sveiki!
jautajums spechukiem,lieta tada ka uz zemes ir pirms paris gadiem izveidoti pamati,kuri bija paredzeti gulbuves ekai.pamati ir betona bloku,bez pedas .gribetu uzzinat ,vai varetu celt uz tadiem bloku maju,viens stavs ar mansardu.pamati apm 1m dziluma,apaksa blietetas skembas kadi 15cm ,izlidzinosais virs blokiem 40cm,bloki 30cm plati.Grunts, pamatu vienaa pusee smilts,otraa puse malaina. par gruntsudeniem nezinu, netalu no pamatiem atrodas dikjis,kura limenis kadi 2m no zemes augsas.Tatad,vai uz sadiem izbuvetiem pamatiem bez pedas varetu celt bloku maju?

Varbūt, ka var, tūlīt ieslēgsim visi savas telepātiskās spējas un dosim slēdzienu. Lai tās bloku mājas projektētāji vien tiek paši galā.

es jau tik pajautaju,jusu profesionalo vai neprofesionalo viedokli,tiri teoretiski vai ta varetu,varbut kadam pieredze. Nevajag skriet uzreiz uz biblioteku pec gramatam,ka izkopt savas telepatijas spejas un komentet pa tukso.

1) droši vien tie bloki domāti Aeroc (vēlams jau Ecoterm Plus - tie vissiltākie un visvieglākie) vai līdzīga gāzbetona ...
2) koka siju pārsegumi, siju laidumi ap 4-5m (starp nesošām sienām)
3) pamati patreiz nav ar caurejošām plaisām ( ja ir - jāuzbetonē vismaz 20cm virskārta ar vienas vai pat divu kārtu armatūru - pa trīs 10-12mm stiegrām pa perimetru )

Ja šādi, tad pat skurpulozi sarēķinot slodzes uz pamatu - 30cm plati pamati ir visnotaļ pietiekoši...

Arī keramzītbetona bloki pat varētu būt - tad mazliet lielāks ir sienu pašsvars, bet pie kopējām slodzēm - visu ēkas konstrukciju pašsvariem pieskaitot starpstāvu pārseguma ekspluatācijas un jumta uztvertās sniega slodzes - tas ļoti maz ko maina...

P.S. man pašam līdzīga ēka uz pamatiem 22cm platiem un 50cm dziļiem zemē - lieta betona un armētiem - stāv bez problēmām applūstošā teritorijā - kur gruntsūdens katru regulāri ir pat 30-50cm no zemes virsmas)

Zodčij, jau vairakas reizes esi pieminējis (citos postos) pamatu dziļumu 50cm. Kāpēc tāda izvēle? jo "vecie" uzskati liek veidot pamatus zem sasalšanas dziļuma - ap 1m, lai sals neizcilā..

"Zodčij, jau vairakas reizes esi pieminējis (citos postos) pamatu dziļumu 50cm. Kāpēc tāda izvēle? jo "vecie" uzskati liek veidot pamatus zem sasalšanas dziļuma - ap 1m, lai sals neizcilā..?"
Zodčija minētie 50cm nav izdomājums, jo, ja nopietni studē pamatu izveides teoriju un praksi, tad ir pierādīts, ka grunts izcilāšana nepiemīt klints pamatnei, rupjām un vidēji rupjām smiltīm, arī smalkām smiltīm, daļēji smiltsmālam, ja gruntsūdens līmenis zemāks par 2m no planējuma. Visos šajos gadījumos pamatu dziļums ir konstruktīvs - divas lāpstu tiesas ~50cm.
Taču tas nenozīmē, ka aukstā ūdensvada cauruli var guldīt šādā dziļumā - te jārēķinās ar 1.3...1,5 atzīmēm. Piemēram 1940 gadā Rīgā smilšu grunts ( kāpu smiltis) pie Daugavas izsala līdz 1,7m atzīmei.

Paldies, aptuveni skaidrs. Bet tur varbūt ir vēl kas svarīgs nepateikts. Cik bieza ir šķembu kārta zem šiem "seklajiem" pamatiem? Tam arī droši vien ir liela nozīme. Tāpat par siltinājumu, varbūt siltinajums ir ielikts līdz 1m dziļumā (lai aukstums netiek zem pamata), vai likts horizontāli ieslīpi (no pamata uz āru, lai novadās mitrums un aukstums nemaz netiek lidz pamata "sānam"- nesasaldē grunti, kas varētu izcelt pamatu sev līdzi). Skaidrs, ka pamatu izveide atkarīga no grunts un ēkas svara, bet arvien vairāk apjaušu to, ka pamatu izmēri, dziļums, armējums, pedas slānis utt individuālajā būvniecībā tiek pārspīlēti. Lielākā daļa taisa pēc principa- dubults neplīst, jo pēc tam kko labot būs problemātiski. Kam ir daudz naudas, lai tā dara, bet citi vēlas būvēt racionāli.. Ir tomēr starpība vai ielej betonu 1m vai 0.5m dziļumā. Ja 1m nav racionāla pamata, kāpēc tas tiek turpināts? Vecā skola? Domaju, ka vēl var nāksies pamaklēt arhitektu, kas būs ar mieru ieteikt saprātīgus nepārspīlētus risinājumus.
Kā jau esmu minējis iepriekš, es visdrīzāk eksperimentēšu ar stabveida pamatiem (koka karkasa ekai, ar iespējams smago jumtu-dakstiņiem) Par 50cm dziļumu ir skaidrs, bet nav skaidrs par šķembu slāņa biezumu vai citām nepieciešamajām "fīčām".

