Sveiki!

Šovasar gribu uzbūvēt guļbaļķu privātmāju (~100 - 140 m2). Pašlaik esmu 0 stadijā. Nav ne projekta, ne atrasta būvfirma kas varētu uzbūvēt, ne arī sāktas kārtot visas atļaujas un papīru būšanas.

Vēlos sākt ar projekta un būvfirmas izvēli! Vai varat dot man kādus padomus, ieteikumus šajā sakarā????
Labprāt dzirdētu kāda viedokli, kurš ir jau izgājis šim procesam cauri....

Paldies

2003.g.1. janvārī stājās spēkā LBN 002-01 "Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". 2002. g. Olita Belindževa-Korkla izdeva grāmatu "Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie aprēķini"(iesaku palasīt). Apvienojot šo info ar jēdzieniem "Energoaudits","Enerģijas pārtēriņa nodoklis" un MK sagatavotiem noteikumiem šai jomā- Latvijā guļbūvi bez papildus siltināšanas pastāvīgai (visu gadu) izmantošanai drīkst projektēt no tāda diametra baļķiem, kas nodrošina plānākā sienas vietā ~32 cm biezumu,tas nozīmē, ka vajag baļķus virs 45 cm tievgalī. Būvēt guļbūvi un to ietērpt vatē liekas absurdi...Gribēt varam daudz ko, bet guļbaļķu mājas var izrādīties liels brāķis...

Vajag uzspļaut uz tām normām. Guļbūves Latvijā ir celtas vienmēr un vecos laikos nemaz netaisija no tik resniem baļķiem. Nu un kas, ka nokurinās pa ziemu vienu steru malkas vairāk. Ja var atļauties celt guļbūvi ,tad to vajag darīt. Baļķi gan jau būtu jācērt tūlīt februārī jaunā mēnesī. No nelaikā cirstiem kokiem neko prātīgu uzcelt nevar.

man ir guļbaļķu māja. pašlaik gatavoju logu ailes, nākošnedēļ vajadzētu ielikt logus - paketes ar trim stikliem.
esmu redzējis gb, kur ir pamatīgas šķirbas starp baļķiem. manējai meistars ir nostrādājis tā, ka žileti neaizbāzīsi.
ja gadās būt valmieras pusē, var apskatīt, aprunāties.

izpētot guļbūves- gan gatavas, gan procesā- nonācām pie secinājuma- nē!!! māja gadus 5 būs jāuzmana- jāņem materiāli laukā pie logu, durvju ailēm- stabi jāregulē un māja jālīmeņo, neko neiesaka likt pie sienām- jāparedz mājas brīvsolis visos virzienos. Reti kur māju būvē pēc senajām tradīcijām- koks jāgāž pareizā mēnesī... un daudzi citi nieki. Villy-- pēdējais laiks sākt visu darīt--- Saldus raj, bijām pie guļbūves ražotāja- 9413428- tēstie koki...

Pievienojos s.d. Man arī bija tāda utopiska doma sākumā. Guļbūvju eksperti vienalga ieteica ēku siltināt, tikai no iekšpuses. Pat 26cm baļķi netur siltumu, jo kaķējuma vieta tāpat būs tikai ~16cm (virpotie). Tēstajiem baļķiem savukārt ir tendence plaisāt žūstot, un nereti tie plīst līdz pat serdei, tas nozīmē, ka sienai būs daudzi aukstuma tiltiņi un kopumā siltumpretestība būs stipri sliktāka. Siltināt var tikai tad, kad ēka ir jau nosēdusies un tas nozīmē, ka karkasam ar jumtu jāstāv vismaz 3 sezonas, arī tad, ja baļķi ir "pareizie". Tas savukārt nozīmē, ka interjerā ārsienu iekšpuse nebūs ar "koka efektu". Var jau pēc tam to nodarīt ar vagonku, bet tas vairs nav īsti un patiesi. Un vēl ko viņi teica. Pat ja viss interjers būs kokā, cilvēks ar laiku (teiksim 5. gados) nogurst no vienveidīgā koka sev visapkārt. Pirts, atpūtas māja, mednieku namiņš ir ok, jo tur cilvēki uzturas fragmentāri, bet patstāvīgai dzīvei koks un tikai koks ir pārāk nomācošs, jo koku parasti nekrāso, bet gan lako vai eļļo un šis toņa vienveidīgums ar laiku "piegriežas". Daudz pozitīvāk (arī viņu ieteikums) ir mūra māja ar dažādiem interesantiem koka elementiem tajā - kāpnes, kolonas, norobežojumi, grīdas, durvis utt. Pie tā arī es pats paliku. Esmu bijis dažās mūslaiku guļbūvēs un man nav patikusi neviena no tām tieši augšminēto iemeslu dēļ. Un vēl, cik es saprotu, guļbūvēm ir problemātiski uztaisīt lielus laidienus (>6m), kas savukārt apgrūtina plašu iekštelpu veidošanu. Izdarīt to var, bet tad konstrukcijai jāparedz papildus balsti vai starpsienas. Nu kaut kā tā...

