Viesturs470 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Arī saule ir bezgalīgs
> enerģijas avots tikai attiecībā pret apzināto
> civilizācijas eksistences laiku.

No vienas puses - bezgalīgs, jo pietiks visam Zemes mūžam un vēl mazliet. No otras puses - nemaz tik bezgalīgs tas nav - cik tās enerģijas nonāk uz Zemes, tik nonāk. Izdomāsim "superefektīvu" veidu, kā to enerģiju "noķert" un pārveidot "izmantojamā enerģijā" (siltais ūdens, elektrība) - tādā veidā faktiski nozagsim šo enerģiju dabiskajiem procesiem. Tas tā stipri vienkārši runājot par saules enerģiju…

Būtībā jau kaņepju betona māja neiznāk nekas cits, kā karkasa māja ar savādāku pildījumu. Tātad galvenais salīdzināmais konstrukciju parametrs būtībā nav nestspēja, bet tikai siltumizolācijas spēja. Kaļķis, kurš pilda struktūras stiprības nodrošināšanu, apgriezti proporcionāli pasliktina siltumizolācijas spēju un palielina nepieciešamo materiālu un darbu apjomu.
Tad vienkāršais jautājums rezumējas šāds - kādēļ ar kaļķi jāpasliktina materiāla siltumizolācijas spēja un būtiski jāpalielina izmantojamā materiāla (būves un arī būvdarbu) apjoms, ja paredzēto (siltumizolācijas) funkciju karkasa būvē efektīgāk un taupīgāk var izpildīt kaut vai ar kaņepju ekovati?
Turklāt arī kaļķa klātbūtne struktūrā faktiski spēj nodrošināt tikai sienas pašsvara noturēšanu, nerunājot par virtuves skapīšu vai boilera stiprināšanu.

Serviss. Gandrīz tā arī ir, tikai vēl ar tādu piezīmi, ka karkasa mājas gadījumā vates ekoloģiskuma sastāvam vispār pazūd jēga, jo iekšpusē ir tvaika izolācija. Es saprotu, ka šeit ir apsvērums par to, ka tas kaņepjbetons bez tvaikizolācijas izcili notur mikroklimatu un iegūst kaut kādu siltuminerci, resp. vēdinās, regulē mitrumu utt.

Personīgi es protams esmu skeptisks par to, ka tas mikroklimats ir tik un tik izcils. Tikpat labi var ņemt Keraterm reklāmas bukletu un tur ir savukārt teikts, ka par mālu nekas nav labāks pašregulējošam mikroklimatam. :) Kurš no viņiem saka vairāk patiesību? Katrs savu tehnoloģiju reklamē kā nu vien spēj un vārdi izcils un nepārspējams ir tikai un vienīgi pārdošanas veicināšana.

Vispār izskatās, ka šis topiks radīts reklāmas nolūkos

Lasu un smejos - Vilnis_Radio un pārējie, kas piekrīt viņa SUBJEKTĪVAJAM viedoklim par kaņepju betona efektivitāti; CO2 aprēķināšanu (pieņēmumiem, utt. - pat nezinu kā tādu murgu vēl var nosaukt..) un pats galvenais - neizpratni par dabiskiem materiāliem.

Palasi literatūru (kaut ko no vēstures) vai arī uzprasi savam vecvectēvam, kā viņi cēla mājas un kā dzīvoja...
Visa veida akmens un stikla vates, gāzbetona un keramzītbetona bloki ir komercialicēti produkti. Tie ir tie - cilvēka izgudrojumi, kas ir lētāki, ātrāk pielietojami, utt... tāpat kā plastmass - cilvēka izgudrojums citu dabisku produktu aizvietošanai un pielietošanai tikai lai samazinātu galaprodukta cenu.
Tagad nezkapēc viss dabiskais visiem liekas luksuss prece. Un diez kapēc?? Es jums pateikšu kāpēc - tāpēc, ka jūs visi esat pieraduši pie visa sintētiskā, kas ir lētāk, tāpēc jums arī šķiet, ka labāk, jo viens (un pats galvenais jūsuprāt) no labuma vērtējuma kritērijiem ir nauda!!! sintētiskais un masveidā ražotais gluži vienkārši uz vienas vienības cenu sanāk lētāk...
Te nu es jūs apbēdināšu - no visa sintētiskā cilvēkam rodas alerģijas, elpceļu problēmas, diskomforts, regulāras slimības, utt... bet visi tāpat priecājamies un dzīvojam principā "plēves būdās" bez ventilācijas!!! un brīnamies par pelējumu, sliktu pašsajūtu un klimatu ēkā...

