Sveicināti. Izskatu variantu par šī īpašuma iegādi un vienīgais, kas mani satrauc ir plaisa sienā gar skursteni. Cik ar savu neprofesionālo aci skatījos, plaisa ir pašā sienā, ne tikai dekoratīvajā apmetumā. Cik slikta ir šāda situācija un kādi varētu būt iespējamie risinājumi, izmaksas?
Bilde: [noz.lv]

Vai tiešām skurstenis ir būvēts kā sienas daļa??!!!!

Lūk projekts: [noz.lv]

Īsti nav skaidrs ko ir domājis projektētājs.....projektējot ēku bez armētas savelkošās jostas (skurstenis šādā vietā to neļauj īstenot). Varbūt projektā plānots monolītais pārsegums,bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nav īstenots?
Skats ir tāds,ka fasāde taisīta steigā, samērā nesen,(jumta pārkari nav bijis laika vai arī aktuāli savest kārtībā),tāpēc pieļauju domu,ka plaisa zem apmetuma varētu būt krietni lielāka. Ēkas augšpuse veras vaļā (loģiskas sekas)-tas redzams pēc plaisas platuma. Interesanti,kas notiek ēkas iekšpusē? Visdrīzāk jau siena nošūta ar riģipsi,vai nesen nošpaktelēts un krāsots.
Jautājums-vai pamatu daļa arī redzama plaisa,vai cokols apmests un vis aizsmērēts-bildē nevar saprast?
Situācija šķiet diezgan nopietna. Kā viens no risinājumiem varētu būt otrā stāva grīdas un griestu līmeņos veidot vītņustieņu savilces no vienas sienas līdz otrai tūlīt blakus skurstenim pa iekšpusi. Savilkt,protams,neko neizdosies,bet nofiksēt,lai plaisa neprogresētu var. No kāda materiāla būvēts nams? Gāzbetona variantā savilces arī pa ārsienu.

Lasu no tehniskā projekta:
Pamati: lentveida ar horizontālo hidroizolāciju;
Nesošās sienas: ēkas ārsienas no AEROC blokiem 250mm, siltinātas no ārpuses ar putupolistirolu 100mm un apmetas;
Nesošās starpsienas: iekšsienas no AEROC blokiem 250mm, metāla statņu apšūtas ar reģipsi 100mm;
Pārsegums: 1. stāvā - dzelzbetona monolīts, mansarda stāvā - koka sijas;
Jumta konstrukcija: koka spāres;

Dokumenti sākti kārtot 2007. gadā, tā kā kaut kad tad arī sākta celt. Spriežot pēc google street view, 2011. gadā māja jau bijusi tādā stadijā kā tagad un jau ar šo pašu plaisu. Līdz ar to nevar saprast vai tā plaisa vēl progresē vai vairs nē.
Jā, iekšpuse nošūta ar reģipsi un aizlīmēta ar tapetēm. Pmatu daļā plaisu neievēroju cokols nav apmests.

Jautājums, kā rīkoties? Droši vien jāsauc speciālists, kas spētu novērtēt būvi klātienē? Jāmeklē neatkarīgs speciālists vai jādodas uz būvvaldi un tur jāinteresējas pēc tāda?

Monolītajam pārsegumam vajadzēja sasaistīt būvi. Visticamāk,ka nekonsultējoties ar arhitektu,būvnieks uz savu galvu nomainījis 1 stāva pārsegumu uz koka. Par to vajadzētu pārliecināties.

Ir tur betona pārsegums, par to varēja pārliecijāties 2. stāvā vienā vietā nav grīdas segums līdz galam uzlikts.

Jāprecizē- pārseguma paneļi vai monolītais lējums.

Ir tur monolītais lējums, ne paneļi.

Es tik nesaprotu 1 lietu ja ēka ir siltināta ar tiem 10cm puķika, kā pie skrusteņa var būt tik taisna vertikāla plaisa? Cita lieta ja tas būtu wnk apmests mūris bez siltumizolācijas un armējošā sieta.

kaamis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es tik nesaprotu 1 lietu ja ēka ir siltināta ar
> tiem 10cm puķika, kā pie skrusteņa var būt tik
> taisna vertikāla plaisa? Cita lieta ja tas būtu
> wnk apmests mūris bez siltumizolācijas un
> armējošā sieta.

Vizuāli (cik iespējams pēc bildes) tā arī izskatas,ka apmetums ir uz mūra bez siltinājuma.

