"ir", ir ļoti labi, ja siltumizolācija vai da jebkas cits nelaiž to liesmu iekšā vai ārā. Jo ilgāk konstrukcija spēj noturēt liesmu un neļaut tai izplatīties, jo lielākas izredzes, ka galā skāde būs mazāka (te es nerunāju tikai par naudiskām vērtībām).

Ja par mitrumu, tad vai ir liela atšķirība starp putām un putuplastu (ja par siltināšanu kopumā, nevis par jumtu)? Man šķiet, ka mitrums liecina arī par citām problēmām, kļūdām.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 02/02/2015 14:10, labojis binary.

Ja tā ņem, tad kārtīgi nosiltināt "nav gudri". Puscaura māja ventilējas pa malu malām, bet siltinot šīs šķirbas aiztaisa ciet, līdz ar to nākamas domāt par papildus ventilāciju, kas agrāk nebija nepieciešama.
Kāda starpība putas vai minerālvate, siltinot no iekšpuses, karkasniecei, vai pārsegumā ir nepieciešama tvaika izolācija, līdz ar to mitruma apmaiņas procesi caur šejieni būs vēl mazāki kā putu gadījumā.
Putas ir dažādu veidu gan "elpojošākās" gan nē, tvaika pretestības faktors gan 10 gan 70, bet "elpojošakās" ir ar vājāku siltumpretestību 0.039 pret 0.021 sīkāk, piemēram, pie BASF [www.polyurethanes.basf.de]
Siltinot, piemēram, gāzbetona sienu no ārpuses, to vajadzētu ņemt vērā, loģiski, ja agrāk problēmas mitrākā telpā, kā virtuve nemanīja, tad nosiltinot ar mitruma maz caurlaidīgu slāni mitruma problēmas paliek acīmredzamākas.
Viendabīguma un siltumpretestības ziņā citiem siltinājuma veidiem ir praktiski neiespējami sacensties ar poliuretāna putām.
.

Sveiciens!

Ir saņemts cenu piedāvājums par jumta pārseguma (auksto bēniņu) siltināšanu.

Platība neko liela nav tikai 25m2. Cena beramai Paroc vatei ir 145eur par 10m3 plus iestrādes izmaksas 220 eur par tiem 10m3.

Plānotais siltinājuma biezums ir 40cm.

Ātrumā paskatījos cik man maksātu, ja siltinātu ar loksnēm to pašu biezumu tad man sanāk 375 EUR, bez piegādes izmaksām un darba izmaksām.

Protams pirmais jautājums, kas man nedod miera ir tas, ka darba izmaksas ir lielākas par pašu materiālu, bet no otras puses, pašam jau daudz laika nav to visu darīt, plus arī ņemot vērā, ka vate tiek iepūsta un atkrīt jumta " izģērbšana", lai veikt tā nosiltināšanu, kā arī reģipša raušanu nost, ja siltināšana notiktu no iekštelpas puses.

Pieļauju, ka darot to pats un pirmo reizi, laikam arī vienas nedēļas nogales laikā neiekļautos.

Jautājums Jums Praktiķiem un Teorētiķiem - vai Jūs izvēlētos beramo vati ar kuru Jums firma nosiltina jumtu kaut vai rīt, vai arī gaidītu vasaru (bezlietus laiku) un pašu spēkiem to darītu ar vates loksnēm?

p.s. Protams, darot pašiem būtu papildus vēl izmaksas par griestu kosmētisko remontu.

Ar grūtībām stādos priekšā situāciju-tāpēc jautāšu-vai patreiz griestos starp riģipsi un vēja barjeru ir 40cm tukša sprauga? Ja jāsiltina tikai bēniņu daļa,tad jautājums-kur tur riģipsis traucē. Un visbeidzot- salīdzināt 40cm beramo vati ar 40 cm lokšu materiālu vajadzētu arī efektivitātē,nevis tikai cenā. Ja siltinājums 40cm tad priekšroka viennozīmīgi lokšņu materiālam un pāša rūpīgam darbam-vispirms noskaidrojot,kaut tepat forumā,kas un kādā secībā darāms. Kas tad līdz pavasarim vairs palicis-nekādu bargu ziemu arī vairs nesola. :)

Situācija ir tāda, ka konkrētā istaba atrodas 2.stāvā mājas stūrī ar divām ārējām sienām un atsevišķu slīpo jumtu virs tā. Jumta izolācija ir skaidas, vai drīzāk tas kas palika no skaidām, jo būvēts tas ir pirms 20 gadiem. Skaidu biezums varētu būt no 5cm līdz 20cm. Istabai pie vecās skaidu plates, kura atradās pie griestiem tika pieskrūvēts reģipsis un nokrāsoti griesti un istabā izlīmētas tapetes. Ejot gadiem sapratu, ka jumta izolācija nepilda sev uzticēto pienākumu tāpēc briestu uz tā nosiltināšanu. Istabā ir divi radiatori, kuri ir pēdējie lokā un, lai arī radiatori ir ļoti karsti istabā vairāk par 20.0 grādiem nav bijis iespēja uzdzīt.

Tāpēc radās tas jautājums vai pašam to visu darīt vai arī izsaukt firmu, kura aizpūtīs tur visu ciet. Tie 40cm tika minēti tad, kad prasīju cenu piedāvājumu, bet domāju, ka varbūt arī tehniski nesanāks visus tos 40cm dabūt.