Tas tā - vienkārši gribējās pateikt... Lai gan jau gadiem esmu piekopis teicienu - gudrākais paklusē! Zinu ļoti daudz būvniekus un būvfiziķus, kas lasa šo forumu un pasmejas par tādiem spriedelējumiem kādi te iepriekš ir sabērti. Ir viegli aplikt materiālu, par kuru pašam nav pilnīgi nekādas izpratnes!!!

un saprotiet pareizi - es neesmu kaņepjubetona ražotājs vai kaut kā savādāk iesaistītais, taču labi izprotu dabiskos materiālus un viss tikai tapēc - ka pats dzīvē jau esmu mainījis sintētisko uz dabīgo pats savas labsajūtas dēļ!!!

gacja: ar ko kaņepju betons ir dabiskāks par betonu? Ja es betonam piejaukšu meža sūnas, vai tas kļūs par ekobetonu? Izejvielas no dabas ņemtas abiem: kaļķis, smilts utt. Akmens vate tāpat, kā jau nosaukums liecina.

Viens te jautāja kāpēc nevar izmantot ekovati?

Tāpēc, ka ekovate un visi citi siltināmie materiāli ir jāpērk par naudu, kuras cilvēkiem NAV.

Būsim reāli, visi vecie ir apmiruši un daudziem jauniešiem ir ļoti daudz lauku īpašumi palikuši mantojumā. Tātad zeme ir, kur audzēt kaņepes. Iesēt kaņepes, saņemt EU maksājumus arī ir iespējams.

Tad kādā rakā kaņepju betons var sanākt dārgāk nekā par naudu pirkt blokus un ekovati?
Siena 40 cm? Nu un? Maisīšana notiek uz vietas. Kādam ir problēmas vienā vasarā samaisīt daudzus m3? Tas jau tieši ir labi, ka cilvēki ir gatavi nevis iet uz darbu un pelnīt naudu, lai nopirktu visu gatavu, bet darīt pašiem. Dīvānāpirdēji protams nepiekritīs.

īpašumi varbūt arī ir, bet māju ta gribās tuvāk pilsētai. Diez vai būs rentabli audzēt kaņepes kautkur valsts otrā galā un vest tās vairakus simtus kilometru. Lai kaņepes iesētu, vajag zemi sagatavot, kas arī maksā. Neticu, ka šis pasākums var būt rentabls. Jā, ja dzīvo dziļi laukos, gan jau var, kā senči, būvēt māju. Cita lieta, ja ir īpašums, tad ir mežs un nafig tad ļepināt kaņepu beton, ja var uzcelt normālu koka māju.

Tas nav reāli, jo ja cilvēkam nav nauda, tad vienkāršoti izsakoties nav arī jauna māja, nav pat svarīgi kāds materiāls.
Stāsts par tukšajiem īpašumiem, kur sēt kaņepes mājai ir visnotaļ miglains priekšstats par lauksaimniecību. Ja ir sēšanai piemērots īpašums, tas nozīmē, ka kaut kāda kultūra jau šobrīd tur aug - sākot no zālāja lopiem un beidzot ar labību par kuru arī tiek maksāts platībmaksājums. Tātad kaņepju materiālam ir jābūt ekonomiski vērtīgākam par to kas ir šobrīd. Par to vai tas ir vērtīgāks par labību es ļoti stipri apšaubu.
Ja nekās vērtīgs šobrīd īpašumā nav, tas nozīmē, ka tā ir nekopta teritorija, kura vēl ir jāspēj iekopt, t.i. attīrīšana no krūmiem, akmeņiem, iespējams meliorācijas sakārtošana. Tātad jāsagatavo zeme normālai sēšanai (to vēl var sarunāt, ka kāds par naudu izdarīs), tad jādabū sēklas un jātiek skaidrībā ar par iesēšanu (labības, rapša sējmašīna ir jāregulē ar kaut kādu aprēķinu), tad tas viss ir jānovāc ar speciālu tehniku - kaņepi nevar nopļaut ar parasto izkapti, varbūt kāds no biomasas smalcinātājiem to var izdarīt (bet viņš uzreiz zaļo masu gāzīs piekabē un tad rodas jautājums kā to žāvēt), un finālā ir nepieciešama kaut kāda speciāla smalcināšanas mašīna. Nu ja cilvēks šo visu procesu zin kā kaņepe jāaudzē un spēj saorganizēt tehniku un par to visu samaksāt un iegūt ekonomiski pamatu izejmateriālu, tad tā ir viņa iespēja pamest Rīgas nodarbi.

