Kupolveida māja no ķieģeliem, bez skursteņa - pa vidu augšā atvere, stāvēs mūžīgi.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ambrosio - svarīgāk ka pēc ugunsgrēka paliks pāri
> skurstenis un dakstiņi - tomēr ieguvums. Ko gan
> darīs tie kam bleķa jumti un bleķa skursteņi -
> nebūs nekā. :))

Pag pag,aizdegās jau reizēm dēļ visādām vecām spraugām skurstenī,kur neviens nekam neseko līdzi,tas pats vai bēniņos kāds tajās vecajās mājās reizi gadā uzkāpj un paskatās kas tur notiek? Domāju skurstenslauķi visādus brīnumus Jums te kungi pastāstītu ko tik nav redzējuši savā dzīvē... Runājot par keramisko skursteni,neviens nezin cik ilgi viņi mums izturēs,atliek tikai nobrukt vienam postam un viss trejgabals slīd uz leju,attiecīgi karstajām dūmgāzēm/liesmai nav kur palikt."isti mani nepārliecina tā ilgmūžība,ir protams šaubas man par sev uzlikto Schiedel keramisko skursteni. Standarta ķiegeļu skursteņus vajag reizi gadā iztīrīt,sekot līdzi,tad nenotiks aizdegšanās u.c ugunsnelaimes. Un es neatzīstu tos bleķa jumtus mājai, var tik kādam angāram vai fermai uzsist nevis mājai,tāds ir mans viedoklis.Es kā dakstiņu jumta īpašnieks pilnībā piekrītu teicienam:Saimnieks,kas izvēlējies dakstiņu jumtu,citu vairs negribēs!

Manuprāt visbiežāk ar tiem vecajiem skursteņiem bija tā, ka dēļ tā, ka viņi nespēj uzsilt uz tiem izsēžas darva un darvu nevar normāli iztīrīt, pat ja labu gribētu. Tad ziemās kad ārā aukstāks tika intensīvāk kurināts un liesma kļuva garāka un aizdedzināja darvu un tad jau skurstenis aizdegas. Ja tik tiešām ideāli uzbūvēts, tad varbūt pirmajā reizē izdega un saimniekam tikai auskti sviedri bija, bet šādi izdegot skurstenī ir pamatīga temperatūra, kāda tam galīgi nav paredzēta un var rasties gan plaisas gan vēl kas un tad jau nākamajā reizē var gadīties visādi un diez vai apsekošana droši pasargās - tāpēc arī dega mājas.

Skursteņi (neatkarīgi no tā no kāda materiāla uzbūvēts) deg tiem, kas tos vismaz reizi gadā netīra. Vai tiem, kas pieslēdz tiem jotulveidīgos un slāpē degšanu, tad veidojas darva. Skursteņa materiāls tur ņepričom.

Un nedrīkst kurināt slapju malku. Tad nekādas skursteņa svīšanas nav un darva neveidojas. Man ķieģeļu skurstenis kalpo 36 gadus. Kaimiņos ir pirmskara mājas ar vecajiem skursteņiem. Maksimums kas pārmūrēts - skursteņa galva, kas atrodas virs jumta. Bojā lietus un sals ar laiku.

Skursteņa materiāls ir ļoti no svara, jo ja tas ir masīvs kā ķieģelis, tad tas pilnā garumā nespēj uzsilt tik, lai uz tā neizkristu kondensāts. No materiāliem šobrīd vislabākais, kurš atbilst šim nosacījumam ir nerūsošā tērauda skursteņis. Vissliktākā iespējamā kombinācija ir ķieģeļu skurstenis un pavards, mūrīši. Manā mājā ķieģeļu skursteņi bija nokalpojuši ap 80 gadus, bet tas neatceļ to, ka varēja notikt nelaime. nojaucot virtuves skursteni daļa 2 metri no apakšas un var teikt līdz augšai ķieģeļi pilnībā bija piesūkušies ar darvu. Istabu skurstenim darva bija krietni mazāk, bet tomēr arī bija.
Plus protams vilkmes jautājums, jo arī tur masīvajam skurstenim ir lieli trūkumi.
Laiks iet un ir jauni materiāli, tāpēc ir neadekvāti izvēlēties to, kas funkcionāli ir vājāks.

Kaut kā neticu, ka nerūsējošā tērauda skurstenis novilks 80 gadus.

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Skursteņi (neatkarīgi no tā no kāda materiāla
> uzbūvēts) deg tiem, kas tos vismaz reizi gadā
> netīra. Vai tiem, kas pieslēdz tiem jotulveidīgos
> un slāpē degšanu, tad veidojas darva. Skursteņa
> materiāls tur ņepričom.

Jøtul krāsnis ir ļoti labas,tikai cilvēki kurinot ar mitru malku un gruzdēšanas režīmā aizaudzē skursteņus,kas ir potenciāls skursteņa aizdegšanās faktors. Jotul paši arī apgalvo,kad vajadzīgo krāsns/telpas karstumu vajag regulēt nevis ar gaisa padeves regulēšanu,bet gan ar malkas daudzumu,proti vislabākais efekts,siltuma atdeve un tīrākas atgāzes ir pie stabilas,redzamas liesmas.Samazinot gaisa padevi,slikti notiek sadegšana. Pats arī pārņēmu skandināvu ieteikumu par iekurināšanu no augšpuses,kas man ļoti ir iepatikusies.Ugunskurs pieņemas spēkā pakāpeniski,atgāzes arī tagad daudz tīrākas,pirmās 5-10min kad iekurās, kamīna durvis atstāju nelielā spraugā,bagātīga gaisa padeve iekurināšanai ir svarīgs moments.
Tagad jau jaunie kamīni nāk kā tīrsadegšanas,lai tīrāki izmeši būtu,arī man tāda krāsns ir,kurai ir augšēja un apakšējā padeve,kā arī galvenā lieta tīrsadegšanas krāsnij ir gaisa pieplūde no aizmugures-proti,kurtuves aizmugures daļā ir viena rinda ar vairākiem sīkiem caurumiem,pa kuriem no aizmugures tiek vnk piesūkts gaiss krāsns darbības laikā,vizuāli tas ir ļoti smuki,redzot kad deg malka un liesmu galos vēl tiek piedots skābelkis no tās aizmugurējās sienas nelielajiem caurumiem un rezultātā mēs iegūstam vēl lielāku siltumu un tīrāku sadegšanu.Esmu ļoti apmierināts ar savu Jøtul. Stikla durvis arī nepaliks melnas,ja kurinās ar sausu malku un lietos augšējo gaisa padevi,pa kuru svaigais gaiss ieplūst no augšas(virs durvju stikla) un virzoties uz leju(gar stiklu) tiek padots ugunskuram.Tāda sava veida aizsardzība,nav dumji.
Vispār labas,interesantas lietas>>> [jotul.lv]

Sveiki, esmu būvniecības procesā, pamazām jāmeklē skurstenis. Paredzēts gāzes kondensācijas katls un kamīns. Cik saprotu, šim katlam dūmvads nav nepieciešams? Projektā viens dūmvads un 2 ventilācijas kanāli. Redzu ražotājus - MK Kolekt, NIKO UNI, SCHIEDEL, kāda starpība?