Labdien,
Lūdzu palīdziet ar padomu:
Jauna māja, nesen uzcelta, dzīvojam iekšā un kurinām 4 mēnešus. Pēc divu mēnešu dzīvošanas pamanīju ka OSB uz jumta aukstajos bēniņos pamatīgi norasojiis un sapelējis. Jumta pīrāgs šķiet ir pareizi uztaīsīts:
Spāres, uz spārēm jvaika plēve, tad distanceri 2.5cm, tad šķērsām colīgie dēļi, tad osb un bitumes.
Māja mansarda, jumta plaknes kopējais garums 7metri, mansarda daļa aptuveni puse, pārējais aukstajos bēniņos.
Kā rīkoties? Man visās pažobelēs ir gaisa spraugas, kā arī visas jumta kores garumā ir gaisa sprauga un vēl 30cm diametrā vēja turbīna!

Domāju,ka auksto bēniņu galu sienās tuvāk pie kores jāizveidu vēdināšanas caurumi,lai būtu caurvējš,jo sniegam uzsniegot kores sprauga nobloķēta,bet gaisa plūsma no vienas pažobeles spraugas uz otru caur aukstajiem bēniņiem un turbīnu acīmredzot nav pietiekoša.

Aukstos bēniņus ir jāvēdina, izskatās, ka esošās spraugas netiek galā. Pašlaik tie ir diezgan pasilti, ja reiz no jumta (ne metāla) izkrīt kondensāts uz OSB, varētu būt nepietiekama pārseguma siltumizolācija un apkurinat arī "kosmosu".

Ko nozīmē šajā pīrāgā tvaika izolācija, nav ne jausmas, tādai tur nav jābūt. Zem šindeļiem tad jau hidroizolācija drīzāk, kaut ar šindeļu apakšklāju parasti ir gana.

1. Skaidrs ka bēniņi pietiekami nevēdinās . Vajag pārrēķināt vai kores vēdināšanas elementi ir pietiekami ( tm/m2 pēc kores el. ražotāju specifikācijas ).
2. Vai visās plaknēs kondensāts izkrīt vienādi daudz ? Z ,ZR būtu jābūt vairāk. Redzēts , ka Z fasādē, dzegai vienstāva ēkai pelējums parādījās pie pareizi izbūvēta jumta. Z fasādē, ēnā mitrums lielāks, gaisam plūstot zem osb ,kondensāts izkrīt vairāk. Palīdzēja risinājums ,ko iesaka parks007. respektīvi caurvējš bēniņos.
3. Slikta jumta siltumizolācija un tvaika izolācija siltinātajai jumta daļai. Kā kūst sniegs uz jumta šobrīd, praktiski pliksalā?
p.s. mans viedoklis - labāk bituma šindeļa jumtu likt uz dēļu klāja, ideāli spundēta. dēļi spēj akumulēt mitrumu, pēc tam žūstot atdot.

Problēmas cēlonis,kā jau tika minēts, varētu būt pagalam švakajā siltinājumā. Ja mitruma cēlonis būtu neesošajā tvaika izolācijā no telpas puses,(kas ir biežs minētās problēmas iemesls)tad kondensātam vajadzētu veidoties zem jumta tvaika izolācijas (auksto bēniņu pusē) Vai ir pārliecība,ka tā ir kondensāta plēve,kas montēta uz spārēm?

1) Vai starpstāvu parsegumam, kas norobežo bēniņus ir tvaika izolācijas materiāls, kurš neļauj mitrumam no dzīvojamām telpām pārplūst uz bēniņiem.
2) Pieņemu, ka bēniņu lūka cieši pieguļ aplodai.
3) Pieņemu, ka tādas muļķības, kā kanalizācijas vēdināšana nav atstāta ar brīvu izvadu uz bēniņiem,
4) Pieņemu, ka jumta slīpums ir virs 30 grādiem, jo minētā 2,5cm vēdspraga empīriski paredzēta slīpumiem virs 30 grādiem, savādāk vajadzīga visaz 5cm vēdināšanas vēdsprauga... kaut arī aukstajiem bēniņiem ar vēdināšau šāda pretkondensāta plēve? ar pilnu jumta plaknes nosegumu izmantojot OSB - manuprāt pilnīgi nevajadzīga naudas izšķiešana!
5) pieņemu, ka arī paši bēniņi vēdinās.arī.. ne tikai vien zemsegums? virs plēves.
6) ... jumta vēdināšnas gaisa ievada un izvada spraugu lielumiem gaismā empīriski jābūt vienādām ar 1/800 daļu no jumta faktiskās plaknes. Tātad 100m2 jumtam tas ir 0,13m2... kur 20m mājas perimetam pietiek ar ~1cm spraugu gaisa ieplūdei.
.... nezinu neko prātīgu teikt par insolāciju vai izsauļošanu, taču mūsu senči bēniņiem arī izmantoja jumta izbūvītes ar lodziņiem ... te vajadzētu 1m2 stiklokuma uz 200m2 telpas... taču pieņemu, ja jumta lūka ir caurspīdīga, tad tas pietiekoši insolācijao
.... vēl faktors - jauna māja... iespējams. ka uz bēniņu apjoma darbojas palielināta mitruma spiediens no ēkas žūšanas.... vismaz senči min, ka ēkai jāžūst vismaz 2 gadi... bet tad nebija tvaika izolācijas materiāla!
Tā aptuveni visa teorija par bēniņiem un jumtam nepieciešamo vēdināšanu, kuram būtu jānodrošina to korektu ekspluatāciju.

