Kādi "+" un "-" koka karkasa(siltinājums 250mm) vai aeroc ecotem 500 (bez papildus siltinājuma) konstrukcijai?
Paredzēts celt divstāvu māju diezgan klajā un vējainā vietā. Izmaksas +/- vienādas sanāk. Svarīga arī mājas energoefektivitāte.
Viedokļi?!

Mūra mājai+ būs ugunsdrošības klase,bet kas atiecas uz energoefektivitāti,tad koka karkasa būvei nopietna vērība jāpievērš vates (ne)caurpūšanai. 250mm siltinājumu būtu labi sadalīt divās daļās ar papildus gaisa plūsmas izolāciju (izoplate). Starpsienas varētu veidot mūra,lai ēkai būtu siltuma un mitruma inerce. Ārsienas mūra ēkai tāpat neveido siltuminerci,arī mitruma inerce vienā virzienā-tā kā no šī viedokļa nekādu mīnusu nebūtu,jo lielākā problēma ir sauss gaiss apkures sezonā,nevis mitrs rudeņos.

Mitruma inerce ???? !!!!
detalizētāk varētu paskaidrot kas tas ir ???

Divas dienas noplosisimies un beigas nonaksim atkal pie secinajuma,ka bloks+siltinajums vajadzigs :)

Daudz kas atkarīgs no plānotā apkures veida, jo tā kā koka karkass skaitās vieglas konstrukcijas būve ar samērā mazu siltuma inerci, tad ne visi apkures veidi būs tie piemērotākie.

Divstāvu māja, tātad jautājums par pārsegumu - kā risināsi skaņas izolāciju un soļa efektu, kad augšā staigā, bet apakšā dzird?

Plāno būvēt pats vai piesaistīt celtniekus? Ir pieejams kokmateriāls no sava meža vai nav? Koka karkasa gadījumā būvēt uz vietas vai vest gatavos paneļus?

rbm,mūra ārsiena nevar veidot siltumainerci telpās,jo tai pat virsmas temperatūra būs vismaz 1 grādu zemāka par telpas temperatūru,nemaz neejot dziļāk mūrī. Tas,kas reāli strādā kā siltuminerce ir starpsienas un visa mājas iedzīve. Tā pat ir ar mitruma inerci. Mūra sienas izlīdzina straujas mitruma svārstības telpā,taču ārsienas mitrumu tikai paņem no telpas-atdot to praktiski neatdod,jo kā zināms-siltums mitrumu caur sienu spiež uz āru.

Praktiķi ... Tu īsti nesaproti kas ir siltuma inerce ...
tieši mūra ārsienai ir liela siltuma inerce ... jo blīvāks (smagāks) materiāls, jo lielākas konstrukcijas siltuma inerce ...

[ru.wikipedia.org]

p.s.
jēdziens mitruma inerce būvfizikā nav sastopams ...

Es domāju ka nav tur daudz ko irst, vienozīmīgi cel no 50cm Airoca un dzīvo laimīgs.

Ar ko tev koka karkasa māja liekas simpātiska?

Rekur datormodelis abiem pieminētajiem variantiem - karkass ar 250mm siltinājumu [www.u-wert.net]
un gāzbetons 500mm [www.u-wert.net]

Spiežam uz sadaļu Hitzeschutz un skatāmies kāda ir atškirība starp abu sienu siltuma inerci.
Tur var arī paspēlēties ar materiālu biezumiem un citiem rādītājiem lai saprastu ārsienas siltumtehniskos rādītājus.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Es domāju ka nav tur daudz ko irst, vienozīmīgi cel no 50cm Airoca un dzīvo laimīgs ....

p.s.

laicinu atpakal izspriedam,ka buvet no 50cm bloka ne tuvu nav idealakais variants + iespejams viens no dargakiem

p.s. II

parekini cik maksa viena 50cm parsedze logu vai durvju ailem un cik maksa 25cm parsedze ... un no kada blivuma materiala razo blokus un no kada parsedzes

P.S. Te jau diskutēts [www.building.lv]-

Jau kādu laiku nopietiek pētījums [www.eem.lv] informācijas tur milzum daudz, bet īsumā - joprojām Aeroc siena atpaliek no projektētās siltumnoturības un laiž gaisā krietni vairāk enerģijas kā aprēķināts pēc teorētiskiem gāzbetona siltumpretsības rādītājiem...

Un aeroc uz šo pētījumu taisa savus "pretpētījumus" un mēģina visādi atspēkot iegūtos rezultātus.
Tiesa vismaz šobrīd [www.eem.lv] pats atzinis, ka 1.gadā apkure +10%, nu bet nākamajos itkā esot pat labāk nekā plānots :D

te [www.youtube.com] daži video kur Aeroc pārstāvji gānās par EEM un to cik tur viss nepareizi tiek darīts :)

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Nekā pārsteidzoša sev neatklāju,taču aizdomājos gan nedaudz dziļāk. Sanāk,ka nesen forumā apspriestajā tēmā par mūra siltināšanu -apgalvojums,ka siltinot mūri no iekšpuses tiek pazaudēta ēkas siltuminerce (neatceros kurš to rakstīja) ir bleķis un maldi. Nekas nekur nepazūd. PikkO,paldies par info.

