Sveicināti!
lieta tāda, pēc projekta ir paredzēti lentveida pamati, 1,5 m augstumā. Māja paredzēts taisīt no gāzbetona 400 mm bieziem. Grunts ir smilts ar smilšakmens gabaliem. Darbā parunāju ar vienu celtnieku, kā šāda situācijā rīkoties labāk. Viņš ieteica sameklēt betona blokus (ko es reāli varu pa lētām naudām arī dabūt), izrakt bedri pamatiem. Zem pamatiem likt škembu spilvenu 10 cm (akmens nevis dolomīta šķembas man šodien atvedīs frakcija 0-60 mm, noblietējot sanāk ļoti līdzena un cieta virsma), tad vienu bloku rindu, aiztaisīt šķirbas ciet. Blokus sajūgt kopā ar armatūru, paredzot katrā blokā iesist 8 armatūras "štirus", ņemt kasetes ik pa 60 cm. Armatūra f12. Kopējais lentes biezums 300mm. pamatu dziļums 60 cmm, tad 10 cmm škembu slānis. Gruntsūdens līmenis ir zems, vienīgi ļoti stipru palu laikā mēz pakāpties apmēram līdz 1 - 1,5 m augstumam no grunts virskārtas. Jautājums ir par to, kā vislabāk tehniski ierīkot kanalizāciju, ūdeni un pārējo komunikāciju. Ja elektrībai var paredzēt izvilkt gofru cauri bloku šķirbai un aizbetonēt šķirbu, tad kā darīt ar ūdeni un kanalizāciju. Rakt bedri apmēram līdz 1,2 m dziļumam, ielikt trubas un rakt ciet? Vai ar to pietieks, lai pasargātu no sala un spiediena, ko radīs pamati uz grunti?

Kanalizācija nav jāsargā no sala, ja netaisies to rori turēt pilnu ar ''dārgo saturu''. Izlaid rores apakšu ne dziļāk par 30cm no plānotās zemes virsmas - uz leju ārpusē vienmēr dabūsi...

Nezinot reālo situāciju pamatu konstrukcijas apraksts izskatās pēc pārēšanās radītiem murgiem.

Te vienīgi varu piekrist jtdesign k-ga teiktajam.
Interesanti, kurā literatūrā arhitekts sameklējis datus par 1,5m pamatiem smilts gruntīs ar zemu vispārējo gruntsūdeni ...es saprotu, ka vidēji zem 2m atzīmes (atsevišķi gadījumi neskaitās - jo tie ir pali un tad zeme parasti nav sasalusi).
Smiltīs pamatu pēdas atzīmi pietiek ar 90 cm un pamatu betonējums var būt tikai 60(50) cm augsts.

110cm zemē iekšā un 40cm virs projektētās zemes virsmas- tur jau arī salasās 1,5m pamatu sienas augstums - standarts.....un tā kā privātajiem ģeoloģija netiek taisīta, tad juridisku atbildību nesošs projektētājs uz vārdiem ticēt par gruntsūdeni nevar... ja ir tie 2m - cilvēks uz savu risku var darīt kā grib - būvvaldes inspektors pie nodošanas jau zemē nerakņājas...

Es sev tādā situācijā droši liktu tikai 50-60cm dziļi zemē - bet no armēta monolīta betona - vai vismaz ar armētu mon. betona pēdu un armētu izlīdzinošo virskārtu....

Interesanti, kas tie tādi par projektētājiem, kuri nodod projektu bez ģeoloģijas.... Mans būvinženieris bez ģeoloģijas neko nesāka darīt...

Andrim - atver eseselvē un paskaties, par kādām summām piedāvājas projektētāji. Ja tajās iekļauj arī ģeoloģiju, tad jāsecina, ka daudzi tie reklamējušies ziedo ne tikai savu darbu, bet arī finanses, lai tik kādam būvētājam labi.

Par pamata augstumu. Vadoties no vēlmes ēku maksimāli nosiltināt, arī pamatu konstrukcija veido daļu no enerģijas ekonomijas. Tapēc tieši virspamatus, kas izcelti virs planējuma manuprāt nebūtu vēlams risināt masīvās betona konstrukcijās, bet mūrēt kaut vai no keramzītblokiem vai "Keraterm" blokiem. Līdz ar to -smilts gruntīs ,kur gruntsūdens zem 2m no planējuma pamatu risinājumam ģimenes ēkai pietiktu ar pamatni 90cm atzīmē ieberot 30cm dolomīta šķembas, tās blietējot un 60cm augstu betona lējumu vai mūrējumu. Tad hidroizolāciju un tālāk virspamats no keramzītbetona...