Ja pareizi sapratu situāciju,tad neviens tur neko neiepūtīs,jo tukšumi ir praktiski nenosakāmās vietās kuriem piekļuve neveicot lielāku vai mazāku demontāžu nav iespējama-tas par mansarda daļu. Jāgaida,kad sāks tecēt jumts-tad ar mierīgu sirdi varēs to noraut un mierīgi visu no virspuses nosiltināt :) :) :)

Paldies par tavu viedokli un prieks, ka mani pilnīgi pareizi saprati.

Ja es siltināšu no augšas, kā man labāk rīkoties ar tvaika plēvi, kuru teorētiski vajadzētu likt zem reģipša no iekštelpas puses? Cik liela skāde būtu, ja to es neliktu vispār.

Un vēl jautājums, kā vērtē tās termoputas (www.termas.lv), kuras iepūš apkārt logu ailēm zem reģipša?

Jautājums par jumtu:l vai vējakastei vai var ņemt neēvelētus dēlīšus un riktīgi piesūcināt ar krāsu, tā, lai gadus 10 nekas nav jāpārkrāso, jo tikt klāt bez pacēlāja nevarēs, vai tomēr labāk ēvelētos?

Vispār jau visām piedāvātajām atvērto poru putām siltumvadītspējas koeficients krietni zemāks kā 0.021-0.023 W/mK. Putas.lv atvērto poru putām siltumvadītspējas koeficients ir 0.031W/mK, no leišiem pārsvarā 0.032-0.034. Tas ir aptuveni tik pat vai tikai nedaudz mazāk kā ekstrudētajiem putuplastiem vai labākajām vatēm.
10 vai 15 cm putu ir daudz par maz. Jābūt ne mazāk kā 22cm. Protams, ja ir slēgto poru putas, tad var būt nedaudz mazāk. Bet tām ir pavisam cita cena, kas siltināšanu ar tām padara krietni dārgāku, turklāt koka jumtu gadījumā ir nepieciešamas ventilācijas spraugas.
Somi uz jumtiem SPU paneļus ar 0.023 W/mK liek pat 40 cm biezumā.

Var būt kāds varētu ieteikt kur var iegādāties nomā vai nopirkt visu nepieciešamo iekārtu, lai iesiltināt bēniņus pašam ar putām??

Sveiki kungi!
Paliek aktuāli jumta/griestu siltināšana.
Kāds ir siltinājis ar putām?

Sienām U -0,09 W/m² K. Loģiski, ka griestiem, jumtam vajag vismaz tādu pašu, savādāk no siltās mājas pasākuma nav jēgas.

Apzvanīju dažus kantorus - viens saka, ka 15cm (slēgtā poru tipa) pietiek. Cits saka ka 25cm atvērto pietiek. Rēķinot virs 20cm būs "jāaudzē" siju un spāru biezums, kas protams arī maksā naudu un izmaksas summējas.

Ir kādam praktiska pieredze ar šo visu?

Pieņemot, ka PUR/PIR putām Lamda = 0.022
Pie 20 cm biezuma U = 0.11 (pieņemot, ka putas pārklāj visu laukumu 20 cm biezumā, jeb neskaitot mazāku spāru siltumnoturību)

Kādēļ vēlies siltināt ar putām?
Cik mūsdienās izmaksā sapūst 1m3 ar PUR/PIR putām?

Pārsegums prasās ar lielāku siltumpretestību kā sienas.
Ja aprēķinos neņem vērā sijas/spāres varbūt arī pietiktu ar 15..25 cm, ja ņem, tad nepietiks arī 40cm, jo pilna izmēra spāre šajā gadījumā ir aukstumtilts, jādomā par i-beams utml brīnumiem.

Rakaris Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pieņemot, ka PUR/PIR putām Lamda = 0.022
> Pie 20 cm biezuma U = 0.11 (pieņemot, ka putas
> pārklāj visu laukumu 20 cm biezumā, jeb
> neskaitot mazāku spāru siltumnoturību)
>
> Kādēļ vēlies siltināt ar putām?
> Cik mūsdienās izmaksā sapūst 1m3 ar PUR/PIR
> putām?

Māja plānojas kā energoefektīva ēka.
Putām ir savi plusi:
Hermētiskas,
Ātra iestrāde,
Mazāki siltinājuma biezumi.

Pie tam daļai telpu sanāk slīpie griesti un tur jebkurā gadījumā jāsiltina ar putām, lai nebūtu jāaudzē 40cm konstrukcija siltinājuma slānim.
Tas pats attiecas arī uz taisno daļu, ja liek vati tad vismaz - 40cm biezums domāju noteikti. Taisnā daļā vēl gan projektā ir paredzēts audzēt biezumu uz 30cm (10cm koki perpendikulāri esošam 20cm sijām.)
Rēķinot koks + darbs + vates iestrāde n- dienas.

Putas cik skatos 10Eur/m2 (50mm) (aizvērto poru).
Atvērtās 5Eur/m2 (50mm)

Putas tiek plus mīnus plaknē sapūstas, bet kā to pasākumu nosedz?

Domāju, ka no izmaksu viedokļa lētāk būs audzēt un iepūst vati pēc apšuvuma uzlikšanas. Pieaudzēšanu sijām veic ar finiera atgriezumu loksnēm, kas nav lielas izmaksas un tam seko perpendikulārs latojums. Nekādi koku kubikmetri tur neveidojas. Vatei cenu vairs neatminu, bet nu diez vai tā varētu pārspēt 20-40eur/m2. Darbs varētu būt aptuveni līdzīgs.

Uz aci baigi lielo ieguvumu neredzu, drīzāk mulsina putu liela daudzuma esamība dzīvojamā ēkā.

putumeistars.lv