te Mx vairāki jautājumi....?
Pamatu vai pamatnes siltinājums. Uz ēkas kopējā energopatēriņa fona pamatu - pamatnes zudumi diezin vai sastādītu 10%, ja nu vienīgi izbūvēts ar lielām kļūdām. Taču šobrīd ir efektīvi siltumizolējošie materiāli, kas neuzņem kapilāro mitrumu un pietiekoši poraini - polimēri. Pievēršoties siltuma sadalījumam gruntī, klimataloģijas dati, varam secināt, ka vairumā gadījumu grunts temperatūras 0 plakne ir samērā tuvu virskārtai, ja uz zemes ir sniegs. Arī vasarā grunts izsilšanu dziļumā kavē zālājs un grunts mitrums. Raksta avotos secināts, ka ārējo temperatūru ietekmes zona robežojas ~0,8m dziļumā - tālāk tā r nemainīga. Tātad, ja ēkā mēs necenšamies izmantot pamatnes vēsumu telpu dzesēšanai vasarā, tad grīdas siltumazudumi var būt praktiski nemainīgi cauru gadu. Tie veido ~ 15 grādu starpību un neprasa lielu piepūli to ievērtējumam apsildē. Līdz ar to ēkas ārējais perimetrs tikai apmēram 0,8m dziļumā vai platumā iesaistīts lielākās temperatūras starpībās, kur nepieciešami pārdomātāki risinājumi.
Paši pamati, kā ēkas konstruktīvā daļā. Ko lai saka - mazās ēkās parasti grūti atmaksāt vairāku "profesionāļu" efektīvu darbu. Tapēc "lauvas tiesu" būvkonstrukcijās uzņemas arhitektu brālība un kā pareizi saki pēc principa - dubults neplīst. Lai arī jāsaka, ka pamatu precīzai aplēsei ir nepieciešama ģeoloģija - bez kuras pieredzējis būvētājs mierīgi var iztikt - veidojot ēku pēc principa "dubults neplīst" Tātad viennozīmīgi grūti pateikt vai ģeologa apmaksa un izpēte mazai ēkai ļautu ietaupīt celtniecības izmaksas. Jo piemēram, ja tiek izmantotas saliekambetona konstrukcijas - tad to platuma izmaiņu solis ir 10cm, kamēr precīza aplēse rāda ka pietiktu ar 25cm platu pamatu. Liekam 30cm bloku un nestspējas aplēses rezerve būs savi 30%. Vai te projektētājam būtu jāuzspiež veidot monolītie pamati? ... it sevišķi, ja tu vēlies būvēt ātrāk!

Jautājums par pirmā stāva grīdu- vai to izbūvēsi no koka uz aukstas grunts vai tomēr betonona grīda?
Ja betona grīda, tad ir vēl viens variants- betona plātne ar pabiezinājumu kolonnu vietās.

plānojas grīda no betona (saimniecības ēkai/garažai). Kkad iepriekš man bija šis jautājums vai pamatu stabus integrēt grīdā ar stiegrojumu vai nē. Toreiz atbilde nebija. Nospriedu ka nesaistīšu, lai grīda var dzīvot savu dzīvi.
Te vēl aktualizējas jautājums cik dziļi jānorok zemes virskārta priekš betona grīdas, pietiek noņemt velēnu, vai jārok līdz baltai smiltij :) Pārāk lieli zemes darbi varētu novest pie domas par grīdas betonešanu uz pamatiem - kā pārsegumu ar stiegrojumu. Norokot tikai velēnu, škembas vai likt plēvi? vai abus, stiegrojumu un saistīt to ar pamatu perimetru. Ta kā vēl ir paredzēta bedre, tad max laidiens būs ap 2m.
Ko saka spečuki? Jeb te būs vajadzīgs tik daudz stiegrojuma, ka viss pasākums atkal nekādi neatmaksājas? Zinu, ka labi/lēti/ātri ir nesavienojami jēdzini, bet tomēr uz to ir jātiecas :)

Pamatus ar grīdu nesaisti. Starp pamatiem un grīdas perimetru ieliec putuplasta lentu ~ 5 mm biezumā, termodeformāciju kompensēšanai.
Šķembas un plēve, atkarībā no situācijas.... es liktu, nemaksā miljonu, toties mazāka iespēja saskarties ar negidītu mitrumu no grīdas.
Obligāti jānorok visa melnzeme, jo tā nav nesoša.