jautājums būvinž. IB, vai mālainā gruntī arī derētu seklais pamats ar šķembu slāni? Vai šķembu vietā nevar likt oļus? Dolomīts man ar neko labu neasociējas- mitrumā ilgtermiņā tas īzšķīst un sablīvējas (bet varbūt tas ir tas kas vajdzīgs?)
otrs jautājums, Zeme mālaina. kādu pamatu labāk veidot 6x10m vienstāva saimniecības ekai koka rāmja konstrukcijā. Domāju par stabveida pamatiem (zem nesošajiem stabiem) pa perimetru ik pa 2.4m, cik lielai jābūt katra staba pēdas laukumam? (jumta segums bezazbesta šīferis vai betona dakstiņi, sienu apšuvums no rukki metāla, siltinājums vate/putup.10cm, iekšas apšuvums isoplaat)
Betona grīda uz oļu spilvena, pa visu laukumu uz putuplasta. Stabus varētu iesaistīt grīdā, bet vai vajag?
Otrs variants taisīt sienas kā klasisko karkasu no 5x10cm bruses ar kosntantu soli starp koka statnēm (0.8m). Kādu tad pamatu varētu izvelēties? Skaidrs, ka te noderētu pamatu lenta, bet varbūt to arī var taisīt tikai kā armētu virspamatu- balstīt uz stabiem, tikai stabus ar biežāku soli un tievākus (piem. D 0.2m ik pa 1.5m)? Grīda tā pati kas iepriekš. Jeb tur uzreiz kopā ar grīdu sanāk "pankūka", un stabus vispār nevajag.
Vajadzīgs ekonomiskākais risinājums.

Paturpinot, kā šāda pamatu un grīdas konstrukcija iet kopa ar stiklašķiedras armatūru? Tadu var/ ir vērts lietot?

Pakomentējiet, lūdzu, manus jautājumus. :)

1) Mx - Kas tā par mālaino grunti - mālsmilts, smilšmāls - un kādā dziļumā - kaut kā to derētu aprakstīt smalkāk....tas tā - nav īpaši svarīgi priekš saimniec. ēkas....

2) Dolomīta šķembu vai oļu slānim zemes dziļumā nav būtiskas atšķirības - būtiski ir cik tos perfekti noblietē (oļiem noteikti jāpaber klāt grannts - ja tie biezā slānī) - bet tradicionāli dolomīta šķembas ap 5-10cm biezumā blietē minerālgruntī ....un nekādu problēmu...

3) Pamati stabveida - max.30x30cm (turēs ap 1200kg katrs) - un max.50 cm iekšā zemē - ja gribās, tad lentveida virspamatu armētu ar divām d=12mm stiegrām var aplaist pa perimetru.....

4) Vai nu putuplasti saimn. ēkā ir nepieciešami - šķiet ka nē - iekurināsi čugunku, kad vajadzēs un slēgtā telpā būs virs 13 grādiem (tad nesalst pirksti - pārbaudīts studiju laikā dzīvojot Ķīpsalas kojās)
zemes siltums - kā Forumieši ziņo - ir ap astoņiem grādiem (cerams ka nesamelojos par vienu grādu)....kaut kā tā....apmēram

P.S. Galvenākais ir lai pamati nebūtu uz melnzemes (vai mālzemes) - trūdiem un nezāļu saknēm piesātinātas augsnes ....bišku māla piejaukums smiltij neko daudz nemaina....

Stiegrojums (vāv...kriev. armatūra) betona konstrukcijās masveidā parādījās ap 19gds. beigām - līdz ar tērauda velmējumu ražošanas attīstību. Tika atrasts, ka metālam - tēraudam un betonam ir ļoti tuvas termiskās deformācijas moduļi, kas ļāva šādu savienojumu - dzelzbetons plaši izmantot būvniecībā. Dzelzbetonā stiegrojuma loma uzņemt stiepes spēku, betonam - spiedes spēku. Materiāla mijiedarbība ļāva vienkāršam metodēm pārsegt laidumus virs 7...10m - kur koka vai tīra metāla konstrukcijās tas izrādījās dārgāk.
Taču tērauda izmantošanai betonā ir savas vājās puses. Tā, ka stieptajā dz/betona zonā veidojas plaisas - tad gaisa mitrums var piekļūt tērauda stiegrām- tās sāk korodēt (taut.rūsēt). Rūsa izsauc izmaiņas tērauda tilpuma apjomā - tas ievērojami palielinās un tapēc betons nespēj izturēt šādus stiepes spēkus. Risinājums ... izmantot ražošanā dārgākus nerūsējoša tērauda vai lētākās stiklašķiedras stiegras?...vai polimērbetonus?
Pieņemu, ka zinātniskā izpēte turpinās - taču vienkāršotās konstrukcijās, kuras raksturojas ar amatnieciski empīriskiem būvrisinājumiem, kā arī arhitektu "pašvērtējuma' celšanas viedokļa stiegrojuma bāzšana pa labi, pa kreisi ir šodienas prakses sastāvdaļa.
Tātad jautājums - ko mēs vēlamies panākt izmantojot stiegrojumu ( tērauda, stiklašķiedras)? Ja vadāmies pēc teiciena "dubults neplīst" - tad varbūt blakus tērauda stiegrām būtu jāliek arī stiklašķiedras. Ja pēc teiciena "kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek" ... tad varbūt jāsāk ar jautājumu projekta autoram - kapēc tas vai tas stiegrojums vajadzīgs un ko tas dod konstrukcijai? Un ja man godīgi jāatbild par stiklašķiedras pielietojumu pamatos - tad mazstāvu būvniecībā es tai praktiski neredzu jēgu. Iespējams tās vieta grīdās, sienu daļās fermām ar mājlopiem, trotuāra lielizmēra plāksnēs, tiltu augšējās konstrukcijās - margas, sānu bordakmeņi, kanalizācijas grodi. Respektīvi visur tur, kur sarežģīti fiziski ķīmiski iespaidi.

