IB - ja jau uztaisa karkasu, faktiski karkasa ēku, tad kāda jēga tajā pildīt skaidbetonu, kuram ir krietni sliktākas siltumizolācijas spējas kā vatei? Uztaisa mazāku karkasu - (20-25cm), vate un māja ir silta.

Skaidbetons galu galā sanāk dārgāks par blokiem. Pats gribēju to sākumā izmantot, bet parēķinot - vajag meistaru, kas ar to māk darboties, nepieciešams uzstādīt veidņus, utt., tas viss sadārdzināja izmaksas, ka paliku pie Gāzbetona blokiem.

Skaidbetona izgatavošanas process (ja tam, nav jāatbilst ES sertifikācijas prasībām) nav sarežģītāks par kaļķa apmetuma sajaukšanu uz vietas - vajadzīgs tikai piespiedu mehāniskais maisītājs. Esmu to darījis arī ar lāpstu... bet tad tas patiešām diezin vai atmaksāsies. Bet, ja cilvēkam tās skaidas par brīvu , pat ja jāatved ar vieglās automašīnas piekabi... un sapratne par namdara darbiem.
Par ēku.... principā sapnī par ēku sastopas daudzi dzīves filosofiskie jautājumi. Jo, ko tad mēs ceļam - mēs galu galā gribam iegūt sapņu māju... telpas ar kautkādām mūsu priekšstatiem (atbilstoši zināšanu tezauram) īpašībām. Tādejādi telpu veidojošiem- radošiem materiāliem jāgarantē mūsu vajadzībām izvirzītās prasības - siltumnoturība, klusums, stiprība uzkarot skapīšus, drošība pret mitrumu un pat āderu ietekme uz tiem. Līdz ar to mūsu teorētiski pieņemtie principi - ekoloģiskums, dabīgums u.t.t nosaka vēlmju realizācijas iespējas. Skaidbetons ... skaidrs, ka šībrīža ēku celtniecības paradigmām diezin vai spēj nodrošināt visas vajadzības - piemēram sienas mitrai telpai - taču mūsu izpratnē koks vai tā produkti ir labāks materiāls celtniecībai nekā cinkots tērauda karkass, kas apšūts ar bleķiem - tāda ir daudzstāvu ēka Rīgā, Ķīšezera krastā. Un dārgums .... nosacīts jēdziens. Galu galā mūsu diskusijas ir vajadzīgas kam - mums pašiem, jo rezultātā tu spēj palīdzēt tikai tam, kuram ir pietiekoši kritiska pašapziņa.

Jāsāk ar to, ka liels paldies Brinkmaņa kungam par info. Nedaudz parakos internetā un uzgāju LR2 raidījumu par būvniecību, kurā tika apspriesta saimniecības ēkas pārbūve par pirti- konstrukcija gaužām vienkārša- stūri mūrēti un sienas aizpildītas ar skaidbetonu karkasā.
Kāpēc vēl neatmetu skaidbetonam ar roku- tāpēc, ka līdz šim ir dzirdēti tikai 2 trūkumi- darbietilpīgs process un sēšanās. No darba nebaidos un ja pilda karkasā sēšanās arī nebiedē.
Var darīt kā Vilnis ieteica un pildīt karkasu at vati, bet tad nevar aizmirst par visām plēvēm, kas beigās visu procesu stipri sadsārdzina.
Sestdien uztaisīšu vēl pāris paraugus, izslēdzot granti no sastāva. Ja sanāks laiks tad arī salīdzināšu izmaksas ar citiem materiāliem.

Tu aizmirsti galveno trūkumu - salīdzinoši slikta siltumefektivitāte, man tas būtu nr 1. Plēves nemaksā neko, maksā viss pārējais.
Izmaksās esi reālists un pareizini sevis iegūto ciparu ar 2, tas būs reālāk - visiem konsrukciju veidiem, jo summas salasās aši - skrūvītes, leņķīši, latojums, apšuvums, krāsa utml. Aizpildījums parasti pat nav puse no izmaksām - vienalga vai skaidas vai vate vai vēl kaut kas.