Nu Tu galīgi sagravi skaisto, utopisko sapni par dzīvi laukos, kaņepju audzēšanu un mājas būvēšanu :)

Nu interesantas diskusijas bet galu galā neviens no jums neko sakarīgu neesat pateikushi...
Vilnis_Radio vispār izklausies ka būtu kādā būvobjektā būtu ar gāzbetona bloku vai viņam kāds no tiem traktoriem ir sačakarējis mājas piebraucamo ceļu... :D Nomierinies un izsakies par to ko zini nevis dragā ar savu demogoģiju. Cilvēkiem ir jāeksperimentē nevis tupi pērc pārdod un vēl nezko. Tavi teksti nevienam te nepalīdz, ja nu vienigi tavam ego.
Cilvēks prasija vai kādam ir pieredze? Vai zin kur nopirkt un var padalīties ar savām zināšanām?

Domātājs Wrote:

> Vilnis_Radio vispār izklausies ka būtu kādā
> būvobjektā būtu ar gāzbetona bloku vai viņam
> kāds no tiem traktoriem ir sačakarējis mājas
> piebraucamo ceļu... :D Nomierinies un izsakies
> par to ko zini nevis dragā ar savu demogoģiju.
> Cilvēkiem ir jāeksperimentē nevis tupi pērc
> pārdod un vēl nezko. Tavi teksti nevienam te
> nepalīdz, ja nu vienigi tavam ego.
> Cilvēks prasija vai kādam ir pieredze? Vai zin
> kur nopirkt un var padalīties ar savām
> zināšanām?
Nu redzi,tikai ar laiku nāk saprašana,ka cilvēki ir dažādi-vieni ir sapņotāji,kam ar realitāti,diemžēl,ir maza sakarība (parasti tās ir sievietes,bet mēdz gadīties arī....) otri ir domātāji un reālisti,varbūt reizēm pārāk konservatīvi,bet tomēr praktiski stabili.Tās ir galējības,bet vidusceļš jāmeklē katram pašam-atbilstoši savai konstitūcijai.
P.s. Manuprāt Viļņa komentārs bija ļoti tuvs realitātei (man saprotamai). :)

Tik daudz šķēpi tiek lauzti, bet, ja mēs paskatāmies uz māju kopumā, sienu konstrukciju izmaksas ir ~ 10% no kopējām mājas izmaksām (vismaz manā gadījumā).

Par cik esmu kaņepju audzētājs, tad varu šo to pateikt.

Lai "izaudzētu" sev māju vajag tikai dažus ha zemes, aug tikai 120 dienas. Izšķir 2 veidu kaņepju veidus - sēklu(līdz 1.7m, 800kg sēklu no 1ha, maz šķiedras) un šķiedras(līdz 3.5m, sēklu ļoti maz, daudz šķiedras).

Kaņepes nemiglo vispār, jo tām nav kaitēkļu, slimību, pat meža zvēri need - tātad pilnīgs Eko produkts(tiem kam tas rūp). No minerālmēsliem ber virsū NPKS(slāpeklis, fosfors, kālijs, sērs(tikai sēklas audzētāji)). Lai šķiedras kaņepe izstieptos līdz 3.5m, ber aptuveni 280k slāpekļa.

Kapēc Latvijā nav attīstījusies šķiedra/spaļus ražošana? Problēma ir ar novākšanu +apstrādi. Kaņepes ar divlīmeņu pļaujmašīnu nogriež un atstāj uz lauka žūt diezgan ilgi, lai pārvērstos no zaļām uz brūnām un varētu atdalīt šķiedru. Ik pa laikam ir jāpgriež(laiks, nauda). Vajag arī saulainu laiku - ja uzlīst lietus, nežūst tā manta. Ir risks pat neizžāvēt, jo novāc Septembrī. Tad satin ruļļos un vajag speciālas iekārtas ar kurām tad atdala to šķiedru. Latvijā ir tikai 1 vieta kur pieņem - Rēzeknes audumu rūpnīca. Vēl ir kaņepju audzēšanas pionierim Krāslavā sava linu apstrādes līnija pārtaisīta/pielāgota priekš kaņepēm. Viņš veiksmīgi jau nodarbojas gadiem ar to un visu eksportē.

Pilna cikla moderna rūpnīca maksā sākot no 2.4 miljoni Eiro un vajag vismaz 3000ha platībā audzēt kaņepes, lai būtu noslodze rūpnīcai un atmaksātos. Paši saprotiet, ka tas nekas nenotiks.

Manā skatījumā par šķiedras nozari Latvijā var aizmirst, nebūs nekas īpaši.

