Sveiki! Kads ir viedoklis, vai sodien ir reali/pratigi celt dzivojamo maju tikai no akmens. Doma ir celt laukos nelielu brivdienu maju. Sobrid tur ir plava meza mala ar vairakam sagruvusam vecam akmens majam. Akmeni varetu pietikt vismaz 3-4 normalam majam. Tapec aizdomajos vai sodienas situacija vispar var uzbuvet normalu maju no akmeniem? Ka ir ar energoefektivitati? Ka tadas majas siltina? Kadi iespejamie riski? Paldies par viedokliem!

Bezcers no visiem aspektiem, izņemot varbūt vizuālo, kur arī vēl ir jāpameklē meistars, kurš prastu šo seno arodu. No tādiem laukakmeņu mūriem varētu taisīt kaut kādus gabionus, terases, varbūt pamatus, bet nekādā gadījumā pašu ēku. Es godīgi sakot nespēju saprast, kā senos laikos tie amatnieki varēja tos ārprātīgi smagos akmeņus dabūt augstāk par 50 cm no zemes, lai iemūrētu un vēl arī glīti iemūrētu. Sev mazliet rudenī pastaipīju sīkai terasei druknākus laukakmeņus (vienkārši bruģis tāds kā) no visādiem pakšiem. 2 dienas pēc tam neko dižu nevarēju paveikt - ārprāta smagums. Turpat man ir vecie šķūņa pamati un tur daļa ir vēl lielāki par tiem, kurus vēlu. Mistika.

Vilnis_Radio, tajos laikos cilvēki mūrēja, nevis forumos sēdēja :D

Tā pa ausu galam sagrābstīts - akmens sienām esot raksturīgas problēmas ar mitrumu - siena auksta, gaiss telpā silts, veidojas kondensāts. Kad drusku par šīm lietām palasīju, sapratu, ka neko tādu nevēlos. Nēnu problēma gan jau ir novēršama, taču radās iespaids, ka šādas sienas mūrēšana ir mākslīga problēmu radīšana.

Par Vilnis_Radio minēto akmeņu pielietojumu pamatiem - ja nemaldos, man savulaik kaut ko līdzīgu ieteica ar būvniecību cieši saistīts cilvēks… Vajadzētu gan pameklēt vairāk informācijas, kāds tieši ir tas akmeņu pielietojums pamatos.

Kāds varētu pakomentēt, vai ir prātīgi izmantot tādus akmeņus kā ceļa pamatni - cik ilgdzīvotspējīgs būtu šāds ceļš.

Par šo tēmu jau bija diskusija.
[www.building.lv]
Uzmetot neprofesionālu skatu celtniecības vēsturei šķiet, ka laukakmeņu dzīvojamās ēkas pārsvarā būvētas turīgiem cilvēkiem (piem. pilis, muižas), kuri droši vien varēja atļauties ieguldīt lielus resursus šādu ēku apkurināšanā. Parastā zemnieka sētā no laukakmeņiem visbiežāk būvēti tikai ēku pamati, kūtis un ēkas ar noliktavas vai saimniecisko nozīmi (piem krejotavas, dzirnavas, krogi). Protams ir arī akmens dzīvojamās ēkas, bet laukos pārsvarā atkal tās arī ir izmēros lielas ēkas, kas liecina par cēlāja turību. Analoģiski arī mūsdienās, šādu ēku var atļauties cilvēks, kurš neskaita centus pie apkures rēķiniem.
Nezinu, kur vajadzētu meklēt Meistaru, kurš varētu uzmūrēt laukakmens ēku, droši vien, ka tāds kaut kur ir, bet diezin vai būs pa lēto (tas tāpat kā ar citiem izmirušiem amatiem, piemēram muciniekiem - agrāk katrā pagastā bija pāris un tās mucas svieda no pakaļas, bet mūsdienās paris mucinieki pa visu valsti un mucas gandrīz zelta vērtībā). Uz parastiem celtniekiem cerību nav, ka viņi spēs uzmurēt ēku no laukakmeņiem. Tur papildus visam vajadzīgs arī "ķēriens" - tēlainā domāšana, nevis ķieģeļveidīgā.

Var mūrēt parastu māju teiksim no keramzīta blokiem un nosiltināt. Fasādi var apmūrēt no laukakmeņiem lai izskatās smuki. Mūrēt tikai no akmeņiem ir neprāts.

Kāpēc ne - tikai akmens mūris vismaz 75cm biezumā - mūris ar visaugstāko siltumakumulētspēju ... ja akmens it kā par velti.....

Un iekšpusē pēc tam kādreiz, ja jūtās ka vajag un gribās - var puķiku noklāt....

"Brīvdienu mājai" - pat nevajag tik biezu mūri - vasarā jau pārsvarā to lietos - un jebkurā gadījumā iekštelpās būs patīkami vēsi....