Kā jau teicu, sestdien uzjaukšu paraugus un uzlikšu ciparus uz papīra vairākiem būvmateriāliem un tad jau redzēs kas sanāks.

Godīgi sakot vari nerēķināt ciparus, jo tirgus jau tos ir noteicis visprecīzāk daudzu gadu garumā izmaksu ieguvumu ziņā - vislētākais ir karkasa ēka, tad bloki un tad visi pārējie nestandarta risinājumi. Visas atkāpes no šīm modeļa pasliktina vai nu kvalitāti vai palielina izmaksas. Realitāte.

Varu arī papildināt, ka nav jēga īpaši rēķināt izmaksas ēkai no detaļām, jo gluži tāpat kā par risinājumiem ir zināmas orientējošās būves kvadrātmetra izmaksas ar kurām jārēķinās.
Dzīves piemērs - paziņa atbrauca un sapņoja par būvi un viņš bija aprēķinājis tāmi, kurā bija aeroca gabali sarēķināti. Lieki piebilst, ka viņa tāme ir tas pats kas nekas.

Vēl viens piemērs. Kad būvēju pirti man visi kokmateriāli bija par velti - pašu zāģēti utt. Varētu teikt, ka ēka neko nemaksā, vai ne? Tagad es tā piemetu, ka izmaksāja man tā ēka kaut kur ap 3 vai 4k. Tas protams ir lētāk, bet tas tikai pierāda, ka konstruktīvā daļa ir špicka.

Filosofiskas pārdomas par siltumefektivitāti ēkām.
Apskatīsim tipisku viensētu. Tai parasti, ja neiegulda lielu darbu apkārtnes regulārā tīrīšanā vai teritorijas vispārējā asfaltēšanā, apkārt aug koki. Ja tas tā nebūtu, tad diezin vai valsts institūcijas uztrauktos par pļavu aizmežošanu. No paradigmas izriet secinājumi: ja tu cilvēk vēlies redzēt sauli, tad ņem rokās cirvi vai arī būvē ēku, kas augstāka par kokiem.Vispār jau neapskaužu tos, kas dzīvo telpās, kuriem tieši logu priekšā liels koks.Tātad nocērtot koku (skaiti enerģija) varam piemest klāt grūti sūri pelnīto naudiņu un koksnes (zāles) atlikumus pārdot Šķēles apsaimniekošanas uzņēmumam Grobiņas sūda tomātiem. Varam klusībā, lai kaimiņi nenodod raidījumam 'Bez tabu" vai policijai, aukstā lietainā naktī atlikumus sadedzināt šķūnītim aiz stūra. Varam kraut kaudzē aiz ēkas. Bet varam iemest krāsnī...plītī...kamīnā - nu kāda kuram rocība. Tātad, lai redzētu sauli - kurini krāsni. Nu un ēka? Tātad, ja to mēs uztaisam ļoti siltumefektīvu - nopirdies un tā paliek silta, tad kā ar sauli un krāsni! Tātad jāatrod zelta vidusceļš pat saucamām energopirdienefektīvām būvēm - koki tad (dārzā u.t.t) jācērt.Es - būdams konservatīva rakstura cilvēks uzskatu, ka katrai ēkai vismaz latvijā būtu nepieciešama vismaz viena vieta (krāsns...), kur to visu var sadedzināt un rezultātā iegūt sauli. Un, kā te aprēķināt izmaksas?!

Nu es teiktu, ka te ir mazliet pārspīlējums, jo ir vecās būves, kuras ir reāli cauras un jākurina iespaidīgi un arī tad nav komforta. Ir pārejas perioda būves, kuras ir +- vēl ok. Ir esošais standarts kas ir ļoti ok un ir pasīvās mājas. Negribētu teikt, ka mūsdienu standarta ēkām vajadzētu ļoti maz malkas - domāju, ka tur nav jāsatraucas par to, ka pagalms aizaugtu. Savukārt, ja mēs apskatāmies uz reālām viensētām, tad nav nemaz tā, ka katrai viensētai būtu apstādījumi tik lieli, lai nodrošinātu ar malku. Es tā ļoti tuvināti lēšu, ka tikai katrai 20 30 tajai privātmājai ir tādi koku resursi. Turklāt cilvēks ir tendēts uz brīvā laika iegūšanu racionalizācijā. Kāpēc nekurināt retāk ja ir iespēja izvēlei pat ja ir pašam savs mežs un tad brīvo laiku pavadīt sēņošanai un dzimtas zemes apceļošanā? :)

Esmu savā laikā taisījis skaidbetona saimniecības ēku. Man bija tautas daiļamata meistaru uztaisīts maisītājs. Horizontāli nolikta, ar rotācijas asi caurdurta 200ltr muca. Lēni rotējoša. Jauca labi. Tagad tādu droši vien jātaisa no jauna.