Pareizā laikā cirsti un pareizi žāvēti baļķi neplaisā un nekādus aukstuma tiltiņus neveido. Ja visi baļķi cirsti vienā laikā, tad visa māja arī vienādi vienmērīgi nosēdīsies. Siltināt baļķu māju no iekšpuses ir pilnīgi garām. Tad vienkārši nav vērts tādu celt.Teorija ir viena lieta, bet prakse ir pavisam cita. Man daļa mājas ir no pirmajiem ulmaņlaikiem un taisīta no baļķiem ar pakulu blīvējumu.Sienas gan ir apmestas, bet paši baļķi nemaz nav resni(būs intereses pēc jāpamēra). Šajā lielajā aukstumā istabas varēja piekurināt bez īpašām problēmām. Savukārt mājas otrajā stāvā ir pirms sešiem gadiem izbūvētas istabas ar modernajām tehnoloģijām(akmens vate un riģipsis). Nu tad lielajā aukstumā gala siena izsala cauri. Var jau teikt, ka vates par maz, tehnoloģija nav pareiza un kurināju par maz, bet tā nav. Siltināšanas darbus veicu pats kā priekš sevis un siena ar vates pildijumu ir, noteikti, biezāka, nekā pirmā stāva baļķu siena ar apmettumu. Ja nevarētu bez papildus siltināšanas dzīvot baļķu mājās, tad mūsu vienkārši nebūtu, jo seči būtu nosaluši. Par to, ka koks ar laiku "pigriezīsies", martellam gan ir taisnība, lai gan mūsu tēvutēvi dzīvoja tādās koka mājās un nekas.

...varam sentimentāli diskutēt par senču tikumiem, bet Eiropā esam tikai gadu- enerģijas ekonomijas politika nebija ne krievu, ne zviedru, ne vācu laikos-tagad ir.
MK pagaidām neapstiprina obligātos energoaudita noteikumus, bet bez tiem neiztiksim-
energo ietilpīga māja īpašniekam būs tikpat neizdevīga nodokļu ziņā, kā pussapuvusi vasarnīca ar pāris istabām Jūrmalā uz liela gruntsgabala. Teorija no prakses neatpaliek- ir Eiropas normatīvs un ir mērinstrumenti ar ko to vienkārši izmērīt- māju ceļam vismaz nākošiem 50 gadiem, normatīvam neatbilstošas mājas nepieņems ekspluatācijā, ar tām nevarēs veikt pirkšanas/pārdošanas, ķīlu un apdrosināsanas operācijas, kā arī jāmaksā būs papildus nodoklis par enerģijas pārtēriņu.
Ja kāds neapzinās, ka dzīvo 21 gadsimtā, tad pats ir vainīgs, bet aicināt citus tīši lēkt ugunī varbūt ir tikai latvieša cienīga nodarbe...