Jautājums par stiklašķiedras armatūru (no angļu val.) bija saistībā ar tās mazo svaru -ērto transportēšanu, visādi citādi man nav zināšanu par stiegrojuma lietojumu un veidiem, tik vien cik no grāmatas par "ģimenes māju"- piem. tur tiek cildināts pamatu risinājums- stabveida pamati+ virspamats, kurš tad arī tiek stiegrots ar metālu (jo toreiz vēl stiklašķiedra stiegras nebija), jo līdzīgi kā tilta laidums "karājas gaisā" uz stabiem un no augšas tas tiek slogots. Tā līdz galam neuztvēru cien. IB attieksmi, vai stiklšķiedras stiegrojums ir "slikta" izvēle un labāk ņemt metāla vai stiegrošana kā tāda tiek pārspīlēta un es savā visrpamatā (10x20cm, stabu solis 2.4m) vai logu pārsedzēs (piem. aile 2m), pirmā stāva grīdā umtl varētu iztikt bez stiegrojuma (runa tikai par primitīvu privāto, mazstāvu sektoru)? Droši vien šur tur arī varētu iztikt bez stiegrojuma, bet nāktos palielināt betona biezumu vairākkārt..

Vai pamatu stiegrojums nepaglābj no to plaisām nevienmērīgas sēšanās gadījumā?

Kārlim L. ... kā tad tās ēkas būvēja līdz 19 gds. kad vēl nebija tērauda stiegrojuma. Rīgā centrā daudz šādu piecstāvu ēku. Runājot par mazstāvu ēkām ar dimensijām līdz 10..15m reti, kur būvlaukuma robežās ir dažāda tipa gruntis. Piem Rīgā tā Kalēju iela, kas iet gar dzelzceļu - te savulaik 12gds. bija Rīdzenes upīte, kuru aizbēra 17gs. beigās - te vecām ēkām izteiktas deformācijas - tās gāžās iekšā bijušajā aizbērumā.
Taču parasti nevienmērīga sešanās saistīta ar būvdarbu nekvalitatīvu izpildi - kur pamatu pēda tiek izrakta dziļāk nekā vajag un tad ātri pieber grunti to nesablīvējot. Vai piemēram pie ēkas esošu vieglu piebūvi sala izcilājumi atlauž no smagās pamatēkas - te vainīgs projekta risinājums.
Mx k..gam. Stiegrojuma mazais svars? - pie pamatiem no betona (tas arī kaut ko sver un tas ir jāatved - vismaz šķembas un cements) - tas izklausās pēc tirgus mārketinga reklāmas. Taču stabveida pamatiem ar vainagsiju - stiegrojuma izmantošana ļoti loģiska un saprotama. Tāda vainagsija parasti būtu jārēķina gan uz stiepes slodzi, gan cirpes spēkiem - jo stabveida pamati ieteicami sala izcilājuma zonās - te samazinās iespēja vieglai ēkai tikt izcilātai. Taču tādos stiegrojuma darbos vismaz šodien pieejama metināšana - kas atvieglo stiegrojuma karkasa izveidi uz galda un tās iecelšanu veidņos. Stiklašķiedras stiegrojums visticamāk ir sienams un sienot karkasa izveide būs darbietilpīgāka nekā metālam. Taču, ja tas jāveic amatnieciski - tad laikam siešana ir pieejamākais risinājums.

Stiklaškiedras stiegrojumam locījumi kā tādi nav iespējami ... līdz ar to atbilstoši prasībām dz.b. konstrukciju pilnībā ar šo stiegrojumu nav iespējams sastiegrot ...