Es zinu ka kādreiz man dārziņš būs, kur 20 steri malkas pa gadu saaugs!

Vai parastajā bumbierī maisīt nevar?

Nezinu, bet domāju, ka bumbieris griezīsies par ātru un būs par mazu

Ints - man mantojumā arī tāda bija un es to bez žēlasības nodevu lūžņos, jo tas bija drausmīgi. Nevienmērīgi maisa, ne tur dozēt ūdeni ne pārējās sastāvdaļas normāli. Kā šķībi nolikta tā vienā galā sauss otrā tek. Es biju idiots, ka agrāk nenopirku parasto normālo maisītāju un pagrabu uzbūvēju ar to hlamu. Produktivitāte nepārspīlējot 5 reizes lēnāka par maisījuma kvalitāti nerunājot. Paradoksāli bet tajā 200 litru mucā mazāk uzmaisa nekā 150 l jaunajā. Nevienam nenovēlu tādu darbarīku, ja to par tādu var nosaukt - padomju nabadzības simbols. ;)

Atceros ka pārvietot bija reālas problēmas. Es jutos dziļi laimīgs turpat jaunajā pagrabā viņu izdemolējot. :) Ar mūsdienu maisītāju var normāli gandrīz jebko samaisīt. Ir nācies maisīt arī to pašu skaidbetonu, kaut kad lāpīju ar tādu robus guļbūvē.

Kā jau minēju, uzjaucu pāris paraugus. Sākšu ar proporcijām un izmaksām.
1m2 sienas materiāls 25 cm biezai sienai man sanāca sākot no 6,5 eur. Ar visu karkasu tas nedaudz pārsniedz 10 eur/m2. proporcija šāda- 15Skaidas/1,5 cements/1,5kaļķis/5ūdens. Tā kā pati skaidbetona siena nav plānota kā nesošā, tad grants netiek pievienota, papildus iegūstot labākas siltumizolācijas īpašības.
Kā siltumizolācijas materiāls tas nekam neder, jo tā siltumizolācijas īpašības ir krietni zemākas kā vatēm un putuplastam, bet tai pat laikā daudz augstākas par bloku(keramzīt, keramisko, gāzbetona) īpašībām. Pieļauju domu, ka šādu 25 cm biezu sienu varētu arī nesiltināt.
Darbs arī neteiktu, ka ir pārmērīgs. Vienam pašam darbojoties 1m2 var uzjaukt 1 stundas laikā, plus jārēķina karkasa izbūve. domāju ka galaprodukts neaizņems vairāk par 1,5 h/m2.

Ja es būtu nolēmis taisīt karkasu un siltināšanai izmantot skaidas, tad neizvēlētos skaidbetonu, bet gan apšuvumu no abām pusēm un skaidu pildījumu(ja mitras, tad jaucot ar kaļķi). Lai nesasēžas, tad var izveidot horizontālus ierobežotājus ik pa ~40cm.

Labdien!
Ir skaidbetona ēka vienstāvu, sienas biezums 36-40 cm, sienas augstums 2,7 m. Plānots celt otro stāvu, apm. H +3 m, no gāzbetona 30 cm blokiem. Starpstāviem ir plānots betonēt betonu armatūru joslu pa perimetru. 1m3 svars ir 400 kg(roclite)
Jautājums sekojoš, vai šādas skaidbetona sienas spēj nest otro stāvu? vienai sienai ir iebūvēti 2vi skursteņi, ko plānoju arī atstāt kā balstus, nevar redzēt vai ir kādās pārējās sienās veidoti kādi balsti, stabi.