Pēc manas saprašanas tas tā arī ir- ja no ārpuses ir akmens mūris un tu viņu nosiltini no iekšpuses, tad siltums tiek "aizturēts" telpas iekšpusē. Bet tā kā no ārpuses akmenim nav nekādas izolācijas, bet akmenim ir laba siltumvadītspēja, tad viņš no ārpuses ir tādā temperatūrā, kāds ir laikapstāklis, bet akmens iekšpuse ir tik silta, cik siltums ir ticis cauri akmens vatei. Līdz ar to sanāk, kurinot telpu, netiek uzsildīts akmens līdz ar to zaudēta vēlamā siltuminerce. Kaut kā tā. ?

Es ,savukārt,to sapratu tā,ka nevar likt vienādības zīmi starp siltuma akumulatoru un siltuma inerci. Siltuma inerce nozīmē sienas konstrukcijas spēju pretoties temperatūras svārstībām. Pie automatizētās apkures,un pat pie parastas,telpas temperatūras svārstības ir niecīgas-tāpēc sienas siltuminerces funkcija ir uzņemt uz sevi krasas āra temperatūras svārstības un papildus siltinājums to vēl amortizēs. Teorētisks piemērs: Ja pieņemam,ka konstrukcijas siltuinerce ir 0,tad samazinoties āra temperatūrai par 1grādu-tajā pašā brīdi ēkas siltumzudumi palielināsies šadā pat proporcijā. Ja konstrukcijai būtu laba siltuminerce,tad šī temperatūras samazināšanās uz siltuzudumiem atsauktos tikai pēc pāris dienām.

...tā arī ir, tāpēc lielas akmens mājas vienmēr ir līdzīgā temperatūrā gada griezumā- gan ziemā, gan vasarā. Jo to biezo mūri nespēj saule uzsildīt, bet ziemā atdzesēt lauskis- nosvārstās par pāris grādiem un viss. Mūris lēnām atdod siltumu vai aukstumu. Uzliektot vati no iekšpuses, tiek liegta iespēja uzsildīt mūri no iekšpuses, kurš būtu spējīgs atdot siltumu atpakaļ telpai ilgākā laika periodā.

Praktiķi, spriedelējot teorētiski tālāk - siltumzudumi atkarīgi no delta T. Ja tavu piemēru pagriežam otrādi - āra temperatūra paliek nemainīga, bet samazinās telpu T - enerģijas daudzums, ko apkure pievada telpai un tātad sienām, tad inerces efektam būtu jābūt tādam, ka mūra siena atlikušo siltumu no telpas ņem lēnāk nekā vates siena, jo mūra sienā daudz uzkrājušās enerģijas. Līdz ar to, tas nav siltuma akumulators tādā nozīmē, ka enerģija sāks iet pretējā virzienā, bet palielināt atdzišanas ātrumu gan var. Pie straujas atdzišanas - vēdināšānas - gan jau arī pretējā virzienā enerģija (siltums) iet.

Siltuma inercei ir tick pat daudz "+" cik "-"
Ja mums māja un viss interjers ir uzbūvēta no kaut kādiem tulikilvja ziepjakmeņiem (esmu viņu mārketinga upuris :)), tad kamēr mēs nebūsim piedzinuši visu to akmeni ar siltuma enerģiju, tikmēr mums mājā būs auksti. Un tad kad akmeņi būs iesiluši, mēs varēsim kādu laiku nepievadīt siltuma enerģiju, bet mūsu tulikilvja dīvāns saglabās siltumu vēl kādu laiciņu.

Bet nu ja mums māja ir būvēta no airogela [en.wikipedia.org], tad tikko izdzisīs krāsns, tā sāks kristies temperatūra. Tāpat lēnām, jo sienas ir labs izolātors.

Brīnumi jau nenotiek - ja mēs gribam no akumulatora kaut ko paņemt, mums pirms tam tā enerģija tur ir jānoglabā.
Es domāju, ka sienām ir jāaiztur siltums no izplūšanas un jāsaglabā kontrukcija. Bet akumulators ir kaut kas cits (piem. ūdens muca). Vai arī siltuma enerģija telpai ir jāpievada nepārtraukti. Kas varētu būt pat ekonomiskāks risinājums.

Neredzu nekādu jēgu runāt par sienu siltuma akumulāciju, ja mājā ir automatizēta apkure. Bet ja ir malka, tad akumulācija ir jārisni kā akumulācija, nevis būvkonstrukcija.

Tāds lūk mans, diletatnta viedoklis :)

Niks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Siltuma inercei ir tick pat daudz "+" cik "-"
...
> Tāds lūk mans, diletatnta viedoklis :)

Es ar savu diletanta pieredzi iedomājos, ka, ja grib regulēt temperatūru diennakts laikā (aizejot uz darbu, samazināt temperatūru, naktī arī), tad siltuminerce pat nav vēlama, vai ne?