Man personīgi ar liekas ka tas 1,2m pamati ir stipri pārspīlēti parastai gruntij. Manā īpašumā ir mūra ēka kas būvēta 37 gadā 50cm biezām mūra sienām kurai pamatu dziļums ir 40cm!. Par šiem gadiem pamatos ir kādas 3 vertikālas plaisas, bet ne1 siena nav sašķiebusies vai izgāzusies. Pirms 3 gadiem pārbūvējām bēniņus par apdzīvojamiem tādējādi palielinot spiedienu vel vairāk uz pamatiem, bet nekādas izmaiņas.
Māja atrodas smilšainā vietā netālu no jūras ar zemiem gruntsūdeņiem.

Tā... taisam tagad visi pamatus divu lāpstu dziļumā...

Rezerve lai ir un lai paliek, kurš nu kā grib x5 vai x10.
1,2 m dziļi un 0,6 m pēda ir visur vai tas ir šķūnis - garāža vai 3 st. ēka.
Esmu saskāries ar vienu būvi (un runājis ar būvnieku) no keramzītbetona 1,5 stāvi, kura ir būvēta 5 gadus atpakaļ (te kaimiņam netālu 5 jūdzes tālāk) 6x5 m, pamati ir lentveida 40 cm zem zemes +/- 25 cm plati + 10 cm šķembas zem pamatiem, grunts smilts, gruntsūdenis ~ 0,7 - 1 m. Ēkai un pamatiem nav nevienas plaisas. Es nesaku ka risinājums ir pareizs, bet cilvēks rēķināja ēkas svaru, grunts nestspēju, armēja un viss ir labi.
P.S. Plātņveida pamatus minēju kā alternatīvu ar saviem + un -

Autoram. Ja taisies būvēties,orientēties procesā ir ļoti svarīgi. Pamatu risinājums ir pats nevainīgākais būvniecības ciklā.Piekritīšu Rakaris teiktajam-nav jēgas pasūtīt slodzes aprēķinus,lai ietaupītu 5m/3 betona-standarta pamatu šķērsgriezums privātmājai ir ar garantiju. Cik nav bijuši, tepat forumā, jautājumu,ka īsti nevar saprast-kas tad tiek jautāts... Tad, kad ar mokām var domu izlobīt-atbildi jautājuma autors nu nepavisam nav spējīgs saprast-jo runājam katrs par savu pasauli. Ja gribi būvēties,būs jākonsultējas un pašam jāiedziļinas lietās un niansēs. Privātmāju būvnieki pa lielam strādā savā nodabā-būvinženieri un būvuzraugu viņi mūžā acīs nav redzējuši-tādēļ dara visu tā kā kaut kur ir redzēts un dzirdēts.Protams,ir izņēmumi,bet lai tos izšķirtu ir jāsaprot nianses. Forums ir laba lieta,bet lai saprastu par ko ir runa ir jābūt priekšzināšanām,citādi tāda pļāpāšana vien sanāk. Lai varētu sarunāties ar arhitektu un potenciālo būvnieku šādām priekšzināšanām ir jābūt, citādi spēle būs vienos vārtos. Tad labāk pērk kaķi maisā-tas ir- gatavu māju.

40 cm ir riskanti. Ja atmet jautājumu par grunts nestspēju, tad nākamais jautājums ir sals un kūkumošanās. Ja tā ir smilšaina vieta, tad varbūt savādāk, bet ja māls ir sekli, ir rudens mitra grunts un sals dabū darīt darbu, tad to lentu un visu pārējo cilās un plaisas gan jau būs, bet sliktākais, ka tas līmenis vairs neatgriežas vecajā vietā. Ir redzētas mājas ar aizbēgušiem stūriem un izcilātiem pamatiem. Senos laikos bija visnotaļ neslikta pieeja, ka nebetonēja tur ellē dziļumā, bet izraka tranšeju sala drošajā zonā un tad lielo vairumu aizbēra ar akmeņiem un vēl kaut ko kas drenējas un neļauj salam mainīt tilpumu. Tad ir 40cm adekvāti, bet tā tomēr ir starpība kāda grunts un ko faktiski nozīmē 40 cm. Tagad tik tiešām daudz nepēta un laiž sala drošajā zonā ar standartrisinājumu un savā ziņā tas nemaz nav tik ļoti stulbi. Vadiem jau arī izolācijas biezumu varētu samazināt, jo ja tos ieliek apmetumā tad tak nekas nenotiek ar tiem. :) Bet kurš tad izpētīs, kurš rēķinās un kurš garantēs - bet klients grib garantiju par lētu naudu protams. :))

Par pamatņu nestspēju un izsalšanu. Ja forumā apjautāsimies, tad ēkām, kas būvētas uz tīrām smiltīm ( rupjām, vidēji rupjām vai smalkām, bet mitruma nepiesātinātām) diezin vai pārādīsies sala izcilājuma defekti. Drīzāk pamatu vaina varētu būt izskalojumi - kā Rīgā - saplīst kanalizācijas vads vai lietus kanalizācija un caur to virsējie nokrišņi aizskalo pamatnes matariālu, rezultātā ēka sēžas un saplīst pamati. Vaina var būt arī nekontrolētā lietus novadē pie ēkas stūriem no jumta. Vaina neaprūpētām ēkām var būt lokāls ārsienas satecējums - kur mitrums iekļūst pamatu materiālā un sals tad to salauž. Tā, ka esošām ēkām defektu apraksts nevar būt viennozīmīgs. Atgriežoties pie jaunbūvēm - klasiskākās kļūdas ir pamatnes nepareiza sagatavošana vai arī nepareiza betonmasas izveide - pārlieku liels ūdens daudzums, kas veido porainu vāju betonu un tas izžūstot sarūk un saplaisā vai betonēšana pa kārtām.Tā, ka arī plaisājumus pamatos ne vienmēr var norakstīt uz grunts nestspējas problēmām - nav vaina pamatu platumā. Tātad te redzam paradoksu - es varu pamata platumu izrēķināt ļoti precīzi, taču pamati plīst betona vainu rezultātā un arī liela pamatu rezerve neko var nedot. Līdz ar to mazēku būvniecībā paša spēkiem liela nozīme ir veicēja godaprātam un arī ieinteresībai par veicamo darbu. Bet vai viņam būtu jārēķina pakaļ projektētājam un ja, projektētājs mazstāvu ēkās sāk bīdīt tipveida risinājumus ar 1,2..1m platiem pamatiem - būtu jāpieprasa aplēses kopija. Jo plati pamati rezultātā būs gan lieki materiāla un darbaspēka izdevumi. Man praksē nācās saskarties ar gadījumu, ka viuenāda apjoma ēkām, kas atrodas blakus ar vienādu grunts nestspēju pamatu apjoms atšķīrās 2 reizes - man 22m3 un blakus citam celtniekam 40m3 betona.

Protams ka 40cm ir ļoti maz, bet es to gribēju minēt tik kā piemēru. Visu protams nosaka vieta kur ēka atradīsies.
Pirti būvējot ielēju 50cm un tad likās ļoti sekli :)