=> Didzim
Plaisā, un kā vēl. Kokam ir iekšējais sprieguma spēks, kas žūstot virpotu vai tēstu brusu saplēš tai virzienā, kur attālums no serdes līdz skaldnei ir vismazākais. Brusa neplaisā tikai tad, ja serde iet pa vienu kanti, kas reāli nozīmē to, ka no baļķa ir jāizgriež 2 paralēlas brusas. Laukos man ir ap gadsimtu veca guļbūve, apmesta no iekšpuses, no tēstiem baļķiem. Gadu gaitā spraugas ir tā saplaisājušas, ka pirkstus var iebāzt līdz pusbaļķim. Un jākurina ir tā, ka maz neliekas, lai kaut cik piesildītu.

Arī pirms simts gadiem bija slikti meisrari. Ne viss, ka ticis uzcelts sen atpakaļ, ir kvalitatīvs. Aizejiet uz brīvdabas muzeju un apskatieties. Ir mājas, kurām baļķi saplīsuši līdz vidum, tā pat kā Lido kompleksā un ir mājas, kur ļoti resniem baļķiem nav plīsumu. Tātad, ir iespējams izžāvēt baļķus, lai tie nesaplīstu.
andrek, guļbaļķu māju ceļ cilvēks, kurš to var atļauties un, tātad, viņš var atļauties arī nopirkt pāris liekus sterus malkas gadā. Ne jau Eiropas normas noteiks siltumenerģijas ekonomīju, bet cilvēku maciņi. Kā tad būs ar stiklotiem ziemas dārziem pie mājām. Tur galīgi nav ievērota siltuma ekonomija.Vai tad apkrausim tos ar akmens vati, jo Eiropa to pieprasa. Guļbūve ir luksuslieta tā pat kā džips, kurš aprij divus spaiņus benzīna uz simts kilometriem. Var taču braukt ar golfiņu un dzīvot ar vati pufinātā riģipša mājā. Man tās Eiropas normas argādina krievu laikus(savienība paliek savienība un pofig kāda), kad arī nedrīkstēja celt lielas mājas un bija vēl visādi stulbi ierobežojumi. Toreiz tos visus izmanīgi cilvēki apgāja un apies arī tagad. Nauda nosaka visu.

lai baļķi neplaisātu, tiem visā garumā iezāģē kompensācijas rievas, augšā un apakšā. manas mājas baļķiem jau gads riņķī un plaisu nav. turklāt, tos gāza noteiktā laikā, četrās dienās, kad sulu kustība apstājusies. tādam kokam ir neliels sēšanās procents.
jautājumā par stikliem jāpiekrīt Didzisp - nav liela jēga būvēt extrā nosiltinātu māju un ielikt parastu divstiklu paketi, kas siltumu vada tā, ka maz neliekas. arī apmeklēju guļbūvēs dzīvojošos. viens no tiem jau ziemo 5. ziemu. pirmajā novērsa būvnieku pielaistos fušierus blīvējumos un tagad ir ok. par pārmērīgu kurināšanu nesūdzas, sienas siltas, omulīgas. par spīti lbn. pārbaudīšu pats uz savas ādas, pēc gada varēsu pateikt ko vairāk. protams, pamatīgi un rūpīgi jāsiltina jumts.

cita starpā - varbūt kāds zin pastāstīt par "saules akmeni"? - tīri aiz ziņkāres, kādas paketes tur ir izmantotas.

par koku. var jau būt, ka apnīk. varbūt, ne visiem. bet ir iespēja pie sienām sakarināt gleznas, persiešu tepiķus, valstsvīru un valstssievu ģīmetnes. gala beigās, ja eiropas energoauditori neļaus pa naktīm gulēt, ārsienas var no iekšpuses nosiltināt un nolīdzināt gludas, stūrus taisnus un nevainojamus, un apmierināties ar iekšsienu koka daudzumu. ja tā padomā, ir taču tik pierasts pie smukām taisnām līnijām - ej kur gribi, visur glīta kastīte priekšā.

visādā ziņā, es necenšos nevienu pierunāt. atrunāt, arī, ne.