Vajadzētu pārliecināties vai korē patiešām ir atstāta (OSB un segumā) sprauga. Ir redzēta situācija,ka ventilējošā kore gan uzlikta,bet kores daļa pilnībā pārklāta ar pašu šindeli. Parasti tik smagos gadījumos ir pilns komplekts-neesoša tvaika izolācija no telpu puses un vājš siltinājums.

Visa Jumta kores garumā ir ventilācijas sprauga, vidēji 3 cm, kā arī ir vēja turbīna, kas vējā griežas un vēlk ārā gaisu. Pārseguma pīrāgs ir sekojošs:
Astarojošā plēve, 20cm vate starp spraišļiem, tad vēl 10cm vate krusteniski.
Sniegs uz jumta nekūst, tikai ap skursteni un uz pašas kores.

Kaut kas jau ritīgi nav-tā nemēdz būt,ka viss pareizi uztaisīts,bet pelē. Ja jumtā ir izmantota kondensāta plēve,tad jābūt vēdināmai gaisa šķirkārtai gan starp OSB un plēvi,gan starp mansarda sitinājumu un plēvi. Vai tas tā ir ? Turklāt abām gaisa šķirkārtām jumta apakšā jābūt nodrošinātai gaisa pieplūdei ??? Mēdz būt,ka kondensāta plēve ielaista teknē,bet tā piespista cieši klāt pie spāru galu apšuvuma dēļiem un bloķē gaisa pieplūdi apakšējam kanālam. Bieži redzēts,ka spāru apšuvuma apakšmalā ventilācijas restītes gaisa pieplūdei ieliktas par mazu,vai vispār nav. Varbūt jumta apakšmalas lāsenis pieguļ plēvei... Ja nav redzema iemesla,jāņem termokamera un jāmeklē bēniņos siltuma avots.

1.Vispirms jau būtu jāzina, kāda plēve tur uzlikta, savādak jau te var ilgi un dikti minēt iemeslus, un pie skaidribas netikt.
2.Nesaprotu kur tev tā "plēve" uzklata, ja jau no apaksas redzi OSB?

Plēvi aukstajos bēniņos es noņēmu nost, palika tikai mansarda daļā, jo tur klāt netieku. Plēves gali nav ielaisti teknē, zem lāseņa aŗi ir jaba sprauga ventilācijai. Meģināsu palielināt kores ventilācijas spraugu visā garumā.

Apskatihttp://www.rbb.lv/cm/home.php?lang=lv&table=cm_nbi
Ja saskati lidzibu-bus japartaisa
[www.youtube.com]

Kādēļ šajā video par fasādes siltināšanu ir izmantota cietā vate divās kārtās 100 +50 un nevis uzreiz 150? Pats arī plānoju siltināt fasādi ar 150 mm, bet biju plānojis vienā kārtā.
Kādi plusi un mīnusi?

Tāpēc, ka likt vairākās kārtās ir labāk nekā vienā, pārklājas šuves. Pat ne 2, bet 3.

Bet vai šajā gadījumā vairāk nepeld biezums un siena nesanāk nelīdzenāka?
Dībeļo klāt visas kārtas reizē vai arī pa vienai?

UDS, esmu gandrīz drošs,ka keramiskais skurstenis bēniņu daļā nav apmests un nosiltināts-tas ir būtisks siltuma avots aukstajos bēniņos. Lai arī tas nav problēmas galvenais cēlonis,caur to bēniņos nonāk liels daudzums nevajadzīga situma un mitruma. Problēmas cēlonis forumā daudz apspriests-keramzītbetona poru gaisa caurlaidība (no tā izgatavots dūmvada ārējais moduļbloks).

Ja tie ir aukstie bēniņi tad tiem ir jābūt aukstiem, un maksimāli ātrā laikā jānonāk vienā temperatūrā ar ārējo vidi. Arī konstrukciju temperatūrai jāizlīdzinās. Ja tas tā nav tad būs piles un pelējums. Tāpēc nesildīt un labi vēdināt.

Vai aukstajos bēniņos keramiskais skurstens arī jāapmet ?

Moduļbloku dūmeņos starp šamota čaulu un ārējo - keramzītbetona bloka korpusu taču tiek pildīta akmens vates siltumizolācija....

Tātad siltināts ne pa jokam (salīdzinot ar tradicionālu ķieģeļu dūmeni)....un ja arī kāds mazums siltuma nāk uz āru - to diez vai iespaido keramzīta bloku poras....man šķiet, ka te īsti nav sakara ar caurumoto keramzītbetona bloku vēja caurlaidību ārsienā....

Bet uzklāt apmetumu jebkurā gadījumā ir vērts - vai to prasa vai nē....

Lietas būtība ir tajā,ka šādam skurstenim aukstajos bēniņos situma avots nav dūmgāzu kanāls,bet gan siltums no apdzīvotajām telpām,kas ļoti labi pa visiem neblīvumiem cirkulē uz augšu. Cik tad tur tas attālums liels-no griestiem līdz bēniņiem (siltinājuma biezums). Neskatoties uz to,ka telpas pusē skurstenis ir apmests,tas tāpat labi vada siltumu,tāpēc nepietiek bēniņos skursteni tikai apmest-tas obligāti arī jānosiltina.