas virsmas. Koks tāds nav. Koks ir salīdzinoši elastīgs un atkarībā no temperatūras un mitruma "staigā". Cementa piens keramzītu nofiksē, bet iegūtais slānis ir trausls, kokam kustoties sadrups un bez māla putekļiem papildus tiks iegūti arī cementa putekļi. Putekļi vēl štrunts. Ja pats keramzīts sāks birt prom, veidojot zem otrā stāva grīdas tukšumu, tad gan būs dimbā. Tad bez grīdas nojaukšanas un keramzīta izgrābšanas neko nevarēs izdarīt. Ja šausmīgas bailes no mitruma uzkrāšanās, var taču plēvi vai papīru aizvietot ar kādu pabiezāku agroplēvi, pretvēja plēvi vai kaut ko tamlīdzīgu...