Jautājums par 80gadus vecu koka ēku (privātmāja), kas sekundāri apšūta ar silikātķieģeļiem.
Veicot ēkas ārsienas pīrāga izpēti, atklāts, ka ēka sastāv no:
3mm finiera;
27mm dēļu apšuvuma;
150mm koka karkasa konstrukcija ar zāģu skaidu aizpildījumu;
~mm darvota papīra;
30mm fasādes dēļu apšuvuma;
45mm gaisa šķirkārtas
1slānis silikātķieģeļu apšuvums cementa javā

Jautājums: kā no siltumfizikas viedokļa rīkoties ar gaisa šķirkārtu, ja sienu paredzēts atjaunot(izvākt zāģu skaidas - siltināt ar akmensvati un likt tvaika izolāciju telpas pusē). Vai nav jāvāc ārā vecais darvotais papīrs, un vai siltināt gaisa šķirkārtu?

Šajā gadījumā ķieģeļi īpaši nepiedalās siltumizolācijas procesā, vairāk kā vēja barjera strādā. Pape zem dēļu apšuvuma strādā kā hidro un vēja barjera, nav tik ļauni kā ar papes apšuvumu virs dēļiem, tomēr nekādas vēdspraugas tāpat te nav, ieteiktu likvidēt.

Apmūrēšana ar ķieģeļiem bija ātrs un vienkāršs process padomju laikā, šodien es ieteiktu ķieģeļus demontēt un atjaunot skaistu koka apšuvumu. Ja ķieģeļus tomēr atstāj, tas estētiskā skata uzlabošanai vismaz apmest un nokrāsot.

No gataviem risinājumiem, paskaties Paroc mezglu KS 02.

Pēc būvfizikas likumiem gaisa spraugas aizpildīšana noved pie tā,ka ķieģeļu apšuvums tiek iesaistīts mājas siltinājumā. Jebkurš teorētisks aprēķins uzrādīs kondensāta risku šajā vietā. Neskatoties uz to,šīs gaisa spraugas aizpildīšana (aizpūšana) ir izplatīta parādība. Neviena sūdzība šajā sakarā gan nav publiski izskanējusi(man dzirdami). Bet kas patiesībā daras mūra iekšpusē-kas to lai zin....

Spriežot pēc teorētisko pētījumu secinājumiem 120mm ķieģeļu apdare praksē tikpat kā nepalīdz siltumpārejas nodrošināšanai - it sevišķi, ja tie mūrēti cementa javā. Būtību skaidro ar to, ka mūra vertikālās šuves, mazāk horizontālās, pakļautas rukuma riskiem un caur tām gaisa infiltrācija spēj atdzesēt materiālu. Tas bīstami vējainās vietās. Tapēc - ja ķieģeļu apdarei nav morālas vērtības - tad loģiskāk to atstāt iešūtu siltumizolācijā.

Man jautājums par koka karkasa ēku. "Dari pats" vecajos izdevumos šķirstot izlasīju, ka ēkai, kuru ziemā nelieto (piem. vasarnīcai) nevajag likt tvaika izolāciju, jo ziemā varot būt situācijas, kad mājā būs aukstaks kā ārā, un tad kondensāts veidosies uz pleves no ārpuses un bojās siltumizolāciju. Tā kā būvēšu saimniecības ēku koka karkasa tehnikā ar vēdināmu fasādi, tad tagad nevaru saprast ko darīt, jo saimniecības ēka netiks nepārtraukti apkurināta, tikai pie vajadzības. Ko man darīt? Likt vai nelikt tvaika barjeru, vai vispār labāk lietot putuplastu un tad šī problēma atkrīt automātiski?

jēga saimniecības ēku vispār kurināt un siltināt? Viss ir atkarīgs, ko glabāsi tur.. varbūt to nemaz nevajag :)

Nu vispār perspektīvā plānojas izmantot kā darbnīcu un garažu, ne tikai glabāt instrumentus.. un iesākumā plānojas arī tur drusku padzīvot iekšā, celtniecības vagoniņa vieta, kāmēr būvēšu māju, tāpēc 10cm siltinājumu tomēr gribētos.

Kamēr kurināsi, tvaika izolāciju vajadzēs. Kad nekurināsi, arī siltinājums nebūs nepieciešams.

Izeja - cietā vate (jāpārbauda kā tai ar mitrumizturību), putuplasts.