Labdien,
vai kāds nevarētu izskaidrot kāds ir maksimālais pieļaujamais stāvu skaits koka konstrukcijas ēkai un kas to ierobežo? Burtiski nekur rakstīts nav.

grūti saskaitīt stāvus, bet 37 metri un 150 gadi stāv:
[en.wikipedia.org]

Sveicināti!

To ierobežo Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība". Zemāk pievienoju saiti uz iepriekš minēto normatīvu.

[likumi.lv]

Normatīva 2. punktā ir uzskaitīti iespējamie būvju lietošanas veidi.

Normatīva Pielikuma 3. tabulā ir norādīti ierobežojumi būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmei un ugunsdrošības nodalījuma maksimālajai platībai dažādiem būvju lietošanas veidiem un dažādām būvju ugunsnoturības pakāpēm.

Tā kā tikai U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm netiek normēta būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases kāpņu telpu sienām, nesošajām sienām, karkasa kolonnām, kāpņu laukumiem, sijām, laidiem, pakāpieniem, ārējām sienām u.t.t. (konstrukcijas var būt degošas, saskaņā ar iepriekš minētā normatīva Pilikuma 2. tabulu), tad būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā ikdienā var atrasties būves lietotāji) nedrīkst būt lielāka par 8 (m) (saskaņā ar iepriekš minētā normatīva, iepriekš minēto 3. tabulu). Tas nozīmē, ka ēkai ar koka nesošajām konstrukcijām, 3 stāvi ir maksimums.

[www.klh.at]

Tepat Eiropaa buuvee koka daudziivoklju eekas, ofisus utt, ljoti informatiivs links par masiivo koka panelju eekaam.

Atis Dandens Wrote:
-------------------------------------------------------

> Tā kā tikai U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm
..........................
> Tas nozīmē, ka ēkai ar koka nesošajām
> konstrukcijām, 3 stāvi ir maksimums.

Mūsdienās nevar likt vienlīdzības zīmi starp U3 un koka konstrukcijām, tāpēc katru gadījumu der izskatīt individuāli. Tepat kaimiņzemēs (Zviedrija) būvē arī vairāk par 3 stāviem.

Piemēram - [www.markenprojects.com]

Pilnībā piekrītu, ka nevar likt vienādības zīmi starp U3 un koka konstrukcijām. U3 ir būves ugunsnoturības pakāpe, kas nosaka (jeb, vairākumā gadījumu, nenosaka) būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases un būvju būvkonstrukciju ugunsizturību.

Būves ugunsnoturības pakāpei U2b, saskaņā ar [likumi.lv] Pielikuma 3. tabulu, būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme arī ir 8 (m).

Būves ugunsnoturības pakāpei U2a, tā var būt līdz 28 (m), taču, iepriekš minētā normatīva 2. tabula nosaka, ka šādu būvju kāpņu telpu sienu būvkonstrukcijām ir jābūt nedegošām (skatīt tā paša normatīva 4. tabulu). Šādu būvju nesošo sienu un karkasa kolonnu, kāpņu laukumu, siju, laidu, pakāpienu, kāpņu telpas horizontālo norobežojošo konstrukcu būvkonstrukcijām ir jābūt grūti degošām. Koks tāds nav.

Iepriekš es runāju par Latvijas teritorijā spēkā esošo likumdošanu. Tepat kaimiņzemēs (Zviedrija) projektēšanā un būvniecībā nav jāievēro Noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" prasības. Es zinu, ka tur būvē. Diemžēl neorientējos kaimiņzemju normatīvos un nevaru argumentēti pamatot to, kāpēc pie viņiem drīkst.

Piebildīšu, ka tieši šo normu dēļ jaunajā Gaismas pilī nācās kko darīt ar kāpnēm, kas bija ieprojektētas un gatavotas no masīvkoka (līmēta). Nezinu ko būvnieki tur beigās mainīja, lai varētu nodot ekspluatācijā, bet koka kāpnes augstāk par otro stāvu publiski pieejamās ēkās- neder! (jābūt metāla vai dz.betona, to jau nu projektētājiem vajadzeja zināt!!! Brīnums, ka ugundzesēji bija tik gudri un nepieņēma būvi.

Ati, milzīgs paldies par informācijas klāstu un paskaidrojumiem. Pārskatīju visas LBN 201-10 tabulas un aizdomājos par koksnes ugunsizturības uzlabošanu ar antipirēniem.

Neapstrādāta koksne atbilst D ugunsreakcijas eiroklasei, taču ja to apstrādā ar antipirēniem iespējams pat sasniegt B-s1,d0. Tā vai tā labākajā gadījmā U2a būvei tās ir tikai ārējās sienas un starpstāvu pārsegumi. Papētot visus masīvās koksnes produktus kā glulamu un krusteniski līmētos paneļus tā vai tā iznākums viens - D-s2, d0 klase. Tātad nekā, Latvijā nevaram.

Tanii pat linkaa ir Austrieshu deklaraacijas par testiem kur 95mm liimeetais panelis + 15mm firebords ugunij pakljautajaapusee ir REI 90 klase. Un taapeec arii shie var celt daudzstaavenes no koka, jo ir gan nestpeeja nodroshinaata, gan ja to firebordu liek kaapnjutelpas pusee tad arii virsma izpilda prasiibas ka ne duumus rada ne piles. Taakaa pieljauju, ka mums atkal kaadi vecolaiku noteikumi aizkjeerushies.

Labvakar biedri, iepazinos ar šeit izklāstīto, taču radās viens jautājums par pieļaujamajām atkāpēm LBNā.

U2a ugunsnoturības pakāpes būvēm ir pieļaujama neliela atkāpe nesošajām sienām un kolonnām, ja tās ir V lietošanas veida būves un to augstākā stāva grīdas līmenis ir no 8 līdz 14 metriem. Tajās atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1,d0, ja:
1) tiek nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;
2) katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm);
3) visas telpas jāaprīko ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).
Šīs pašas ugunsnoturības pakāpes ēkā starpstāvu pārsegumus un savietotos jumtus atļauts izbūvēt izmantojot būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1,d0, ja pārseguma (savietotā jumta) konstrukcija no apakšas ir aizsargāta ar būvizstrādājumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0.
Tātad teorētiski V lietošanas veida būvēs iespējams sasniegt pat 4 stāvus, bet tad jāņem vērā attiecīgie ugunsdrošības pasākumi. Pēc LBN 201-10 klasifikācijas V lietošanas veida būves parasti tiek izmantotas dienā un tajās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas. Tādas ir, piemēram, administratīvās ēkās, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu ēkas un būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, interešu skolu mācību ēkas, citu izglītības un zinātnisko iestāžu ēkas.

Jautājums: vai tas tā tiešām ir? Vai neesmu palaidis garām kādu nozīmīgu faktoru šinī visā?