Pēc projekta uz skursteņa siltinājums ārsienā nav paredzēts, tātad savas funkcijas normāli mūsu platuma grādos nespēs veikt. Bet tā būtu salīdzinoši maza problēma. Visdrīzāk, ka monolīts pārsegums tur nav. Iespējams paneļu, kombinēts ar lējumu. Pēc attālumiem spriežot, mansarda stāva pārsegums beidzas pirms skursteņa, tā kā tajā līmenī to nesaista pat koks, ja nu vienīgi nedaudz jumta konstrukcija. Skatoties uz skursteņa virsjumta daļu, skaidrs, ka mūrnieks nav bijis ne profesionālis un ne pat rūpīgs amatieris, kuram kaut ko izsaka mūrējuma vertikalitāte.

Ja siena nav siltināta un mūris ir pielaists klāt ķieģeļu skurstenim tad normāla plaisa kas radusies skurstenim uzkastot un atdziestot tādā veidā saplēšot šuvi ar sienu.
Neredzu neko baigi traģiski īpaši ja ir dzelsbetona pārsegums un pamati nav saplaisājuši. Visu to šuvi vajag kārtīgi iztīrīt, aizpildīt un noarmēt un beigās pāri fasādes vati ar gala apdari.

Dūmenis no pilniem māla ķieģeļiem, D~1900kg/m3, deformēsies vai sēdīsies daudz mazāk nekā piemūrētā gāzbetona siena, D~600kg/m3 - lielas atšķirības materiālu deformācijas moduļos. Tas nosaka tom ka plaisu fiziski aiztaisīt nevar ... jo dūmenin uzsilstot tas ceļas uz augšu, kamēr siltumu nevadošais ( sliktāk vai vājāk) vadošais gāzbetons paliek uz vietas. Plaisa jānoformē atbilstoši temperatūras deformāciju plaisu prasībām.

Kam tev to nelikvīdu bez siltinasanas un trekno gadu kvalitāti?

Būtu interesanti noskaidrot vai apkures ierīce pieslēgta tieši šai malējai cukai, kuras pusē ir plaisa,lai gan tīri priekš termiskās izplēšanās šuves tā ir krietni par lielu.
P.s. Tas,ka nav siltināta pat ir labi-vismaz būs iespēja to izdarīt pareizi un kvalitatīvi. Arī nesošo sienu stāvoklis ir apsekojams. Būtu nosiltināts-plaisu sienā nemaz nebūtu iespējams konstatēt kādu laiku.
Gatava māja ir kaķis maisā,šajā gadījumā vismaz maisam gals vaļā........

Praktiķis
Pēc projekta spriežot, ēka ir nosiltināta, jo skursteņa ārējā mala paredzēta nesiltināta un vienā līmenī ar pārējās ēkas siltinājuma ārējo malu. Plaisa, kuru redzam ir starp siltinājumu un skursteni. Protams, ka sākums ir pašā sienā. Tikai sakarā ar to, ka plaisa redzama tikai skursteņa kreisajā pusē, pastāv liela varbūtība, ka tā nav termoplaisa, bet gan, ka skurstenis ar visu sienu un stūri ir "aizbraucis" pa labi...

Gribas piekrist, ka skursteņa un sienas deformācijas šuvēm būtu jābūt abās pusēs. Ja rūpīgi ieskatās plaisa uz augšu paliek platāka. Kādus 15 cm pamatos pa labi vērojams aizdomīgs pleķis, kurš atšķiras no betonējuma struktūras. Varbūt tā ir aizsmērēta plaisa. Nevaru tuvāk pievilkt.
Monolītai joslai vajadzētu turēt visu kopā ka skavā, bet tas laikam nenotiek. Vai arī pārāk liels spriegums. Varētu savilkt ar stieņiem skursteņa šuves līmenī, bet traucē cukas.Tās ļoti tuvu un siltuma deformācijas laikā arī augs spriegumi, jo skurstenis minimāli izplešas. Jādod konstruktoram, lai lauza galvu un jāpēta vai tomēr pamats nesēžas.

Skurstenim vajadzīga sava pamatu pēda vai pamata posms, jo tas sēžas savādāk nekā pārējā siena, bet tad piekrītu maris.builds., ka plaisai jābūt abās pusēs. Skurstenim virs jumta apmetums arī neder, tas jau saplaisājis un tūlīt sāks drupt lejā.

ETT, spriežot pēc cokola (vidusdaļā vienā līmenī ar fasādi) fasāde nav siltināta. Arī apmetums tāds,ka lai tā izcūkotu sienu velkot armējošo kārtu uz siltinājuma......
No kurienes tāda pārliecība,ka skurstenis pēc projekta nav paredzēts siltināt?