Uģis(būvnieks, kas orientējas uz energoefektīvu ēku būvniecību) no Tīnužiem ir uzbūējis kaņepju māju 2 gadus atpakaļ. Spaļus veda no Nīderlandes, jo tur ir Eiropā modernākā rūpnīca kur ražo lielos apjomos. Sienas ir monolītas - maisīja, bēra, stampāja. Uzrāva karkasu ātri. Izmaksu ziņā - sanāk tas pats kā būvēt no Aeroc blokiem. Bet bonuss ir dabīgumā, nevajag siltināt, elpo, mikroklimats utt.

Es arī domāju par šādas mājas izveidi. Taču esmu saskāries ar vairakām problēmām. Ja vēlies prasīt firmai, lai būvē, tad nav problēmu - tas pats augstāk minētais Uģis ir izveidojis firmu, kas tieši ar to arī nodarbojas - būvē mājas no kaņepju betona. Paraugmāju var apskatīt Tīnužos.
Problēmas sākas, kad vēlies būvēt pats. Kaņepju betons sastāv no kaņepju spaļiem, hidrauliskā kaļķa un ūdens kā arī no vēl citām sastavdaļām, kuras tiek turētas stingrā noslēpumā. Kaņepju spaļiem ir jābūt ļoti kvalitatīviem, bez putekļu piemaisījuma, ko Latvijā ir neiespējami dabūt, cik es zinu. Kā arī, jāzin pareizas proporcijas visām sastāvdaļām.
Pagaidām esmu nonācis pie secinājuma, ka ja vēlies būvēt pats, tad jābrauc uz kaimiņvalstīm meklēt labi kaņepju spaļi un speciālais kaļķa maisījums jāiepērk Francijā vai Anglijā. Ja sajauksi nepareizi, vai bez vajadzīgajām sastāvdaļām, var gadīties, ka siena izgāzīsies vai vēl dažnedažādākās problēmas var rasties. Tas konkrēti besij ārā, ka nekur nevar atrast recepti, var tikai atrast minējumus par to, kas šajā sastāvā ir iekšā. Runā, ka papildus kaļķim esot piejaukts 20 - 30% portlandbetons.
Ja iepērc šo maisījumu jau gatavu, tad problēmu nekādu nav, var droši būvēt. Varbūt der pajautāt tam pašam Uģim vai viņš nevēlas pārdot jau gatavu maisījumu.
Katrā ziņā, jāskatās vai šitas viss čakars beigu beigās atmaksājas.
Ja lasi angliski, iesaku izlasīt ļoti labu un detalizētu grāmatu par kaņepju betona būvniecību - "The hempcrete book: Designing and building with hemp - lime".
Ja vēl neesi pārdomājis un atradis kādu risinājumu kaņepju betona būvēšanā, priecāšos redzēt updates procesā.

Uldi, interneetā ir kaudze informācijas. Meklē Googlē pēc atslēgu vārdiem:

- hemp building blocks
- hemp blocks
- hemp house
- how to hemp house
- hemp walls

Youtube pēc tiem pašiem atslēgu vārdiem. Info ir daudz. Uģis pārdos, bet maksās tikpat vai vairāk kā "tradicionālā" māja. Nekādas maģiskās piedevas tur nav. Spaļus var nopirkt Holandē/Beļģijā/Nīderlandē no lielajām rūpnīcām.

Spaļus var nopirkt tepat Latvijā - Uģis pārdod kā itkā pirktus ārzemēs, kaļķis ir poļu ražojums - ļoti kvalitatīvs. Ar to īpaši dārgo piedevu materiālu tikai sabojāja un tas sāk pelēt. Cena pie Uģa būs astronomiska - kvalitāte kā pie celtniekiem sūdīga. Visas klasiskās kļūdas neaizpildītas vietas visās malās. Tad tam monolītajam lējumam nav jēgas. Materiāls super, ja būvnieki to nesabojā. Čakars atmaksājas un ja būvē pats sanāk ļoti lēti. Man ĻOOTi patīk, žēl, ka Uģis sabojāja. Ko tālāk taisām paši daudz labāka kvalitāte!

Varu padalīties ar kontaktiem no Kaņepju šķiedras un spaļu ražotāja Elejas pusē. Viņam ir divu frakciju spaļi. Vieni ar šķiedras piejaukumiem un otrs smalkāks bez šķiedras piejaukumiem, kas der Kaņepju betonam. Cena ir par tonnu nevis kubiem. Nebija diez ko dārgi. Ja vajag kontaktus, tad uz epastu. V. Karlsons at gmail

Rute: Var lūdzu padalīties kur un kādu kaļķi ņemat tagad, kad taisat paši un cik biezu sienu veidojat?