Cik lasīju, tad sapratu, ka energoaudits (pase) attieksies uz dzīvojamām mājām ar kvadratūru virs 1000 kv.m. un sabiedriskajām ēkām, proti, daudzīvokļu mājas un biroji, tā kā skepsei par aizliegumiem siltināšanas ziņā uz privātmājām nav pamata.

Tad jau ar to energoauditu ir tā pat kā ar šīfera jumtiem. Neviens jēdzīgi Latvijā nav izlasijis.

...LBN 209 (Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai)jaunākajā priekšlikumā energoaudits iestrādāts jau projekta stadijai...visvienkāršāk naudiņu par to paņemt ir no privātmājas īpašnieka...

Paldies par daudzajam atbildem.
Ja domas dalas dažādos jautājumos.

Mekleju netā info par šīm mājām.... Nelielai mmājai karkasa cena no 8 - 20 tukst Ls, bet gatavas majas cena (protams bez komunikacijam un pamatiem) 20 - 50 tukst. Ls.
Pēc izskata un buvēšanas tehnoloģijas jā protams tā ir luksuss māja, pēc cenas .... nezinu, manuprat tas ir salidzinoši leti. Varbut ari tapec sakotneji gribeju būvēt maju no guļbaļķiem.

Pašlaik esmu nonacis situacija, ka meistari, kas kadreiz buvejuši guļbaļķu majas, tagad nodarbojas ar koka karkasu maju būvniecību un piedāvā uzbūvēt tādu.

Apsverot visas siltinašanas problemas, guļbaļķu majas sēšanos, kas ievērojami sarežģī būvniecību, sliecos vairāk uz koka karkasu majas celšanu ar 150mm siltināšanas materiālu...

www.lak.lv dabonams drukāts Latvijas koka būvētāju katalogs.
to martell - nomācoša ir viendabīga, līdzena siena ...

=> Vienstāvam
Par to nomācošo sienu... Tas ir vairāk filozofiskas dabas jautājums par to, kas cilvēkam liekas vairāk pieņemams. Koka baļķu sienai nekādas lielās variācijas apdarei nesanāk. Savukārt mūrētai, apmestai un slīpētai sienai ir 101 apdares variants, kas ienes mūsu dzīves telpā visdažādākās krāsas un apdares elementus - arī koku tajās vietās, kur tas ir patīkami un pieņemami. Tāpēc šādu apgalvojumu uzskatu par nedaudz demagoģisku. Jā - piekrītu, ka koks ir viens no būvniecības pamatelementiem, taču tikai koks mūsdienīgai, mājīgais, siltai un interesantai dzīvojamai mājai varētu būt pārlieku smagnējs. Cita runa ir par atpūtas telpām.

Absoluuti piekriitu Martell.
Godiigi sakot pats arii atteicos no idejas par guljbuuvi taapeec ka ar laiku taas nevienaadaas sienas vareetu konkreeti zb. No ssakuma par to pat neaizdomaajos. Ja peectam jaaliek virsuu regjipsis tad kaada jeega vispaar buuveet no baljkiem.
Ja nemaldos Maarai Zaaliitei ir pamatiiga gulbaljkju maaja no freezzetiem baljkiem un sienas ir taisnas. Izskataas jau ljoti smuka. Kautkuad ieksh DEKO skatiijos.
V

Vajadzīga celtniecības firma, kas varētu uzcelt vairākas guļbūves (1,5stāva-visas vienādas)! Skices un projekts jau ir, tik vajadzīgi celtnieki, kuri varētu uztaisīt tāmi un kvalitatīvi tās uzcelt! Steidzami!

To, ka koka zaru un tekstūras zīmējumi rosina smadzeņu darbību, izdzirdēju Viļņa Kazāka referātā. Piekrītu viņam, jo pats bērnībā stundām tiku pētījis nekrāsotos griestus virs vectēva gultas.
Rudenī notikušo guļbuvēm veltīto konferenci, starp citu, ar ievadvārdiem atklāja tieši Māra Zālīte.
Viens no argumentiem neaptēst baļķus ir arī resnākas baļķa vidējās daļas pienesums sienas kopējā siltumpretestībā.