Lauku. brīvdienu mājai neko feināku nevar iedomāties, vasarā vēsums, ziemā iekurini Jotuleni un sēdi blakus :) vēlviens + ir tas ka māja vēl 500gadus pēc tavas nāves nostāvēs, jumtus un logus tik vajadzēs mainīt.
Tatā runā ka ja ir >70cm bieza siena tad pat siltināt nevajagot- kas protams izbojās skaisto fasādi/sienas. Laukakmens + koks - feini ietu kopā.

Varbūt tu vari rekonstruēt kādu jau esošo ēku no laukakmeņiem? no 0 veidot būs vien jautr padarīšana :)

Kā jūs domājiet-kādu temperatūru senos laikos uzturēja pils mūros ? Tur arī ir atbilde. Pēc šodienas mēriem tādās telpās būs mitrs un vēss kā ziemā tā vasasrā. Ziemā iekurināsi jotulu un no sienām tecēs kondensāts. Ir muļķīgi domāt,ka tāds mūris akumulēs siltumu-TAS AKUMULĒS AUKSTUMU. Vajadzēs super jaudīgu apkuri un labu ventilāciju lai rasas punktu iedzītu mūri. Vasarās arī būs jākurina,jo esam pieraduši pie +20 grādiem. Dabiskais klimats vasarā tādā mājā būs max +15 un mitrs,jo āra siltais gaiss atdziestot spiedīs ārā mitrumu. Vilnis tak visu uzrakstīja,fantazēšana te neko nemainīs.

Labi, negribēju iztirzāt, bet redzu, ka te virmo optimisms, tāpēc piemetīšu kritiku.
Izmaksas - baidos, ka tās sanāks lielākas nekā tādu māju izveidot karkasā vai guļbaļķī, frēzbaļķī utml. Materiāls būs it kā pa velti, bet tas darbs, tur būs elles darbiņš. Droši, ka bez spectehnikas neiztikt (kaut kāds bobcats ar kaut kādu ķetnu uz kādiem 2 mēnešiem), rets amatnieks utt. Neskatoties uz to visu, ir risks iegrābties māku, māku amatniekā, kas varētu rezultēties iesāktā darbā. Pārāk jau nu reta māksla mūsdienām. Pamati - šitādam 70cm monstram pamati ir vajadzīgi, ja tie nokustēsies, tad sirmi mati garantēti.
Siltumefektivitāte ir kaut kur ļoti tālu no mūsdienām. 70cm mūris būs 2 reiz sliktāk kā viena baļķa pirtelei. Bet tas tak vēl nekas, jo tā mega sāpe būs rudenī, pavasarī (par ziemu vispār neizteikšos). Tās n-tās tonnas brīvdienās nav iespējams iesildīt, tāpēc ja uguns nekuras bez apstājas arī naktī, tad tikai guļammaisa versija ar cepuri. Būs tikai mazliet labāk kā teltī ārā. :)
Man radiem ir krogs dzirnavās un tur siena bija ap 1 m kaut kas. Rudenī nepārtraukti kurina, bet augstāk par 14 neuziet. Tikai iekšķīgā sildīšanās. Vasarā varbūt kādu īsu brīdi tur varētu būt komfortabli, bet nu vai tās būs tieši tās brīvdienas.
Var siltināt no iekšpuses lai kaut kā mēģinātu izvairīties no tā visa, bet siena negluda utt.
Pilnīgi noteikti tā ideja ir traka un riskanta.

Mūrēt no laukakmeņiem ir ļoti grūti, jo java praktiski nesūcās akmenī. Ja uzliek ķieģeli, keramzīta bloku, putbetonu, tad pēc maza laika java ievelkās materiālā un saķer. Ar akmeni nekas ...putra apakšā. Neaiztiec, nekustini līdz sacietēs. Līdz ar to mūrēšana ir pacietīgi ilga. Bet izziņai vērts palasīt šo pamācību: [cocompeur.files.wordpress.com]

Praktiķim piemetināšu, ka ziemā, kad nedēļu bijis ap -10 uz sienas nebūs kondensāts, bet gan drīzāk sarma un ledus. :)

Savulaik mācijos akmens mūra skolā, kura bija iekārtota vecā pilī un nekas. Bija silti, tikai katru dienu klasē kurināja podiņu krāsni. Tā jocīgi sanāk, latvju bauri dzīvoja guļbūvēs, bet muižkungi akmens pilīs :) Kā brīvdienu maja protams akmens ēka neder, bet ja to katru dienu kurina, tad akmens neatdziest. Protams, nebūs tur jevropas normas siltumteekonomija, bet nevar arī teikt, ka būs auksti un kondensāts tecēs.

Diezgan ilgi esmu dzīvojis akmens mājā. Nav tik traki, ka kondensāts tecētu. Akmeņi mūrēti divās rindās ,viena no ārpuses otra no iekšpuses. Pa vidu neliela gaisa sprauga . Arī saimniecības ēka mūrēta tādā pašā veidā. Tā gaisa sprauga droši vien , lai nesaltu cauri . Ziemā jākurina vairāk, kā koka māja , toties vasarā patīkams vēsums.